Pateicoties draudzes prāvesta Rinalda Broka idejām un organizatora prasmēm, Rozentovas draudzes locekļi aktīvi iesaistās darbos ne vien svētku reizēs, bet arī ikdienā. Katram jābūt apziņai, ka tā ir tieši viņa baznīca, pārliecināts prāvests, kurš 1780. gadā uzceltajā koka dievnamā saimnieko jau 9 gadus.
Ar draudzes pārstāvjiem Rozentovas Romas katoļu baznīcā Rēzeknes novada Maltā tiekamies pēc rīta dievkalpojuma. Fonā draudzes bērni mēģina dziesmas Lieldienu koncertam. Tikmēr kopā ar draudzes aktīvistiem runājam, kādas tradīcijas ir viņu ģimenēs pēc atgriešanās mājās no Lieldienu dievkalpojuma.
"Svētdien, kad atnākam no baznīcas un sabrauc bērni, mēs apsēžamies pie galda, noskaitām lūgšanu. Pēc tam mums tāda kā tradīcija, ka obligāti jāapbrauc kapi," stāsta Elija, kura kopā ar kungu Pēteri Rozentovas draudzē ir vairāk nekā 50 gadus.
"Es savā ģimenē esmu tāds kā svētais gans – viņi man sapako līdzi svēto maltīti un sūta uz baznīcu," stāsta Renāts, kurš ik gadu Lieldienās nosvēta maltīti visai ģimenei. Līdzīgi kā daudzās citās ģimenēs, arī viņa saimē neiztrūkstoša Lieldienu sastāvdaļa esot svētku galds. "Divas dienas gatavo, vienu dienu mēģina visu izēst."
Rozentovas draudze, lai gan skaitā neliela, ir aktīva gan svētkos, gan ikdienā. Kopīgi sakopj baznīcu un tās apkārtni, svētku reizēs rotā dievnamu. Lai baznīcā būtu silti, sagādāto malku kopīgi sanesuši šķūnī, tāpat kopīgiem spēkiem renovējuši draudzes māju.
"Tādi aktīvākie draudzes vīrieši vakarā pēc darba, nežēlojot savu laiku un zināšanas. Sāka viņi pavasarī un līdz vēlam rudenim, bet darba tur vēl ir daudz," stāsta Elija.
Pēteri bērnībā mamma sēdinājusi uz vīriešu divriteņa rāmja un vedusi uz pāris kilometru attālo baznīcu Dagdā. Tagad viņš ar savu mašīnu uz baznīcu atvizina draudzes seniorus: "Kundze man dispečere. Salasa tantes, kurām savos gados grūtāk staigāt, tad es viņas atvedu un pēc tam aizvedu mājās."
Adventa laikā draudze vāca vilnas zeķes, ko pēc tam kopā ar pašu taisītām ierakumu svecēm nosūtīja uz Ukrainu. Kopumā nosūtītas 730 ierakumu sveces.
"Noteikti ātrāk laiks skrien, kad visi kopā, kolektīvā strādā, katrs kaut ko dara," atzīst Raitis. "Un saliedē draudzi arī. Draudze paliek draudzīgāka, liekas kā viena ģimene," vēl piebilst Elija.
Sarunai pievienojas arī Raita mamma Elita, stāstot par lasījumiem dievkalpojumos, kur pēc draudzes prāvesta mudinājuma sākuši piedalīties arvien vairāk cilvēki: "Pirmās reizes bija tādas nedrošas, bet tagad ar katru reizi arvien drošāk un drošāk, un lielāks pulciņš pievienojas tiem lasījumiem."
No draudzes ik pa brīdim izskan – "pateicoties prāvestam" vai "tā bija prāvesta Rinalda ideja". Nākamgad būs 10 gadi kā prāvests Rinalds Broks vada Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīcu. Viņš kalpo arī netālajos Feimaņu un Pušas dievnamos, kā arī ir kapelāns Zemessardzes trešajā Latgales brigādē. Viņš stāsta – gan armiju, gan ticību vieno pašdisciplīna. Arī gavēnis, ko daudzi ticīgie piekopa, tuvojoties Lieldienām, ir pašdisciplīna.
"Ne tikai kaut ko nenokavēt, bet tajā pašā laikā arī pašdisciplinēt sevi, lai varētu augt labajā, augt vērtībās un tikumos. Un caur to mana dzīve kļūst vērtīga," teic Rinalds Broks.
Prāvests aicina starp Lieldienu dekorācijām un ārišķībām saskatīt un sajust arī iekšējo skaistumu un piedzīvot pašam savu augšāmcelšanos, kļūstot labākam.
"No pasaules viedokļa vajag sakrāsot olas, olu kaujas, ripināsim, kuram tālāk aizripos, šūpoties. Tā ir tāda pasaules atbilde, kas ir Lieldienas. Bet vai ar to pietiek? Tāpēc šī garīgā dzīve mums ļauj ienākt dziļumā. Gan šo svētku dziļumā, gan patiesībā arī mūsu dzīves dziļumā. Un garīgā dzīve mums arī saka, kas ir Lieldienas – tā ir Dieva uzvara, tā ir augšāmcelšanās," stāsta prāvests.
