To, kā "dronu karš" mainījis karadarbības raksturu, stāsta virspavēlnieki un raksta karavīri. Tagad ienaidnieks redz visu, ko jūs darāt, bet jūs redzat visu, ko dara ienaidnieks, rakstīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, skaidrojot, kāpēc krasu pavērsienu karadarbībā, visticamāk, nebūs. Nav iespējams nepamanīti sakoncentrēt karaspēku un tehniku (tas kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc 2023. gadā abas puses nevarēja īstenot manevru karu). Droni atrod mērķi, virza artilērijas uguni uz mērķi, uzbrūk mērķim.

Latvijas bezpilota lidaparāti šajā karā arī tika pamanīti.

Cik daudz reāli saražo

Kad pēdējā laikā runā par šo Latvijas nozari, min jau 17 šajā jomā strādājošus uzņēmumus. Tiesa, ja runā nevis par plāniem, konstruēšanu un prototipiem, bet par to, kā reāli tiek ražoti un pārdoti lidaparāti, kurus reāli izmanto karā, tad Latvijā pagaidām ir divi pazīstami uzņēmumi – "Edge Autonomy Riga" un "Atlas Aerospace". 

"Kas attiecas uz dronu ražotājiem vispār – es nevaru pateikt, ka to Latvijā ir tikai 17 vai 27, jo, ja runā gan par gaisu, gan par zemi, gan ūdeni, gan to, kas ir zem ūdens, tad uzkonstruēts ir krietni vairāk. Ja par tiem, kuri jau ir komercializēti un tiek izmantoti civilajām un militārajām vajadzībām, tad tie ir šie divi uzņēmumi. Iespējams, vēl divi Latvijas kompānijas var sākt ražošanu tuvākā gada laikā. Tās ir firmas, ka jau sen strādā ar inženiersistēmām. Neesmu pārliecināta, ka tie noteikti būs militārie droni, drīzāk – militāras pielietojamības," Rus.LSM.lv stāstīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle.

Latvijā ir diezgan daudz entuziastu, kas rada jaunus lidaparātus, sacīja Egle. Informācijas, ka šie jaunie produkti ir testēti kaujas laukā Ukrainā, viņai nav.

Nozares pionieri un pirmais kara gads

Nozares celmlauzis un ilggadējais līderis Latvijā, uzņēmums "UAV Factory", vēlāk pārdēvēts par "Edge Autonomy Riga", ar desmitiem miljonu eiro gada apgrozījumu, ir tā dibinātāja Konstantīna Popika bērnības aizraušanās auglis.

Viss sākās ar vaļasprieku. 90. gados vienpadsmitgadīgais Konstantīns Rīgā sāka apmeklēt aviomodelēšanas pulciņu, izgatavoja radiovadāmas lidmašīniņas.

Viņš Latvijā beidza vidusskolu un iestājās Liverpūles Universitātē, lai mācītos par avioinženieri. Tad arī kopā ar draugiem samontēja pirmo minimodeli "Varna" – tā svars bija viens kilograms, izmērs – metrs reiz metrs. Lai gan tas lidoja, pircēji neatradās. Nākamais mēģinājums bija 2009. gadā, un izdevās pārdot divus jaunus modeļus, kuru gabarīti bija jau trīs reiz trīs metri. Uz to bāzes vēlāk tika radīts "Penguin B", kas 2012. gadā uzstādīja pasaules rekordu lidojuma ilgumā savā klasē (54 stundas un 27 minūtes). Latvijas produkta galvenā funkcija – novērošana no augšas – vajadzīga visdažādākajiem klientiem, no universitātēm līdz uzņēmumiem, glābšanas dienestiem un bruņotajiem spēkiem. Turklāt Latvijā tiek izgatavots gan pats lidaparāts, gan tā "acis" – optika.

Kara pirmajā gadā uzņēmuma, kurā strādāja 160 cilvēki, apgrozījums gandrīz trīskāršojās no 8,6 miljoniem līdz 21,2 miljoniem eiro. Peļņai lēciens bija gandrīz desmitkārtīgs, līdz 4,5 miljoniem eiro (gadu iepriekš peļņa bija pusmiljons eiro).

"Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās starptautiskās sankcijas ir radījušas nenoteiktību makroekonomiskajā vidē un izraisa lielāko inflāciju pēdējos gados. Tajā pašā laikā Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis paaugstinātu pieprasījumu Sabiedrībā ražotiem produktiem," vēstīts uzņēmuma 2022. gada pārskatā. Tajā arī teikts, ka pasūtījumu skaits bijis vēsturiski rekordliels.

Uz Rus.LSM.lv jautājumu par 2023. gada provizoriskajiem rezultātiem uzņēmumā neatbildēja.

Vēl viens pazīstams spēlētājs ir "Atlas Aerospace", kas pieder Ivanam Tolčinskim, kopš 2015. gada Latvijā dzīvojošam Ukrainas izcelsmes Izraēlas pilsonim –

arī viņš bērnībā nodarbojās ar aviomodelismu. Šī uzņēmuma apgrozījums 2022. "kara" gadā arī krietni palēcies un arī vairākkārt – no 1,86 līdz 3,87 miljoniem eiro. Taču peļņas pagaidām nav bijis, rezultāts – 4,8 miljonu eiro zaudējumi (apmēram tikpat, cik gadu iepriekš).

Kā iznācis, ka pat vairākkārtējs apgrozījuma pieaugums 2022. gadā nav palīdzējis kaut vai samazināt zaudējumus? Iemesls ir tāds, ka pēc kovida visā pasaulē bija liela problēma iegādāties detaļas, Rus.LSM.lv sacīja Tolčinskis.

"Bija milzīgs deficīts un cenu kāpums. Tāpēc daudzas sistēmas Ukrainai mēs izgatavojām, sev radot zaudējumus, jo vajadzēja piegādāt produktu drīzāk. Mēs zaudējām daudz naudas; mikroshēmas, kas pie mūsu [pastāvīgā] piegādātāja [agrāk] maksāja 11 dolārus, bija jāpērk tirgū par 150 dolāriem. Saprotiet, tur ir karš,  un mēs nevarējām atteikt," paskaidroja "Atlas Aerospace" īpašnieks.

Otrais kara gads

Kāds bijis tikko beidzies 2023. gads Latvijas bezpilota lidaparātu un dronu industrijai, pagaidām ir skaidrs tikai kopējās aprisēs. Kāpums turpinās, ir pārliecināta nozares federācijas vadītāja Elīna Egle: "Interese no pircēju puses ir, pārdošanas pieaugums ir, jauni darbinieki tiek pieņemti."

Uzņēmumā "Edge Autonomy Riga" sniegt komentārus atteicās – gan par biznesa attīstību, gan par to, cik efektīvs izrādījies viņu produkts konfrontācijā ar tehnoloģiski attīstītu pretinieku. "Pašlaik mēs nekomentējam, jo notiek karš, un daudzi jautājumi kļūst konfidenciāli," Rus.LSM.lv pavēstīja mārketinga nodaļā.

Tomēr šīs kompānijas bezpilota lidaparātu Latvijas modeļi frontē ir tikuši pamanīti – arī Ukrainas zaudējumu statistikā: divas lidmašīniņas "Penguin C" sagrābis ienaidnieks. 

Atklātāki ir kolēģi no "Atlas Aerospace" – pēc operatīviem datiem, apgrozījums 2023. gadā bijis 12 miljoni eiro, un pirmo reizi izdevies iziet plusos – gaidāma līdz 1,5 miljonu eiro peļņa.

Plāns 2024. gadam, kas jau sācies, ir sasniegt pārdošanas līmeni 20–21 miljonu eiro, no šiem ieņēmumiem apmēram trešdaļu gūstot Ukrainā, sacīja Ivans Tolčinskis. Citi galvenie tirgi ir Lielbritānija, Nīderlande un ASV.

Cik efektīvs izrādījies "Atlas" produkts gandrīz divos kara gados, ņemot vērā, ka jālido virs tehnoloģiski attīstīta ienaidnieka? Mēs pilnveidojamies, bet viņi arī, atzīst Tolčinskis.

"Pastāvīgi uzlabojam mūsu iespējas lidot bez GPS, kad ir traucēti sakari. Mēs esam mazo dronu kategorijā, un pret mums darbojas mazās radioelektroniskā kara [sistēmas]. Tiek spēlētas ķerenes, notiek mūžīgās sacīkstes. Mēs pastāvīgi sekojam, kas tur parādās, runājam ar karavīriem, viņi mums stāsta, kādas sistēmas parādījušās, kā tas tiek traucēts, kādus jaunus kanālus izmanto Krievijas [karaspēks]. Pastāvīgi pielāgojamies," stāstīja "Atlas Aerospace" īpašnieks.

Parasti mazā novērošanas drona dzīves laiks ir vairāki desmiti lidojumu. Lielākam bezpilota lidaparātam – četri līdz pieci lidojumi.

Tāpēc pastāvīgi vajadzīgi jauni. Ienaidnieks aparātu var "aizvest un nosēdināt", mēdz būt arī pilotēšanas kļūdas, kā arī gadījumi, kad apšaužu dēļ operators vienkārši pamet sistēmu laukā.  

Latvijas uzņēmumā ir domājuši par kamikadžu jeb "mikrobumbvedēju" ražošanu munīcijas nomešanai. Pat izgatavojuši prototipus. Taču līdz ražošanai nav nonācis – tādam aprīkojumam vajadzīga atsevišķa licence. "Mēs esam uzņēmums, kas nodarbojas ar divējādas pielietojamības produktiem, bet mēs tomēr neražojam ieročus," paskaidroja Tolčinskis.

Pēc viņa teiktā, Ukrainas pieredze ar kamikadzēm ir tāda: tikai 10% no tiem trāpa mērķī (tas var likties dīvaini tiem, kuri skatās video "Telegram" kanālos). Tie ir aptuveni dati, kas iegūti sarunās ar karavīriem.

Vislielākā problēma šādu dronu vadīšanā ir pilota prasmes, saka Tolčinskis: "Bez apmācībām vajadzīgs sava veida talants." Tagad ražotāji pievieno mākslīgo intelektu, kas spēj pats aizvest "helikopteriņu" līdz mērķim, un tad veiksmīgo operāciju īpatsvars pieaug jau līdz 50%.

Perspektīvas pēc kara  

Pandēmijas beigas nogalināja tirgus vajadzību pēc maskām un aizsargekrāniem, atmetot to atpakaļ pirmskovida nišas līmenī. Bezpilota lidaparātu ražotājiem aktuāls ir jautājums, cik ilgi turpināsies pašreizējais paaugstinātais pieprasījums un kas būs pēc kara.

Pēc Tolčinska teiktā, par to domā arī "Atlas" investori: "Būs citi produkti, citi tirgi. Militārie pasūtījumi, protams, arī būs. Tagad cenšamies vairāk orientēties uz Ziemeļameriku, uz industriālo sektoru – tā ir policija, ugunsdzēsēji, glābēji. Tagad tur galvenā tendence ir atteikšanās no Ķīnas produkcijas, tā paša DJI ražojumiem. Mēs tagad cenšamies iegūt sev viņu pasūtījumus, lai kompensētu kritumu, kāds būs, kad beigsies karš Ukrainā." (Ķīnas uzņēmums DJI, kas ražo dronus kopš 2006. gada, ir pionieris un ilggadējs līderis patērētāju segmentā pasaulē. Populāros modeļus izmanto arī bruņotie spēki, arī Krievijas un Ukrainas karā frontes abās pusēs. Eiropas Savienībā un ASV Ķīnas dronu izmantošana valsts sektorā un pat armijā ir populāra tēma nacionālās drošības kontekstā.)

Latvijā šai nozarei neapšaubāmi ir tālākas izaugsmes potenciāls, ir pārliecināti tās veterāni.

Konstantīns Popiks, kurš pirms diviem gadiem pārdeva savu daļu amerikāņu partneriem un aizgāja no biznesa, nešaubās, ka Latvijā izdevies uzkrāt vietējās prasmes: "Es ļoti optimistiski skatos uz šo attīstību. Pēdējos gados desmit ir uzkrāts ļoti daudz zināšanu par šādiem produktiem. Te ir inženieri, biznesa attīstības speciālisti, vadītāji. Daudz izdevies izdarīt pat pasaules mērogā. Domāju, ka milzīga un ļoti svarīga pieredze tika iegūta, izmantojot mūsu aparātus karā. Tāpēc es ticu, ka attīstības potenciāls tādiem uzņēmumiem Latvijā ir liels. Turklāt mūsu valstī tādi militārās pielietojamības produkti arī ir nepieciešami, un arī Eiropā ir tāda vajadzība."

"Pie mums brauc Igaunijas un Lietuvas militārpersonas, arī viņu valstīs ir uzņēmumi, kas izstrādā dronus, taču tie savus produktus ne līdz kam nav noveduši. Bet Latvijā ir noticis tā, ka daudzi modeļi novesti līdz gatavībai, un tie reāli tiek pārdoti. Tas ir gan "Edge Autonomy Riga", gan mēs. Man grūti nosaukt piemērus pie kaimiņiem, kad lieta nonākusi līdz ražošanai," saka Tolčinskis.   

Viņš piebilst, ka turklāt agrāk ienākt nozarē bija vienkāršāk: "Kad mēs līdām iekšā, šis tirgus bija vienkāršs, tagad tas kļuvis sarežģīts. NATO valstīs militārajos iepirkumos parādījies ļoti daudz regulējuma – drošība, sakari, kādas kartes tiek izmantotas, kāda programmatūra…

Ieejas biļete militārajā industrijā kļuvusi ļoti dārga, tāpēc mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi ir vairāk vērsti uz nemilitāro sektoru.

Tostarp tagad moderna ir piegāde ar droniem, bet aizsardzības tirgus kļuvis sarežģīts, tas nav jaunuzņēmumiem."

Tomēr, ja sākas karš, prasības tiek padarītas vienkāršākas: "Kā bija Ukrainā: parādījās kompānijas, kas, izmantojot roku darbu, saliek komplektus par 150 dolāriem, un tie izsit no ierindas tanku par pusotru miljonu. Lai atvieglotu tām ieiešanu tirgū, Ukraina mainīja noteikumus. Piemēram, pirms kara mums tur veselu gadu bija valsts pārbaudes, lai saņemtu visus nepieciešamos sertifikātus militārai izmantošanai. Tas bija ļoti sarežģīti un dārgi. Tagad Ukrainā pietiek aizpildīt vienu lapu, lai [tavu] ražojumu varētu pieņemt bruņojumā. Vienu lapu."   

Ražotāju koalīcijas gaidās

Janvārī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") paziņoja, ka gandrīz divi desmiti valstu piedalīsies "dronu koalīcijā", lai apbruņotu Ukrainu ar "tūkstošiem" jaunu lidrobotu. "Galvenais mērķis – izdarīt visu, lai pēc iespējas vairāk šo bezpilota lidaparātu tiktu nogādāti Ukrainā," teica Sprūds.

Tiesa, vietējie ražotāji tajā pašā laikā ieslīga minējumos, ko šī koalīcija nozīmē konkrēti viņiem. Ar viņiem neviens par to nebija runājis, un, piemēram, ražošanas palielināšanu nebija apspriedis. 

Vairāk skaidrības parādījās 29. janvārī, tiekoties nozares pārstāvjiem un aizsardzības ministram, Rus.LSM.lv pavēstīja Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle. Sīkāk viņa neko nestāstīja, norādot, ka informācija ir konfidenciāla: "Ko es varu pateikt – tikšanās noritēja ļoti labi, daudzi nozares dalībnieki uzklausīja aizsardzības ministra vēstījumu par koalīciju, uzzināja par prasībām un aktuālajām vajadzībām, par aktīvajiem ārzemju partneriem un sadarbības iespējām. Domāju, tā ir lieliska iespēja kooperēties, piedalīties dažādu komponentu ražošanā."

"Mēs lūdzām ražotājus informēt par savām praktiskajām iespējām ražot Ukrainai vajadzīgos dronus. Kad šie dati no ražotājiem tiks saņemti, mēs pavēstīsim par turpmākajiem soļiem," Rus.LSM.lv informēja aizsardzības ministra padomniece publiskās komunikācijas jautājumos Ilze Maskalāne.