Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti sagaidīja Rinkēviču Rīgas pils laukumā, lai pēc tam dotos uz pils vārtiem, novēroja aģentūra LETA. Pasākumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku karavīri, militārajam orķestrim izpildot Latvijas himnu un muzikālo pavadījumu.
Pasākumu vēroja apmēram 100 iedzīvotāju un pilsētas viesu.
Valsts prezidenta amatā ievēlētais Rinkēvičs 8. jūlijā Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.
Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.
Vēlāk Rinkēvičs nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kur bija sapulcējušies apmēram 300 cilvēki, sarunās ar kuriem jaunais prezidents gan neielaidās. Iedzīvotāji, kas apmeklēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jaunajam prezidentam vēlēja izturību un tautas mīlestību, novēroja aģentūra LETA. Klātesošie aģentūrai LETA pauda, ka, viņu ieskatā, Rinkēvičs bija atbilstošākais kandidāts prezidenta amatam. Klātesošie aicināja Rinkeviču turpināt līdzšinējā prezidenta Egila Levita iesākto.
Pēcpusdienā Rīgas pilī vēl notiks svinīgā pieņemšana par godu Rinkēviča inaugurācijai.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Edgars Rinkēvičs dzimis 1973. gadā Jūrmalā. Viņš absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Rinkēvičs pagājušā gadsimta 90. gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā no 1997. gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.
No 2002. līdz 2003. gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005. līdz 2007. gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni. Savukārt no 2008. gada oktobra līdz 2011. gada jūlijam Rinkēvičs bija toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011. gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska ("Vienotība") vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012. gada sākumā viņš iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas, Māra Kučinska un abās Kariņa valdībās.
2014. gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā "Vienotība". 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs tika ievēlēts parlamentā no partiju apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta.
2023. gada 31. maijā Saeima Rinkēviču ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti – "Jaunā vienotība", kura virzīja viņu augstajam amatam, un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Prezidenta vēlēšanas izraisīja saspīlējumu valdošajā koalīcijā, kas var novest pie izmaiņām tajā, jo līdzšinējie partneri "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība par Rinkēviču nebalsoja.
Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomaina Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019. gada 28. maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.
