Kā zināms, Ģenerālprokuratūra martā sāka kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu un nodeva to izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Stukāns minēja, ka, uzklausot Valsts kontroles ziņojumu, no prokuratūras viedokļa secinājums varētu būt vēl bargāks: "Visi līdzekļi, kas tika izmantoti čarterreisos, ir prettiesiski izmantoti." Stukāns skaidroja, ka tiesiskais regulējums Latvijā neparedz iespēju premjerministram vai kādai citai amatpersonai izmantot līgumreisus. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Valsts kanceleja pakalpojumus komandējumu nodrošināšanai, tai skaitā speciālos lidojumus, iepirka bez atbilstošām iepirkuma procedūrām.
Valsts kanceleja par pakalpojumu starpniecību maksāja ceļojumu aģentūrām, kas visos gadījumos slēdza līgumus ar vienu speciālo lidojumu brokeri, savukārt brokeris – ar speciālo lidojumu operatoriem jeb nodrošinātājiem.
"Tiks vērtēts, vai tā bijusi ļaunprātība, bezdarbība, nezināšana vai kas cits," sacīja Stukāns. Nenosaucot konkrētu personu vārdus, viņš norādīja, ka tiks vērtēta premjerministra, Ministru prezidenta biroja un Valsts kancelejas amatpersonu atbildība, kā arī aģentūras, kuras bija iesaistītas darījumos, tērējot valsts līdzekļus.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, no 2019. gada janvāra līdz ievēlēšanai Saeimā 2022. gada rudenī Kariņa biroja vadītājs bija Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība"). No 2022. gada 1. decembra līdz šim brīdim premjera biroju vada Ieva Zīberga. Kā zināms, Patmalnieks nesen pameta premjerministres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") padomnieka amatu.
Savukārt Valsts kancelejas direktora amatu ieņem Jānis Citskovskis, kuru Siliņa uz dienesta pārbaudes laiku atstādinājusi no amata. Pati Siliņa iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā bijusi Kariņa parlamentārā sekretāre. Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka atklāja, ka revīzijā pārbaudīts arī viens Eiropadomes lidojums, kas veikts Siliņas premjerēšanas laikā. Tas bijis likumīgs, tomēr neekonomisks.
"Kriminālprocess ir uzsākts, šobrīd izmeklētāji veic attiecīgas darbības," sacīja Stukāns. "Visi šie iegūtie materiāli ir pierādījumi, kas ievērojami atvieglos izmeklētājiem darbu, tāpēc ļoti ceru, ka izmeklēšanas iestāde kopā ar prokuroriem saprātīgā laikā spēs nodrošināt krimināllietas izmeklēšanu un virzību. Ir iesaistītas vairākas amatpersonas un tiks vērtēta katras amatpersonas atbildība un tas, kam un kādas apsūdzības tiks izvirzītas."
Ģenerālprokurors aicināja visus izlasīt, kas rakstīts valdības sēžu telpā virs premjerministra galvas: "Tur ir rakstīts – viens likums, viena taisnība visiem. Līdz ar to izmeklēšanas iestāde prokuratūras uzraudzībā vērtēs vienu likumu, vienu taisnību pret visiem."
Kā zināms, Kariņš martā paziņoja, ka atkāpjas no ārlietu ministra amata. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Siliņa medijiem sacīja: "Politiski es uzskatu, ka Kariņa kungs atkāpjoties ir uzņēmies zināmu atbildību par šo situāciju. Es uzskatu, ka viņš ir rīkojies atbilstoši tam, kā Rietumu politiķim jārīkojas šādā situācijā."
KONTEKSTS:
Krišjānis Kariņš savā četrus gadus ilgajā premjerēšanas laikā 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājis vairāk nekā 1,2 miljonus eiro. Vairākos gadījumos dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš Latvijā varētu atgriezties piektdienas vakarā, pirms brīvdienām.
Kariņš to pamatojis ar nepieciešamību pārstāvēt Latviju un lietderīgu laika plānošanu, jo premjeram paralēli ārpolitiskajiem jautājumiem jārisina arī iekšpolitikas problēmas.
Pārbaudi par lidojumiem sāka Valsts kontrole un Ģenerālprokuratūra. Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norādījis, ka revīzijā konstatēta gan nelikumīga, gan neekonomiska rīcība. Konstatēts, ka komandējuma izdevumiem no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro.
Tikmēr Valsts kanceleja plāno mainīt amatpersonu ceļošanas kārtību.
Neskatoties uz ažiotāžu, pats Kariņš pērnā gada nogalē izteicās, ka šī skandāla dēļ negrasās atkāpties no ārlietu ministra amata, šī gada martā tomēr paziņojot par atkāpšanos. Kariņš atstās amatu no 10. aprīļa.
