Prezidentūras galvenais uzdevums – droša Latvija
Atvadu uzrunā Levits uzsvēris, ka Latvijas Valsts prezidenta uzdevums atbilstoši Satversmei ir sekmēt brīvas, demokrātiskas un latviskas Latvijas pastāvēšanu cauri laikiem. Tādēļ viņš iestājies par Latviju kā nacionālu valsti.
"Par latvisku Latviju, kur padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas," norādīja Levits.
Tāpat prezidents iestājies par valsts valodu, par izglītību latviešu valodā, par vienotu Latvijas vēstures stāstu, par mūsu pretošanās varoņu atzīšanu, par latvisko mantojumu mūsu vēsturiskajās zemēs.
Par prezidentūras svarīgāko uzdevumu Levits uzskatīja Latvijas drošību, tādēļ iestājies par "NATO pienākumu aizstāvēt katru Latvijas zemes centimetru. Par stingru atbalstu Ukrainai. Par starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai, lai no soda neizbēg ne pavēļu devēji, ne izpildītāji."
Pateicība tautai, domubiedriem un kritiķiem
Vēl Levits akcentējis, ka izglītība un zinātne ir "rītdienas Latvijas pamats". "Es iestājos par gudru sabiedrību. Par atbildīgu pilsonisko sabiedrību. Par sabiedrību, kurai sava valsts ir vērtība," teicis Levits.
Viņaprāt, latviešu, Latvijas pilsoņu un mūsu valsts intereses vienmēr ir noteicošās. Ir jāsaglabā latviskā identitāte, Latvijas nākotne jāveido Rietumu vērtību un kultūras telpā.
"Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem un atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem," noslēgumā sacīja Levits.
Viņš arī turpmāk strādāšot Latvijas labā – "kā atbildīgs savas valsts pilsonis un kā brīvs cilvēks".
Uzsver Latvijas drošības spēku profesionalitāti
Levits devās arī pie Brīvības pieminekļa, kur nolika ziedus un uzrunāja sanākušos. Īpašu pateicību viņš izteica Latvijas karavīriem, robežsargiem, policistiem un glābējiem:
"Jūsu priekštečiem – Brīvības cīņu dalībniekiem – bija jāizcīna Latvija. Jums ir uzdevums nosargāt Latviju, kas ir atjaunota pirms vairāk nekā 30 gadiem, bet kuras apdraudējums joprojām pastāv."
Levits akcentēja, ka tieši pēdējos gados līdz ar Krievijas agresiju šis apdraudējums ir pieaudzis.
"Mēs paļaujamies uz jums,"
viņš piebilda, norādot, ka Latvijas iekšējās un ārējās drošības sargu profesionalitāte ir ļoti augsti novērtēta NATO sabiedroto vidū, Latvijai ir viena no labākajām NATO armijām.
"Šodien uzrunāju jūs pēdējo reizi kā Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks. Mans pēcgājējs turpinās šo uzdevumu. Es gribētu gan Latvijas tautas vārdā, gan savā vārdā jums izteikt lielu pateicību par jūsu darbu, par jūsu degsmi un par jūsu patriotismu," teica Levits.
Prezidentūras nopelns – latviskāka Latvija
Uzrunā pie Brīvības pieminekļa Levits pauda pārliecību, ka viņa prezidentūras laikā Latvija ir kļuvusi latviskāka.
"Tas, ka Latvija ir latviska, tagad ir vairāk vai mazāk pašsaprotams.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pašsaprotams tas, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda, kurai ir jādominē publiskajā telpā," pauda Levits.
Šis process, pēc Levita domām, nozīmē dekolonizāciju.
"Koloniālisma seku likvidēšana ir vienlaikus mūsu normalizācijas process. Mēs kļūstam pilnvērtīgi kā Eiropas valsts ar savu nacionālo identitāti, ar savu pašapziņu, ar savu lomu Eiropā un pasaulē," paskaidroja Levits.
Konkurētspējas pamatā – izglītota tauta
Tāpat Levits pie Brīvības pieminekļa pauda, ka prezidentūras laikā mēģinājis Latviju padarīt konkurētspējīgāku.
"Latvija var būt konkurētspējīga tikai, ja Latvija iegulda savos cilvēkos,
ja mēs esam izglītoti, prasmīgi, ja mums ir tādas spējas, ar ko mēs varam konkurēt pasaulē," uzrunas noslēgumā pie Brīvības pieminekļa teica Levits.
Levits: Nākotnes Latvija kā nacionāla valsts var pastāvēt vienīgi latviešu valodā
Levits arī apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), kur 2019. gadā notika viņa inaugurācija, un nodeva LNB direktoram Andrim Vilkam vēstījumu nākotnei "Par latviešu valodu".
"Latvijas Nacionālā bibliotēka ir daudz vairāk nekā bibliotēka. Tā ir latviešu nācijas kodols, jo šeit tiek uzglabātas zināšanas un vērtības, kas veido latviešu nāciju. Latvijas Nacionālā bibliotēka nav tikai ēka. LNB ir priekšstats par to, kas esam mēs, latvieši, un kā mēs redzam pasauli. Šis skatpunkts katrai nācijai ir savs," norādīja Levits.
Vēstījumā par latviešu valodu Levits uzsvēra, ka " valoda nosaka mūsu patību, valoda ietekmē mūsu pasaulskatu", un "latviešu valodas emancipācija 19. gadsimtā radīja nacionālo kultūru".
"Latviski tika formulēta latviešu intereses pārstāvošā politiskā doma,
[..] Latvijas valsts robežas tika nospraustas, aptverot latviski runājošos novadus. Latvijas valsts tika dibināta, lai būtu mājvieta latviešu tautai un latviešu valodai.
Mūsu demokrātija 21. gadsimtā pastāv latviešu valodā," pauda prezidents.
"Latviešu valoda ir visai sabiedrībai kopējā valsts valoda. Demokrātiskās līdzdalības valoda."
"Nākotnes Latvija kā nacionāla valsts var pastāvēt vienīgi latviešu valodā. Latviešu valoda iemieso mūsu valstsgribu, mūsu valstiskuma varu. Nākotnes Latvija pastāvēs kā latviska Latvija. Šis mērķis ir mūžīgs un negrozāms," vēstījumā uzsvēra prezidents.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaras beigsies sestdien, 8. jūlijā, kad šajā amatā stāsies jaunievēlētais Valsts prezidents, līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Levits Valsts prezidenta amatā nostrādāja vienu pilnvaru termiņu – četrus gadus. Sākotnēji viņš paziņoja, ka kandidēs uz šo amatu vēlreiz, taču, apzinoties atbalsta trūkumu Saeimā, Levits teju pēdējā brīdī tomēr atteicās kandidēt uz otro pilnvaru termiņu.
Levits ir jau pēc kārtas ceturtais Valsts prezidents, kuram nav izdevies tikt pārvēlētam amatā. Pēdējā, kurai tas izdevās 2003. gadā, bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
