Līdztekus jau kopš ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā veidota arī viņa padomnieku komanda. Šis process aizvien vēl nav noslēdzies. Jau maija beigās kļuva zināms, ka Valsts prezidenta kancelejas vadība uzticēta vēl nesen Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Gundai Reirei.
Viņa uzsver, ka vairāku izraudzīto padomnieku spēja sadarboties jau pārbaudīta ārlietu resorā.
"Mēs viens otru esam pārbaudījuši labos laikos un krīzes laikos vai, kā ģimenē saka, priekos un bēdās. Krīzes un turbulences apstākļos zinām, gan kā šie cilvēki domā, gan kā reaģē kritiskos apstākļos. To šī komanda ir labi pārbaudījusi, un mūsu darbs būs fokusēts uz valsts augstākās amatpersonas darbības nodrošināšanu. Jāsaka, ka arī ar tiem kolēģiem, kuri nav līdz šim tik labi pazīstami, esam vienota un dinamiska komanda. Darba stils būs diezgan straujš," sacīja Reire.
Viņas vietniece ir kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta vadoša amatpersona Dace Pelēkā.
Padomniece likumdošanas jautājumos būs Latvijas pārstāve starptautiskajās institūcijās Kristīne Līce.
Rinkēvičs sadarbību turpinās ar līdzšinējo ārlietu ministra biroja vadītāju un diplomātu, vēl pērn vēstniecībā Ukrainā strādājušo Edvīnu Severu, kurš būs prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos.
Padomnieks nacionālās drošības jautājumos būs Aivars Puriņš, kurš šobrīd Briselē pilda aizsardzības padomnieka pienākumus Latvijas pārstāvniecībā NATO.
Padomniece ekonomikas jautājumos būs tagadējā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Irēna Emīlia Švilpe.
Valsts prezidenta protokola vadītāja pienākumus uzticēs līdzšinējai Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītāja vietniecei Inesei Liepiņai.
Šveicē strādājošais Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas pārstāvis Eiropas Kodolpētniecības aģentūrā (CERN) Toms Torims būs Rinkēviča ārštata padomnieks zinātnes jautājumos.
Savukārt prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris šos pienākumus vairākus gadus pildīja jau ārlietu ministra birojā.
Uz lūgumu vērtēt šo Valsts prezidenta padomnieku komandu, politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse norādīja – Rinkēvičs ir pieredzējis politiķis gan ilgus gadus Aizsardzības ministrijas augstākā ierēdņa amatā un vēl ilgākus gadus ārlietu ministra amatā un šī pieredze noteikti saskatāma arī padomnieku – profesionāļu izvēlē.
"Notiek tas, ko vajadzēja izdarīt, – veidojot zināmu neatkarību un patstāvību, atdaloties [no pārējās politiskās vides] ne tikai ar izstāšanos no partijas. Šķiet, ka Valsts prezidents veido savu komandu, tādu domājošu, analizējošu, kas varētu būt pilnīgi jauns un svaigs piegājiens, it īpaši pēc šiem četriem gadiem, kas pagāja tādā 30 gadus vecā mērcē. Rinkēvičs ir izgājis cauri profesionālai izaugsmei. Kā akadēmiskā vidē no studenta līdz profesoram, tā viņš politikā no ierindas studenta līdz augstākai pakāpei, ko var politikā sasniegt.
Ja cilvēks tam ir izgājis cauri, tad viņš var profesionāli izvērtēt to, kas notiek ap viņu, divos līmeņos – gan profesionālā darbībā, gan cilvēku uzticamībā, ar ko kopā strādāt," vērtēja Kreituse.
Valsts prezidenta padomnieku komanda būs pilnā sastāvā vēl pēc dažām nedēļām, augusta vidū, kad jaunajiem pienākumiem sāks pievērsties pašlaik starptautiskās institūcijās strādājošie Aivars Puriņš un Irēna Emīlia Švilpe. Arī padomnieku un ārštata padomnieku loku vēl kādās jomās iespējams papildināt. Bet Valsts prezidenta kancelejā, kurā strādā kopumā ap 60 cilvēku, citas izmaiņas neesot plānotas.
Jaunnedēļ paredzēts sākt arī reģionālās vizītes, tām sola pievērst īpašu uzmanību, apmeklējot uzņēmumus, saimniecības, skolas utt.
KONTEKSTS:
Edgaru Rinkēviču Valsts prezidenta amatam virzīja viņa partija "Jaunā Vienotība" pēc tam, kad prezidents Egils Levits nolēma nekandidēt uz otro četru gadu pilnvaru termiņu.
Rinkēvičs par Valsts prezidentu ievēlēts 31. maijā, par viņu trešajā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti. Pēc ievēlēšanas viņš izstājās no "Jaunās Vienotības" un apņēmās būt politiski neitrāls. Viņš arī noliedza, ka viņa ievēlēšana būtu saistīta ar kādiem solījumiem un politisko tirgu.
Rinkēvičs atzina, ka prezidentūras laikā centīsies saliedēt Latvijas sabiedrību ap pamatprincipiem – valsts valodu, attieksmi pret Krievijas agresiju un Latviju kā drošu valsti, kas ir daļa no NATO un Eiropas Savienības un kuru mēs veidojam kopā neatkarīgi no dzimtās valodas.
