Palīdzi jauniešiem, kurus līdzcilvēki izvēlas neredzēt!

Kāda ir pieaugušo atbildība problēmbērnu liktenī?

"Paši vainīgi! Kāpēc mums viņi jāatbalsta?" Šādi komentāri sociālajos tīklos nereti atskan pie materiāliem, kuros sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad norādām uz problēmām, ar ko saskaras riskam pakļautie bērni un jaunieši, aicinot viņiem palīdzēt. Speciālisti, kas ikdienā strādā ar problēmbērniem, Latvijas Radio atklāja, kāda viņu situācijā varētu būt pieaugušo atbildība.

Kāda ir pieaugušo atbildība problēmbērnu liktenī?
00:00 / 11:22
Lejuplādēt

Dominē emocionālā vardarbība, trūkst socializēšanās prasmes

Lelde Rozevska ir sociālā pedagoģe Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, strādā arī Valsts probācijas dienestā, kas palīdz un atbalsta problēmās ar likumu iekļuvušus pusaudžus un bērnus jau no 11 gadu vecuma ceļā uz uzvedības maiņu un drošu ikdienu.  

"Kuldīgā tāpat kā visur citur jaunieši vāra ziepes. Man liekas, vislabāk to raksturo sakāmvārds "lai izaudzinātu bērnu, ir vajadzīgs ciems."

Labdarības maratons "Dod pieci!"

Šogad sabiedrisko mediju labdarības maratonā “Dod pieci!” aicinās palīdzēt riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi ar labdarības organizācijas Ziedot.lv starpniecību nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, pašiem radušās uzvedības problēmas.

Ļoti bieži, dzirdot vārdu "bērns", visiem liekas, ka tas ir tāds maziņš, līdz skolas vecumam. Pienāk pusaudžu gadi, kas apkārtējiem ir ļoti grūts vecums, un pēkšņi viņam vairs bērna vārds netiek likts klāt. Viņš ir pusaudzis, jaunietis, un no viņa nevar prasīt spēju pieņemt lēmumus kā no pieaugušā. Viņš vienkārši vēl ir bērns – aug, attīstās," uzsver Rozevska.

Viņa ar problēmbērniem strādā jau 20 gadus, iepriekš bijusi sociālā dienesta komandā. Novērojusi, ka apzinātus pārkāpumus viņi sāk veikt 11 līdz 13 gadu vecumā. Šobrīd jau tik jaunā vecumā aktuāla ir atkarību izraisošu vielu lietošana – cigaretes, alkohols, "zālīte". Tas veicina sīko huligānismu, mantu bojāšanu, uzbrukumus.

Jauniešu vidē tagad dominē nevis fiziskā, bet emocionālā vardarbība, atzīst Rozevska. 

"Es domāju, ka bērniem trūkst socializēšanās prasmju, daļai tas varētu būt Covid-19 seku rezultātā – pusaudžiem tika liegta dabiskā socializēšanās vajadzība. Man bija jāpalīdz vienai meitenei, kura veikalā kautrējās kaut ko prasīt pārdevējai. Ieiet veikalos, kur pašapkalpošanās kases – nekādu problēmu! Sanāk, ka lielākā vecumā viņa mācās to, ko vajadzēja iemācīties jau pirms diviem trim gadiem," piemēru min Rozevska.

Arī dažādu vielu lietošana atvieglo socializāciju, taču Lelde Rozevska saka – šajā vecuma grupā tas nav līdzeklis satraukto nervu nomierināšanai pandēmijas un televīzijas ekrānos redzamo militāro konfliktu dēļ. Vairāk pie vainas pusaudžiem raksturīgā ziņkārība, kā tas ir bijis visos laikos, arī vēlēšanās saņemt atbalstu, piederot domubiedru grupai.

"Un šeit ir jautājums, kāpēc bērni izlemj veikt likumpārkāpumus un kāpēc ir tik svarīgs pieaugušais viņa dzīvē. Ļoti bieži bērni, kas izvēlas iet ar draugiem uzsmēķēt, lietot alkoholu, nejūtas piederīgi mājās vai savā dzimtajā sociālajā sistēmā.

Ja bērnam ir piederības sajūta mājās, riski mazinās.

Daudzus gadus atpakaļ mums ar kolēģi bija tāds teiciens: "Iela jau nevienu neatstumj. Iela pieņem visus, kas nāk." Savukārt pulciņos, treniņos ir daudz grūtāk iekļauties. Tur ir daudz vairāk noteikumu. Savukārt uz ielas jebkuru pieņem. Jautājums tikai, kāda loma tev būs šajā ielas pasaulē," skaidro Rozevska.

Pusaudža vecumā uzvedību ļoti ietekmē konteksts un vide

Arī Rozevskas kolēģe Valsts probācijas dienestā Krista Skara ar problēmbērniem un jauniešiem darbojas jau daudzus gadus, no laikiem, kad pati bija divdesmitgadniece un pieteicās darbam Cēsu kolonijā.

"Ja bērna uzvedību pieaugušie interpretē vienā veidā, tad pusaudža – pilnīgi citādāk. Ļoti bieži tas, ko es dzirdu: viņš pats izvēlas tāds būt, viņš vienkārši grib tā uzvesties. Aizmirstam, ka arī pusaudža vecumā viņa uzvedību ļoti ietekmē konteksts un vide. Ja viņš nebūs paēdis, nebūs kaut cik laimīgs, uzvedībā parādīsies neapmierinātās vajadzības.

Ja visiem par viņu ir vienalga, tad tikpat vienalga viņam būs par visu pasauli," norāda Krista Skara.

No vienas puses, mūsdienu pusaudži ir ļoti attīstīti, no otras – viņi joprojām ir atkarīgi no pieaugušajiem. 13, 14 gados vēl nespēj saplānot budžetu, strādāt, lai sevi nodrošinātu ar regulārām ēdienreizēm, dzīvesvietu un siltiem ziemas apaviem.

Valsts probācijas dienesta uzraudzībā gan nenonākot tikai jaunieši no maznodrošinātām ģimenēm. Arī pārkāpumi ir dažādi – sākot no zādzībām un īpašuma bojāšanas līdz braukšanai reibumā bez tiesībām, kā arī narkotiku lietošanai, glabāšanai un izplatīšanai.

"Tieši domājot par to lielo jauniešu un bērnu daudzumu, kas nokļūst mūsu redzeslokā ar narkotikām saistītu noziegumu dēļ –

tā ir tiešā pieaugušo atbildība, ka bērniem ir piekļuve narkotiskām vielām. Ka mēs nespējam viņus pasargāt," uzsver Skara.

Tas pats parasti sakāms par zādzībām.

"Tur ir tik daudz neapmierinātu vajadzību – pēc rūpēm, pēc uzmanības. Arī tīri fiziskas, reāli pēc rudens un ziemas apģērba gabaliem. Pēc ēdiena, pēc tīrām drēbēm, pēc iespējas izmazgāt drēbes. Lai nebūtu jāiet veikalā un jāzog," viņa stāsta.

Zogot lielveikalā ēdienu, dažkārt bērni vienkārši sevi grib pierādīt, iejusties grupā vai ir pat saderējuši, ka to izdarīs. Bet diemžēl ir arī tādi, kuriem reāli nav, ko ēst. Un te saknes arī meklējamas pieaugušajos un mūsu sabiedrībā.

"Mēs zinām, ka ģimenes spēj funkcionēt tādā neveselīgā veidā un uz āru nelaist nevienu problēmu. Ne alkoholismu, ne ēdiena trūkumu. Ticiet vai ne – aiziet pie kaimiņa paprasīt ēdienu būs pēdējais, kas bērnam ienāks prātā. Prasme risināt problēmas, pieņemt lēmumus – pusaudža vecumā viņi to vēl tikai mācās. Un viņi daudz ko var salaist grīstē," norāda Krista Skara.

Vecākiem jābūt īpaši vērīgiem 

Savukārt Daina Dziļuma, psiholoģe "Centrā Dardedze", aicina iejusties arī vecāku pozīcijā.

"Nav nemaz tik viegli vienmēr pamanīt. Pusaudžu vecumam raksturīgs atdalīšanās process no vecākiem. Tas varbūt prasa vēl lielāku uzmanīgu sekošanu līdzi attiecībām, sarunām, emocionālajam fonam attiecībās. Cik tur daudz ir distancēšanās, aizvainojuma, noslēgšanās…" saka Dziļuma.

Vecākiem jābūt īpaši vērīgiem, lai šajā brīdī jebkurus negludumus neskaidrotu tikai ar pusaudža vecumposmu un neatsacītos iedziļināties lietas būtībā.

"Droši vien ir vēl grūtāk būt pacietīgiem, meklēt laiku sarunām. Pusaudzis pats ne vienmēr būs tas, kurš labprāt sarunāsies un pavadīs laiku kopā. Nevar uz visiem pusaudžiem attiecināt, ka viņi negribētu pavadīt laiku ar vecākiem, tikai tas ir pieskaņošanās process un prasa no vecākiem lielākus resursus, lai saglabātu savu mieru, stabilitāti, joprojām atbalstošu attieksmi," stāsta Dziļuma.

Daļa vecāku ar to netiek galā, distancēšanās un aizvainojums aug kā sniega bumba.

Turklāt pēdējos gados daudzās ģimenēs arī pieaugušajiem ir pastiprinājušās emocionālas grūtības, satraucošs var būt ekonomiskais fons.

"Cilvēku noslogotība, rūpes par ģimenes labklājību noteikti paņem daļu no vecāku resursiem, ir mazāk laika ieguldīt attiecībās," atzīst Daina Dziļuma.

Tikmēr jebkurš pēdējā laikā veikts pētījums uzrāda būtiskas izmaiņas pusaudžu emocionālajā stāvoklī, informēja psiholoģe.

"Lai gan atkal – tiem pusaudžiem, kuriem bija stabilāka ģimenes vide, izmaiņas nebija tik lielas, bet tiem, kuriem grūtības jau bija novērotas, tās būtiski pastiprinājās," viņa piebilst.

Psihologu pieejamība šobrīd ir labāka, nekā tā bija tūdaļ pēc kovida pandēmijas, bet tomēr šis joprojām nav atrisināts jautājums, īpaši ja ģimene nevar atļauties maksas pakalpojumus. Atbalsts visai bieži ir vajadzīgs pašiem vecākiem, arī tāpēc, ka dzīve ir tik dinamiska un mainīga, ka paģēr nemitīgu pielāgošanos, secina Daina Dziļuma.

"Ir lieliskas grupas, kurās vecāki var satikt gan citu pusaudžu vecākus, piemēram, programma "Ceļvedis, audzinot pusaudzi", Latvijā vairākās vietās tiek vadīta šī programma, ir arī maksas grupas," stāsta Dziļuma.

Nauda – ne tikai pusaudžu psiholoģiskajam atbalstam, bet arī vecāku izglītošanai

Arī sociālā pedagoģe Lelde Rozevska no Kuldīgas uzsver – līdzekļi, kurus iespējams savākt "Dod pieci!" kampaņā, noderētu ne tikai problēmpusaudžu psiholoģiskajam atbalstam, bet arī viņu vecāku izglītošanai un motivēšanai.

Viņa iesaka ņemt vērā vēsturisko aspektu: pašu vecāku tīņu gados vēl norma bija miesassodi.

"Ļoti bieži arī vecākiem vajadzīga terapija vai psihologa konsultācijas, kas izskaidro, piemēram, kāpēc mamma noraujas un sāk kliegt uz bērnu. Tas savukārt pa ķēdīti aizved tālāk – bērns sāk kļūt agresīvs skolā, ja piedzīvo agresiju mājās. Palīdzēt mammai vai tētim izprast, kāpēc es rīkojos tā, kā es rīkojos – tur nauda var būt ļoti labs līdzeklis," uzskata Rozevska.

Ja bērns tomēr nonācis konfliktā ar likumu, bet vecāki nav bijuši atbildīgi šīs situācijas novēršanā vai pat veicinājuši notikumu gaitu, vai arī viņus var sodīt?  

Krista Skara no Valsts probācijas dienesta atzīst, ka "šis ir svarīgs jautājums".

"Mēs varam pieaugušos sodīt tikai tad, ja viņi ir vardarbīgi pret bērniem. Arī novārtā pamešana gan ir viens no vardarbības veidiem. Visredzamākā parasti ir fiziskā vardarbība.

Bet ļoti bieži mēs neredzam emocionālās lietas, ko vecāki dara vai nedara.

Par to viņus nevar sodīt – ka viņi emocionāli nepiepilda normālas bērna vajadzības. Mūsu valstī nav līdzekļu, ko darīt ar viņiem," saka Skara.

Atcerēsimies, ja bērns pārkāps sabiedrības normas, tad sodu saņems viņš – arī par savu vecāku kļūdām.  

 

 

KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS "DOD PIECI!" MĀJASLAPĀ

 

Ārkārtas tūlītēja palīdzība:

   

  • OPEN Radošais Centrs Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.    
  • YOU+ Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar YOU+. Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
  • SAIF Sociālā atbalsta un izglītības fonds    Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
  • Laiks jauniešiem Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.   

 

Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:

   

  • Palīdzēsim Viens Otram Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.    
  • Latvijas Samariešu apvienība Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība Jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.    
  • Resiliences centrs Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.    
  • House of Hope Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.    
  • Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažādi atbalsta un sociāli pakalpojumi, sazinies.    
  • Palīdzēsim.lv Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies. 

Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai,  neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti