Tobrīd divpadsmitgadīgo Lauras meitu kādā Jelgavas pagalmā piekāva par viņu mazliet vecāka meitene. Viņa guva galvas un žokļa traumas. Meitenes mamma uzskata – ne mazāk par fiziskajām sāpēm meitai sāpēja emocionāli. Jaunieši ap uzbrucēju stāvēja barā. Kamēr mazāko meiteni sita, sākotnēji neviens nepalīdzēja, bet visu filmēja un vēlāk pārsūtīja citiem.
Policija šo lietu sākotnēji uzskatīja par administratīvi sodāmu pārkāpumu. Tikai vēlāk, pēc lēmuma pārsūdzēšanas, ģenerālprokuratūra lēma lietu tomēr pārkvalificēt par kriminālprocesu. Tagad tā tiek iztiesāta slēgtā procesā, jo abas – gan cietusī, gan apsūdzētā – ir nepilngadīgas.
Rietumzemgales prokuratūras prokurore Sandra Mīļā norādīja, ka meitenei izvirzītas apsūdzības par huligāniskām darbībām, kas saistītas ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam un ar mantas bojāšanu:
"Šis krimināllikuma pants ir smags, līdz ar to ir arī paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem."
Pants, pēc kura celta apsūdzība, paredz arī mazāku sodu – probācijas uzraudzību, naudas sodu, sabiedrisko darbu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu. Ko pieprasīs prokurore, viņa sīkāk nekomentēja, uzsverot, ka tiesas process ir slēgts un lemšana būs tiesas ziņā.
Apsūdzētās meitenes aizstāve, zvērināta advokāte Petra Janule stāstīja, ka meitene atzīst speršanu un sišanu cietušajai, bet neatzīst viņas telefona sasišanu.
"Arī šodien tiesas sēdē mana aizstāvamā nepilngadīgā meitene, par ko mēs runājam, atzina savu vainu daļā par miesas bojājumu izdarīšanu, kā arī atvainojās cietušās mātei par izdarīto viņas meitai," skaidroja Janule.
Cietušās meitenes māte Laura norādīja, ka gaida taisnīgu tiesu, un aicināja vecākus pārrunāt ar saviem bērniem morāles principus:
"Es saprotu, ka šobrīd ir telefonu laikmets, un mums ir daudz "topošo kinorežisoru", bet pārrunāt ar bērniem morāles principus. Mēs nedrīkstam tikai stāvēt malā un filmēt, ir jādodas palīgā. Mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi."
Laura arī pauda uzskatu, ka šai tiesai ir jābūt kā signālam tiem, kas domā, ka var palikt nesodīti.
