Treknās ceturtdienas (pēdējās pirms Lielā gavēņa) svinēšanas tradīcijas ir dažādās valstīs, lielākoties katoļu zemēs, un poļiem šajā dienā ir sava Tłusty czwartek.
"Liepājas poļi to atzīmē katru gadu, un katru reizi mēs ēdam garšīgus pončikus," saka Liepājas poļu biedrības "Wanda" vadītāja Rita Rozentāle, lietojot vārdu "pončiki", nevis "virtuļi". "Speciāli tos pasūtām. Tos vāra eļļā, jo pončikiem jābūt trekniem. Tāpēc šī ceturtdiena ir tłusty – treknā," stāsta Rita Rozentāle.
Biedrībā "Wanda" cenšas saglabāt poļu tradīcijas, bet tikšanās ar viesiem no Polijas ir īsti svētki. Nesen Liepājā viesojās poļi no Ļubļinas.
"Atbrauca jauni cilvēki, sākumā pat samulsām, – mēs taču esam jau kļuvuši par senioru klubu. Vai varēsim kaut ko interesantu viņiem pastāstīt? Bet tā aizrunājāmies… Tik lieliski bija dzirdēt poļu valodu no tiem, kas tikko atbraukuši no Polijas! Mums tik sen nebija bijuši viesi no turienes…
Cik brīnišķīgi bija redzēt viesu mirdzošās acis – viņus patiesi interesēja, kā mums te klājas un kas pie mums notiek. Un tas mūs pamudināja mazliet sapurināties – jā, mēs tiekamies, parunājamies, bet viss ir kaut kā pārāk rāmi un mierīgi. Bet te atkal izdzirdējām savu senču valodu no tās nesējiem. Tas atmodina – mēs taču arī esam tajā līdzdalīgi, mēs esam kopā, mēs esam vienoti. Tāpēc mēs nolēmām apspriesties, kā mums mainīties un kas tādēļ būtu darāms. Jāatver acis un jāpadomā, kā mēs varētu vairāk mobilizēties… kopīgai elpai, droši vien.
Trekno ceturtdienu mēs atzīmēsim savās telpās Liepājā, Klaipēdas ielā 96a, 8. februārī plkst. 13.00. Un mēs aicinām visus, kurus interesē, ko dara poļi Liepājā, – pievienojieties!
Nekādas īpašas programmas nav, vienkārši parunāsimies, krievu valodā ir vārds посиделки [pasēdēšana], mēs ar Annu Protčenko nospriedām, ka tas ir vispiemērotākais," saka Rita Rozentāle.
Treknās ceturtdienas ēdienkartē, protams, ir ne tikai pončiki. Taču lūgums pastāstīt pa soļiem kādu vienkāršāku tradicionālo recepti iesācējiem Ritu Rozentāli saskumdināja. Un nepavisam ne tādēļ, ka viņai būtu žēl atklāt firmas noslēpumus. Gluži pretēji: nav, ko atklāt.
"Diemžēl šajā ziņā no manis jēgas maz, pati visu skatos internetā. Mana ģimene nolēma palikt šeit, [Latvijā], un māte savulaik teica: "Mēs esam izvēlējušies šo zemi, šo valodu, šīs tradīcijas." Tēva nebija kopā ar mums… Un poļu paražas mūsu mājās netika ievērotas, bija latviešu. Un arī mūsu biedrībā nav tādu saimnieču, kuras būtu mantojušas poļu tradīcijas un paražas. Visas "Wanda" tradīcijas ir tādas, ka mēs turamies kopā.
Mūsu Liepājas tradīcijas – ja jau par tām runājam – ir tādas, ka mēs jau trīs desmitgades esam kopā, mēs dziedam, mūsu ansambļa "Bursztynki/Dzintari" vadītājai Ivonnai Jadvigai Šakalei rit jau 87. mūža gads. Lūk, viesiem no Ļubļinas patika, kā mēs dziedam… Un vasarā plānojam piedalīties mazākumtautību festivālā.
Varbūt mums nav tradīciju arī tāpēc, ka mums nav, kam tās nodot tālāk," spriež Rita Rozentāle.
Tas, protams, ir pārāk pieticīgi teikts: viņa un citas "Wanda" panes ne tikai dzied, bet arī rīko poļu kultūras festivālu. (Liepājā tas patiešām iederas: poļi devuši lielu ieguldījumu pilsētas vēsturē un, par spīti visiem vētrainā XX gadsimta notikumiem, viņu arī tagad Lipavā (Liepājas nosaukums poliski – red.) nav maz.)
"Mēs nekādā gadījumā neesam pēdējā poļu paaudze Liepājā!
Mēs zinām ne mazumu cilvēku ar poļu asinīm – gan vidējās, gan jaunākās paaudzes. Viņi ir arī domē. Bet piedalīties vai nepiedalīties kādas biedrības darbā – tā ir viņu izvēle. Es personīgi zinu divas ļoti jaukas poļu meitenes, kuras apprecējušās ar labiem latviešu puišiem, un šajās ģimenēs aug bērni. Vienkārši es pieļauju, ka mūsu "pensionāru klubs" jaunajiem nav pārāk interesants. Bet varbūt viņi ielūkosies pie mums Treknajā ceturtdienā un nolems palikt? Ienesīs jaunas vēsmas, jaunas idejas, kuras mums nekad prātā neienāktu?
Mēs ļoti gaidām visus, kurus interesē poļu kultūra, poļu valoda. Tā gribas, lai mūsu biedrība atkal būtu gados jauna!" saka Rita Rozentāle.
