"No visurienes varēs redzēt"
"Tāda cilpa kaklā, kas lēnām žņaugs vietu kā tādu, varbūt tas notiks pamazām, nebūs uzreiz, bet, ja īsteno tā, kā plānots, tad tas tūrismam ir [nāvējoši] viss," sacīja viena no vēja parka pretiniecēm Marita Horna.
Tik daudz cilvēku sabiedriskā apspriešanā nav redzēts, pauda viens no pāvilostniekiem Ģirts Vagotiņš-Vagulis. Cilvēkiem vietu zālē nepietiktu, ja apspriešana notiktu vasarā.
Pretestība vēja parkam ir liela, uzsvēra Ingars Jaunzems no Pāvilostas apkārtnes: "Šis vēja parks ir grandiozs un ambiciozs savos izmēros. Ir tāds, ko mūsu sabiedrība pamanīs no visām pusēm – no Pāvilostas, Grobiņas, Liepājas, Aizputes – no visurienes varēs redzēt. Vēja ģeneratori plānoti 252 metru augstumā, visaugstākie pasaulē šoreiz."
Uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradies arī Raitis Borgs, kura māja no vēja turbīnas varētu atrasties viena kilometra attālumā. Viņš uz Saku pārcēlies no Čikāgas, ASV. "Tas iemesls, kāpēc es dzīvoju lauku mājā, es gribu lauku klusumu, to skaisto skatu. Ja man laukos blakus noliek industriālo parku pie deguna, tad kāpēc es gāju no pilsētas projām? Arī īpašumu vērtība, – mēs esam tur ieguldījuši līdzekļus, bet pēkšņi mūsu īpašumu vērtība aiziet, jo kāds pelna naudu," sacīja Borgs.
Iedzīvotājus nepārliecina argumenti par dabas vērtību saudzēšanu
Pāvilostas iedzīvotāja Horna minēja unikālās dabas vērtības un arī Akmeņraga ainavisko nozīmi: "Teritorija, kas ieplānota kā vēja parks, ir tieši starp diviem "Natura 2000" liegumiem. Tas ir Ziemupes dabas liegums un Grīņu rezervāts, kur tad vēl neskartāku un saudzējamāku teritoriju izvēlēties vēja parkiem?"
Viņai pievienojās arī citi atnākušie, kuri uztraucas par ietekmi uz vidi un senču mantojumu.
Vides eksperte Inga Gavena, kas iesaistīta projektā un kopā ar attīstītājiem izstrādāja ietekmi uz vidi novērtējuma ziņojumu, sacīja, ka vistuvākā vēja turbīna atrodas aptuveni 800 metru attālumā no Grīņu rezervāta.
Pētījumā piesaistīti ornitologi, sikspārņu pētnieki un citi, monitorings turpināsies, bet, veicot izpēti, vairākas lietas projektā koriģētas.
"Mūsu izpētes rezultātā tika atrasta mazā ērgļa ligzda, līdz ar to tika mainīta visa konfigurācija, atkāpāmies, lai nodrošinātu buferzonu, izpētītas putnu sugas, ornitologs secinājis, ka nav būtiskas negatīvas ietekmes, taču ir virkne prasību, piemēram, kad sikspārņu dēļ jāaptur vēja turbīnas vispār, tās ir vasaras naktis un tā tālāk. Tieši tāpat ir viedās kameras, – turbīnas apstājas tad, kad būs ieprogrammētas uz speciālām putnu sugām, ka te ir un varētu būt," skaidroja Gavena.
Klātesošie šos argumentus nespēja nopietni uztvert un sabiedriskās apspriešanas laikā turpināja paust klaju neuzticību projektam. Turklāt būs vēl papildus jāizcērt meža teritorijas, ko sola gan atjaunot, kā arī būs nepieciešama papildu ceļu infrastruktūra.
Būvniecību varētu sākt 2025. gadā
Tikmēr attīstītāja "K2 Ventum" valdes loceklis, elektroinženieris ar 20 gadu pieredzi augstspriegumu tīklos Agris Kalniņš Latvijas Radio skaidroja, ka projekts aizsācies jau pirms četriem gadiem, kad meklētas piemērotas vietas vēja parka būvniecībai.
"Mēs varam izbūvēt līdz 61 vēja turbīnai. Tiek izvērtēts maksimālais augstums, lai saprastu, kāda būs ietekme. Augstums vēl nav nodefinēts, pētīts 230 un 250 metru augstums. Noslēgsies viena gada vēja mērījumi, no kuriem tiks noteikts vēja turbīnas augstums," pauda Kalniņš.
Kalniņš skaidroja, ka vēl jāsaņem Vides pārraudzības valsts biroja atzinums un pašvaldībai jādod savs galavārds, tikai tad varētu uzsākt būvprojekta izstrādi, paša vēja parka būvniecību paredzot 2025. gadā. Savus jautājumus un iebildumus iedzīvotāji vēja parka ieceres īstenotājiem var iesniegt septiņu dienu laikā.
"Es domāju, ka tādus ģeneratorus, kā rādīja prezentācijā, mums šeit nevajag," piebilda Pāvilostas iemītniece Horna. Iedzīvotāji likuši lietā pat helikopteru, lai pārliecinātos, cik augstu pie Pāvilostas uzsliesies vēja parks, kas pilnībā mainītu ierasto piejūras ainavu.
Daļa iedzīvotāju norāda uz neskaidro naudas izcelsmi
iedzīvotāju neapmierinātību raisījis arī fakts, ka projekta īstenotājs ir uzņēmums "K2 Ventum", kas pastarpināti pieder arī Armandam Sadauskim. Tieši viņa vārds savulaik izskanēja medijos saistībā ar Krievijas izcelsmes naftas piegādi Ukrainai, par ko ziņoja raidījums "Nekā Personīga". Tajā pērnā gada aprīlī izskanēja, ka Sadauskis ir patiesā labuma guvējs termināļos, caur kuriem tika pārvadāta Krievijas nafta. Par šo faktu satraukts ir arī viens no vietējiem iedzīvotājiem.
Projekta attīstītājs gan norādīja, ka naudas izcelsme būšot cita, bet Sadauska saistību ar šo projektu un arī Krievijas naftu komentēt atteicās, norādot, ka viņam nevienam nav jāpierāda naudas izcelsme.
"K2 Ventum" valdes loceklis Agris Kalniņš sacīja: "Tiks piesaistītas ārvalstu bankas, kur šis finansējums tiks gūts. Tas ir atkarīgs no vēja parka, bet – vairāk nekā 400 miljoni."
Pašvaldībā solīja rūpīgi sekot līdzi projekta attīstības gaitai un noraidīja iedzīvotāju bažas par vietvaras nosliekšanos uzņēmēju pusē.
Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna atzīmēja: "Manuprāt, tas aspekts, kam tas īsti pieder, ir jāņem vērā, bet tas nav izšķirošais. No tā jau nemainīsies ietekme uz tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, uz īpašumu cenu, vērtību, uz viņu tiesībām uz atpūtu. Te jāsaliek līdzsvarā investoru intereses un iedzīvotāju intereses. Un mēs esam pašvaldība, mums ir jāpārstāv iedzīvotāji, un, ja tas viss nonāks līdz domes lemšanai, tad iedzīvotāju viedoklis noteikti tiks ņemts vērā."
