Šogad izmaiņas apstiprināt vairs nevar paspēt, plānots, ka no nākamā mācību gada 9. klašu svešvalodu eksāmenu – angļu, vācu vai franču valodā – organizētu bez neatkarīgu novērotāju klātbūtnes un ļaujot eksāmenu vērtēt pašas skolas pedagogiem.
Ar eksāmenu svešvalodā centralizēto eksāmenu sesija devītklasniekiem šogad sāksies 22. maijā. Un šis būs otrais gads, kad centralizētos eksāmenus kārtos arī pamatskolas beigās.
Valdībai piedāvātas izmaiņas, kas paredz atteikties no 9. klases svešvalodas eksāmena centralizētas vērtēšanas.
Tas nozīmētu, ka eksāmenus atkal labotu skolās uz vietas, pašu pedagogi. Klāt nebūtu arī novērotāju no citām skolām vai pašvaldības.
"Ja nav centralizēti, tad pietiek, ka izglītības iestāde iztiek ar saviem skolotājiem kā eksāmenu vadītājiem. Tur nav vairāk vajadzīgs novērotājs, un arī paši skolotāji novērtē šo darbu. Nav vajadzīgs iesaistīt no blakus skolām citus skolotājus. Un te mēs joprojām paļaujamies uz skolotāju godaprātu," skaidroja VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Iebilst sociālie partneri. Centralizēta eksāmenu norise un vērtēšana dod objektīvu pārskatu un ļauj salīdzināt skolas savā starpā.
Ja eksāmenus labo pašu skolēniem, varot rasties vēlme palīdzēt eksāmenu nokārtot. No tā atkarīgs arī pašas skolas sniegums, norāda eksperti.
"Tad, kad mēs anonimizējam darbus, tad, kad mēs nezinām, ko mēs labojam, tad tā pieeja vienmēr ir objektīvāka. Un ir ļoti svarīga sadarbība starp skolotājiem, kad skolotājs no Daugavpils var sadarboties ar skolotāju no Liepājas, nevis var aprunāties tikai ar savas skolas skolotājiem. Saglabājot šo anonimitāti un sadarbību starp eksāmenu vērtētājiem, faktiski tas iedod objektīvākus un ticamākus rezultātus," norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības jomas vadītāja Liene Voroņenko.
Arī pedagogu arodbiedrības vadība norādīja – saraustīt sistēmu un vienā eksāmenā vērtējot šādi, citā citādi, nebūtu pareizi.
"Nereti tur ir šis neuzticēšanās plīvurs diemžēl. Mūsu ieskatā tad ir jābūt konsekvencei. Vai nu visos mācību priekšmetos, kuros ir šie centralizētie eksāmeni – vai jālabo uz vietas, vai visi ir centralizēti," pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Skolotāju trūkums esot viens no iemesliem, kāpēc piedāvātas izmaiņas. Tās attiektos tikai uz svešvalodu eksāmenu, jo tajā atšķirības rezultātos neesot tik izteiktas.
"Latviešu valoda mums ir valsts valoda, un tur mums ir diezgan būtiski šos rezultātus iegūt. Tas ir saistīts ar valsts valodas prasmes pārbaudi tai skaitā. Un matemātikas rezultāti diemžēl atšķiras, kad notiek vērtēšana skolās un kad notiek centralizēti," skaidroja VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Pagaidām šī ir vien iecere, par ko lems valdībā. Tā attiektos uz nākamā pavasara svešvalodu eksāmenu.
