Sadaļas Sadaļas

«Raudāja visi». Globālais deficīts traucē Latvijas elektronikas ražotājiem

“Vasarā mums var būt apgrozījuma kritums vai pat [ražošanas] apturēšana uz laiku,” saka lielā elektronikas ražotāja “HansaMatrix” operacionālais vadītājs Jānis Sams. Pasaulē valdošais komponentu deficīts ir nozares kopīgā problēma. “Pēdējā sanāksmē raudāja visi!” stāsta Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas “Letera” prezidents Normunds Bergs. Globālās problēmas izjūt pat tādā sektorā kā sadzīves tehnikas remonts.

Globālais mikroprocesoru deficīts gada sākumā iekļuva pasaules politiskajā darba kārtībā – piemēram, Taivānas (tā ir viena no lielākajām mikroshēmu ražotājām pasaulē) ekonomikas ministrei Vanai Meihua par iespēju palielināt piegādes vaicāja gan ASV prezidenta administrācija, gan Vācijas valdība. Problēmas (tās dažkārt izvēršas ražošanas pārtraukšanā uz laiku) rodas veselām nozarēm — automobiļu, tālruņu, ledusskapju un citas sadzīves elektrotehnikas ražotājiem. Pēc ekspertu vērtējuma, pasaules autonozarei vien mikroshēmu deficīta dēļ šogad ieņēmumi var sarukt par 61 miljardu ASV dolāru – tā ir apmēram puse koncerna BMW gada apgrozījuma.

Lielākās industriālās valstis cenšas palīdzēt savām nozarēm, tostarp izmantojot diplomātiju. Tomēr prognozes liecina, ka deficīts var turpināties līdz gada beigām. Un Latvija kopējā ainā nekādi neizceļas.  

“Ak, viss ir slikti, protams,” LSM.lv saka lielā ražotāja “SAF Tehnika” un nozares asociācijas “Letera” vadītājs Normunds Bergs.

“SAF Tehnikā” kavējas ražošana, jo gaida komponentus

Pandēmijas laiks “SAF Tehnikai” ir reti veiksmīgs periods. Pagājušā gada otrajā pusgadā Berga uzņēmumam bija rekordliels apgrozījums – 11,4 miljoni eiro jeb par 30% vairāk nekā iepriekšējā gada otrajā pusē. Tomēr vajadzīgos komponentus iepirkt (jeb, izmantojot agrāk populāro vārdu, “dabūt”) kļūst aizvien sarežģītāk.

Turklāt “kovids” nav galvenais piegāžu problēmu iemesls, saka Bergs: “Tajā, ka tagad nevar normāli nopirkt tīmekļkameras vai videokartes, ir vainojams “kovids”. Taču radio komponentus nevar dabūt elektroautomobiļu attīstības dēļ – aizvien vairāk mums vajadzīgo komponentu aiziet tiem. Galu galā mēdz būt tā, ka apturam kāda modeļa komplektēšanu un gaidām trūkstošo detaļu.” 

Komponentu deficīts Latvijas elektronikas ražotāju nozarē ir visiem, par kolēģiem saka Bergs. “Neesmu dzirdējis ne par vienu, kuram viss būtu labi! Pēdējā asociācijas sanāksmē raudāja visi! Problēma ir globāla. Piemēram, mēs vēl līdz šim nevaram panākt augošo pieprasījumu pēc [“SAF Tehnikas” ražotā CO2 koncentrācijas gaisā mērītāja] “Aranet4”, un tas ir tieši komponentu trūkuma dēļ.

Lielus pasūtījumus mūsu klienti gaida divus mēnešus.”

Par to, ka ASV radies CO2 kompakto mērītāju bums un “tāpēc tika izpirkts populārais modelis “Aranet4””, februārī ziņoja, piemēram, amerikāņu laikraksts “The Washington Post”. Pēc tam pieprasījums ASV pieauga vēl vairāk, saka Bergs. Ražošana netiek līdzi: “Latvijas komplektēšanas jaudas ir pietiekamas, te var saražot simtiem tūkstošu ierīču mēnesī. Tomēr komponentu trūkums mūs bremzē. Reāli slikti kļuva apmēram no oktobra. Tagad ir daži sīkumi, kuriem piegādes termiņš ir gads! Agrāk tādi termiņi bija pavisam eksotiskām lietām un mēs bijām pieraduši to plānot. Bet tagad tas kļūst par praksi arī diezgan vienkāršiem izstrādājumiem. Tev jāmēģina prognozēt pieprasījums gadu uz priekšu, jāzīlē kafijas biezumos un jau laikus jāveido lieli krājumi.”

Vienai iekārtai “Aranet4” iekšā ir simtiem komponentu. Mikroviļņu radioraidītājos – tie ir kompānijas galvenais produkts – ir pusotra līdz divi tūkstoši komponentu. “Ja tev nav viena vienīga specifiska kondensatora, ar konkrētiem raksturlielumiem, kuru nav tik vienkārši aizstāt ar kaut ko citu, jo būtu jāpārtaisa visa konstrukcija, – viss, tu nevari ražot radio. Reālajā dzīvē mēs, protams, esam pieraduši izgrozīties – mums katram produktam ir vairākas paralēlas konstruēšanas shēmas – izmanto tās, kurām vari dabūt komponentus. Tātad šo “spēli” ar plānošanu mēs principā zinām. Bet tagad situācija ir sarežģītāka – kad tev kādiem produktiem ātri un neprognozējami pieaug pārdošana, uzreiz izveidojas “pudeles kakliņš”. Komponentu cenas arī aug. Tagad ir tāda neparasta situācija – ja gribi pasūtīt vairāk, parasti ceri saņemt apjoma atlaidi, bet tagad tev saka – nē, dārgais, ja vairāk, tad būs par 10 līdz 30% dārgāk.

Un ātri nekas tur nemainīsies. Uzbūvēt jaunu mikroshēmu rūpnīcu – tie ir divi līdz trīs gadi un divi līdz četri miljardi dolāru investīciju.”

Lai gan nez vai tādēļ uzņēmums zaudēs būtisku pasūtījumu daļu, uzskata Bergs: “Ir, protams, nervozi klienti, kuri saka – šodien ņemu vagonu, ja nav, meklēšu citā vietā. Tomēr, ja godīgi, es neticu, ka tie ir reāli pircēji. Jo pasaulē nav tāda ražotāja, kam nav tādu problēmu.”

“HansaMatrix”: vasarā varam apstāties

Uzņēmums “HansaMatrix”, Latvijā lielākais elektronikas līgumražotājs, arī izjutis globālo komponentu trūkumu. Janvārī vienā no kompānijas rūpnīcām tādēļ apstājās ražošana, LSM.lv saka valdes loceklis Māris Macijevskis.

“Mēs izjūtam deficītu, taču pagaidām nevar teikt, ka tas mūs ļoti spēcīgi ietekmējis. Problēmas sākās tādēļ, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bija netipiski liels pieprasījums pēc komponentiem visā pasaulē. Ražotāji tam nebija gatavi. Šī situācija ievilkusies līdz šim laikam. Tagad dažkārt piegādes kavējas mēnešiem.  Teiksim, mēs plānojām saražot pasūtīto produkciju janvārī, bet galu galā saražosim februārī vai martā, ar kavēšanos. Bet tā, ka mēs vispār nebūtu varējuši saražot, pagaidām nav bijis. Varbūt līdz gada beigām situācija uzlabosies,” stāsta Macijevskis.

Pēc viņa vārdiem, tagad nevar teikt, ka uzņēmums zaudē daļu pasūtījumu. “Būs jātur noliktavā liels [komponentu] buferis, mēs to palielinām kopš gada sākuma. Pagaidām rezerve ir.”

Līdz vasarai noteikti pietiks, bet pēc tam iespējamas arī ražošanas apturēšanas, saka “HansaMatrix” operacionālais vadītājs Jānis Sams: “Mums tas ir liels izaicinājums. Pasūtījumu ir daudz, pieprasījums ir liels, vajag tikai, no kā komplektēt produkciju. Tomēr visā pasaulē pieaudzis pieprasījums gan pēc vienkāršiem pusvadītājiem, gan pēc mikroprocesoriem. Ja šo komponentu ražotāju jaudas nepalielināsies, tad kaut kad starp jūniju un augustu mums var būt apgrozījuma kritums vai pat īslaicīga apstāšanās. Tieši komponentu deficīta dēļ. Bet pagaidām mums vēl ir rezerves, apmēram līdz jūnijam ar tām pietiks.”

Pasaules plašsaziņas līdzekļi prognozē, ka situācija ar komponentiem var uzlaboties tikai gada pēdējā ceturksnī, un tā ir problēma, saka Sams. “Ja tas tā būs, tad trešais ceturksnis mums var kļūt problemātisks,” viņš precizē.

Sava negatīvā loma ir gan loģistikai, gan vairumtirgotājiem: “Mēs biežāk pērkam komponentus no distributoriem, un tad reālos deficīta iemeslus neuzzināsi – varbūt kāds nav varējis saražot vajadzīgo daudzumu, bet varbūt transports aizkavējies. Runājot par mikroprocesoriem – jā, ir deficīta problēmas, ar citiem komponentiem, šķiet, problēmu bijis vairāk loģistikas dēļ. Un vēl starpnieku uzvedība – viņi uzpērk visus krājumus, kļūst par ļaunprātīgiem monopolistiem un vienā brīdī paaugstina cenas. Daži komponenti tagad maksā piecas, sešas reizes dārgāk, un tās acīmredzami ir distributoru spēles! Bet mēs Eiropas mērogā esam salīdzinoši mazs spēlētājs, mums ir sarežģītāk dabūt komponentus tieši no ražotāja. Ejam pie izplatītājiem, bet viņiem cenas ir augstākas.”

Pēc Sama vārdiem, jau rodas situācijas, kad uzņēmums nespēj pieņemt dažus jaunos pasūtījumus – ar nestandarta komponentiem, kurus tagad ir “nereāli dabūt”. Ar standarta detaļām, kuras var pasūtīt pēc kataloga, tik smagu problēmu, lai atteiktos no pasūtījumiem, pagaidām nav. ”Turklāt mēs bieži strādājam ar klientu materiāliem – tad viņi mums piegādā visu nepieciešamo, mēs tikai komplektējam. Nezinu, cik labi viņi šajā upē turas uz ūdens. Taču mēs paši pagaidām peldam.”

Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija 22,8 miljoni eiro (par 8% mazāks nekā 2019. gadā).

Jūsu veļasmašīnas remonts var ieilgt

Komponentu deficīts skāris arī tos, kuri veic elektrotehnikas un elektronikas garantijas un pēcgarantijas remontu pēc līgumiem ar globālajiem zīmoliem. Lielākais spēlētājs Latvijas tirgū ir uzņēmums “Elektronika-Serviss”, kas strādā kopš 1992. gada.

Piegāžu kavēšanās noteikti ietekmējusi remonta termiņus, bet cenu kāpums pagaidām nav novērojams, Rus.lsm.lv stāsta Deniss Kirsanovs, kurš uzņēmumā atbild par attiecībām ar ārvalstu partneriem.

“Ja ņem tos ražotājus, kuri diezgan ātri atsūta komponentus savas tehnikas remontam, – tādus kā LG vai “Samsung” – agrāk mēs vajadzīgo detaļu pa eksprespastu saņēmām vienas līdz trīs darba dienu laikā, ar lidmašīnu, visbiežāk no noliktavas Polijā vai Holandē. Tagad tas aizņem nedēļu, reizēm desmit dienas. Tas ir – ja vajadzīgās detaļas ir noliktavā Eiropā. Bet ja to nav – un tā gadās aizvien biežāk – jāgaida piegādes no rūpnīcām Āzijā, kamēr krava atnāks pa jūru. Taču šajā gadījumā grūti pateikt, kāds ir iemesls tam, ka nav rezervju Eiropas noliktavās, – vai deficīts ir ražotājam, vai arī vaina loģistikā,” saka Kirsanovs.

Pēc viņa vārdiem, viens no problemātiskākajiem segmentiem rezerves daļu ziņā ir veļasmašīnas: “Ja tur jānomaina elektroniskā plate, bet noliktavā Eiropā tās beigušās, klientam būs jāgaida vairāki mēneši.

Taču tiem veļasmašīnu zīmoliem, ar kuriem es strādāju, krājumu Eiropas noliktavās aizvien biežāk nav. Tomēr es neteiktu, ka situācija kardināli pasliktinājusies un viss ir pavisam slikti. Tā tomēr nav.”

Uzņēmuma pagājušā gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti. 2019. gadā apgrozījums bija 2,5 miljoni eiro, darbinieku skaits – apmēram 50.

Pēc jaunākajiem pieejamajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 12 mēnešu periodu (2020. gada pirmā ceturkšņa beigās), datoru, elektroniskās un optiskās tehnikas, kā arī elektroizstrādājumu ražošanas kopējais apgrozījums bija 692 miljoni eiro. Pagājušā gada beigās šajās nozarēs strādāja apmēram 5800 cilvēku. Vairāk nekā 90% produkcijas tradicionāli tiek eksportēts. Spriežot pēc 2020. gada beigās veiktās asociācijas “Letera” 23 biedru aptaujas, vairākumam uzņēmumu (68%) pagājušais gads finansiāli bijis vai nu ne sliktāks par iepriekšējo, vai arī rādītāji pērn pieauguši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt