ĪSUMĀ:
- Zviedrijā dzimušajai Latvijas pilsonei Petrai diskomforts par savu dzimumu parādījies jau bērnudārzā.
- Iegūt citu dzimumu un sakārtot dokumentus Zviedrijā bijis vieglāk, nekā sākotnēji šķitis.
- Latvijā dzimuma maiņas sakārtošana dokumentos ir ilgāka; kādu brīdi jādzīvo ar sistēmas piešķirtu vārdu.
- Medicīniski pāreja uz citu dzimumu Latvijā Timam ilga četrus gadus.
- TM Dzimtsarakstu departaments: Sistēmas piešķirtais vārds var radīt problēmas, bet tas tiek piešķirts dzimuma mainītāja interesēs.
- Dzimuma maiņas gadījumu skaits Latvijā pieaug.
Latvijas Republikas pilsonei Petrai Zviedrijā dzimuma maiņa no vīrieša par sievieti prasīja 25 gadus, bet Timam Latvijā juridiska pāreja no meitenes uz puisi – četrus gadus.
"Bet ne visiem puikām ir penis un ne visām meitenēm ir vulva," grāmatā "Tur lejā" mamma stāsta mazajam Lo. "Ir puiši ar vulvu un meitenes ar peni?" jautā Lo. "Tieši tā," mamma apstiprina. "Tās sauc par transpersonām."
Grāmatas kritiķi saka – transpersonas ir margināla sabiedrības daļa, par ko pirmsskolas vecuma bērniem labāk nestāstīt, lai nejauktu galvu.
Pirms 10 gadiem žurnāls "Ir" intervēja tolaik 65 gadus veco Olgu Kononovu, pasē – Oļegu. Vienīgo transpersonu Latvijā, kas nebaidījās iznākt no skapja, jo vairs neesot ko zaudēt. Olgai bija vesela slimību buķete, un fiziski viņa vairs nevarēja veikt dzimuma maiņas operāciju, par ko bija interesējusies kopš padomju laikiem. Lai gan Latvija bija pirmā vieta bijušajā PSRS, kur jau 1970. gadā dzimuma maiņas operācijas transpersonām sāka profesors Viktors Kalnbērzs, Olgai tam savulaik trūka kontaktu un finanšu līdzekļu, situāciju sarežģīja kauns un apkārtējo nosodījums. Viņa fizioloģiski bija piedzimusi kā zēns, taču vēlāk parādījās arvien vairāk meitenes dzimumpazīmju, sievišķos hormonus uzrādīja arī analīzes.
Psiholoģe Jolanta Cihanoviča, kura gadiem ilgi cīnījusies par šādu cilvēku tiesībām, norādīja, ka "bioloģiskais dzimums nav tik monolīts un vienkāršs, kā tas joprojām šķiet daudziem Latvijā.
Cilvēkam ir gan hormonālais, hromosomālais dzimums, gan arī sociālais dzimums – sabiedrības normas, kā būtu jāuzvedas. Tāpat ir arī psiholoģiskais dzimums – pašsajūta par to, kas viņš ir."
Transpersonām psiholoģiskā identitāte ir pretrunā ar bioloģisko dzimumu. Cilvēks skaidri zina, ka viņš nepieder pie tā dzimuma, kādu diktē viņa ķermenis, un rodas iekšējais konflikts, kas ilgst visu mūžu.
Par to nesen Stokholmā Latvijas Radio diskutēja arī ar Petru Ininbergu – Latvijas pilsoni, transpersonu, kura nepilnu 80 gadu vecumā mainīja dzimumu arī dokumentos.
Diskomforts parādījies jau bērnībā
Olgas Kononovas likteņa biedrene Petra (abas ir arī satikušās) Zviedrijā piedzima 1945. gadā kā Pēteris. Uzauga latviešu sabiedrībā, studēja vēsturi, piedalījās interneta sistēmas izveidošanā. Tas ļāva tikt pie turības. Viņa dzīvo skaistā dizaina dzīvoklī tuvu Stokholmas centram, ceļo, aizraujas ar mākslas fotogrāfiju. Lai gan ir vadījusi atbalsta grupas transpersonām gan Zviedrijā, gan arī Latvijā, par savu dzimuma maiņu runā atturīgi, latviešu valodā sevi sauc gan vīrieša, gan sievietes dzimtē. Petra uzsver, ka dzimuma maiņu veikusi sevis pašas, nevis sabiedrības dēļ. Diskomforts parādījies jau bērnībā.
"Grūti pateikt to, bet es atceros tādu momentu, es biju bērnudārzā. Tā [audzinātāja], kas mūsu kontrolē, bija atradusi vienu cepurīti, mīkstu sieviešu cepurīti. Man bija pieci vai seši gadi. Viņa pacēla to: "Kas pazaudēja to?"
Es tādu gribēju, bet nekā neteicu. Bet tas man iekrita sirdī. Tas bija tipiski," atminējās Petra.
Atšķirību no citiem Petra skaudri sāka apzināties pusaudža vecumā, bet klusēja. Tolaik arī Zviedrijas sabiedrība bija ļoti konservatīva.
"Tagad, kad viss atvērās Zviedrijā, tad viss ir normāli," viņa sacīja.
Neslēpt savu patieso identitāti Pēterim-Petrai likusi eksistenciāla situācija.
50 gadu vecumā viņai atklāja prostatas vēzi vēlīnā stadijā. Ārsts Karolinskas slimnīcā, to izoperējot, ar citu speciālistu piekrišanu veica arī dzimuma maiņas operāciju.
Divreiz precējusies ar sievieti
Petra divas reizes bija precējusies – ar sievietēm. Viņai ir divi bērni un pieci mazbērni.
Latvijas Radio: "Tavas sievas bija tik demokrātiskas, viņas saprata tavu būtību?"
Petra: "Jā, es jau neprecēšos ar sievieti un tad neteikšu tādu lietu. Bet Latvijā viņas to neuztvertu normāli. Daudz tādu ir Latvijā, sevišķi ir vīrieši."
Latvijas Radio: "Tavas sievas pieņēma, ka tu reizēm velc sieviešu drēbes?"
Petra: "Es nevelku sieviešu drēbes. Man ir labas kleitas, ja jāiet kaut kur, bet neviens jau neliekas ne zinis. Tas ir tik pārspīlēti no tavas puses!"
Latvijas Radio: "Es atvainojos."
Petra rāda savus dokumentus pēc dzimuma maiņas, izdotus 2020. gadā Latvijas Republikā. Tad viņai bija 75. Pasē rakstīts – Ininberga Petra Inna.
Uz Latvijas Radio jautājumu, kāpēc bijis tik svarīgi sakārtot dokumentus, Petra atbildēja ar pretjautājumu.
Petra: "Kāpēc cilvēki dara tādu lietu? Sāk domāt piecu gadu vecumā un, kad to iespēju iedod, izdara to?"
Latvijas Radio: "Tev tas nebija grūti izdarāms?"
Petra: "Nē. Ar tādām lietām nav problēmu."
Latvijas Radio: "Taviem bērniem arī nav problēmu?"
Petra: "Nē. Viņi pieņēma to momentā. Viņi ir normāli cilvēki, skatās uz cilvēku un saka, ka tas ir viens cilvēks."
Ieguvusi citu dzimumu un pasi Zviedrijā, Petra vienkārši vērsās Latvijas vēstniecībā Stokholmā, lai arī Latvijas pasi apmainītu atbilstoši jaunajam statusam. Dokumentu sakārtošanas process izrādījās viegls.
Latvijā kādu laiku jādzīvo ar uzspiestu vārdu
Taču tāds tas nav bijis Timam, kurš dzimumu un pasi – no sievietes uz vīrieša – nomainīja pirms diviem gadiem Latvijā, kad viņam bija 26 gadi.
Transpersonas arī bieži vien izvēlas pretējās dzimtes vārdu, kas ir līdzīgs vecāku dotajam, kā to darījusi Petra. Taču vadlīnijas Latvijā dzimuma maiņas juridiskajā procesā
liek šādam cilvēkam personu reģistrā kādu laiku saglabāt savu veco vārdu un uzvārdu, tikai ar pretējā dzimuma galotnēm, stāstīja Tims.
Tims: "Ja cilvēks vēlas mainīt vārdu un dzimuma marķieri, sākumā nomaina dzimumu un tikai pēc tam mēneša laikā – vārdu. Mēnesi tu staigā ar savu pagātnes vārdu vai nu sieviešu vai vīriešu dzimtē. Piemēram, Pēteris par Pēteru."
Latvijas Radio: "Emīls – Emīlija?"
Tims: "Īstenībā Emīlija nebūtu tas vārds, kas tiktu izmantots Emīlam. Tur būtu Emīla. Tā ir tikai Latvijas norma. Loģiski liktos – ja maina vārdu, tad uzreiz nomaina uz to, ko cilvēks vēlas. Nevis – pa vidu ir starpposms, ka tava vecā pase vairs īsti neder, visās elektroniskajās sistēmās tavs vārds ir nomainīts uz versiju, kas nav tavs īstais vārds, bet nav arī tavs pagātnes vārds."
Dzimuma maiņai dokumentos, kam par pamatu ir iesniegums dzimtsarakstu nodaļā, kalpo medicīniskais izraksts, ka notikusi pilnīga vai daļēja dzimuma maiņa ar neatgriezeniskām sekām. Ja transpersona vēlas iegūt jaunu vārdu Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteiktajā kārtībā un par to ir uzrakstījusi iesniegumu, jāgaida vēl kāds laiks – atkarībā no dzimtsarakstu nodaļas noslogotības aptuveni mēnesis.
Tikmēr oficiālajā komunikācijā, piemēram, ejot pie ģimenes ārsta, jālieto pagaidu vārds, ko ir iedevusi valsts sistēma.
Timam tas ir bijis ļoti sievišķīgs, vīriešu dzimtes forma kalendārā nav iekļauta un izklausās komiski. Publiski viņš to negribēja minēt.
"Tev mēnesi ir jāstaigā ļoti dīvainā starpposmā. Piemēram, e-veselībā tu jau esi vīrietis, bet vārds ir ļoti dīvains un pasē tas nav tas pats. Ļoti muļķīga situācija, jo tie ir divi dažādi procesi, lai gan dzimuma maiņas gadījumā tam jābūt vienam procesam," sacīja Tims.
Kad tika rakstītas likuma normas, acīmredzot, neviens nav iedziļinājies, kā tas izpaudīsies dzīvē, secināja Tims: "Es zinu, ka daži cilvēki ir centušies mainīt vārdu, nemainot dzimuma marķieri, pirms viņi ir uzsākuši medicīnisko procesu, kas, diemžēl, Latvijā sanāk obligāts – tev vajag iet cauri medicīniskai pārejai, pirms tu vari juridiski kaut ko mainīt. Tas reizēm ir diezgan nežēlīgi – ir daļa transpersonu, kam nav ne mazākās vēlmes vai viņi medicīnisku vai finansiālu iemeslu dēļ nevar uzsākt medicīnisku pāreju. Piespiedu kārtā tev ir jāiet cauri medicīniskajam procesam, lai tu varētu nomainīt dokumentus."
Četrus gadus ilga medicīniskā pāreja
Dzimuma maiņa nav kaprīze. Pirmkārt, jāiegūst psihiatra diagnoze "transseksuālisms, dzimuma identitātes traucējumi", jābūt arī pilnai psiholoģiskajai izpētei, endokrinologa izmeklējumiem.
Timam medicīniskā pāreja ilga četrus gadus. Latvijā, lai mainītu dzimuma marķieri, vajag neatgriezeniski mainīt dzimumu iezīmes arī medicīniski, piemēram, ar hormonu aizvietošanas terapijas palīdzību vai operācijām, viņš stāstīja.
"Tas nozīmē piespiedu sterilizāciju bieži vien tiem, kas piedzimšanas brīdī atzīti par sievietēm – histerektomiju. Transpersonu gadījumā – gan dzemdes, gan olnīcu izņemšanu. Ārzemēs tā esot labā prakse – histerektomijas gadījumā olnīcas atstāt, lai tomēr organismam pašam būtu iespēja veidot hormonus, jo pēc histerektomijas var iestāties menopauze un var rasties dažādi citi sarežģījumi, ja kāda iemesla dēļ būtu jāpārtrauc testosterona lietošana," viņš skaidroja.
Gan ģimenes ārstam, gan endokrinologam, gan psihiatram Tims bijis viens no pirmajiem šādiem pacientiem. Viņš pats meklējis informāciju. Atzīst, ka savas gaidas balstījis ārzemju pieredzē.
"Te nu gan jāsaka, ka tas īsti līdz galam nestrādā. Dažās valstīs, lai vārdu mainītu, tev vēl pat nevajag diagnozi. Tev jāuzraksta iesniegums līdzīgā organizācijā kā mūsu dzimtsarakstu nodaļa, un process tiek uzsākts," skaidroja Tims.
Vārda dēļ ne mazums raižu
Tas, ka elektroniskajā sistēmā jau ir atrodams cits dzimums, bet vecais vārds ar mainītu galotni, taču identifikācijas dokumentos – vēl iepriekšējais vārds –, var radīt arī pārpratumus, piemēram, lidojot vai izmantojot apdrošināšanu. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere skaidroja, ka šajā starpposmā cilvēkam patiesībā būtu jāizņem jauna ID karte.
"Ja viņam maina dzimuma ierakstu un pielāgo vārdam un uzvārdam galotnes, viņam ir jāiegūst derīgs personu apliecinošais dokuments. Jo neviens jau nezina, cik ilgi viņš būs ar šādu identitāti un kādas viņam pašam būs vajadzības uzrādīt šādu dokumentu. Vai tas ir mēnesis vai garāks periods – tas ir atkarīgs no paša cilvēka," sacīja Saukuma-Laimere.
Amatpersona bija gatava piekrist, ka vārds, kam tikai tehniski nomainīta galotne, nēsātājam varētu radīt problēmas:
"Mums vispār sabiedrība ir ārkārtīgi konservatīva, ar ļoti lielām aizdomām attiecas pret visu jauno, specifisko, neierasto. Protams, ir vārdi, kur skanējums, atbilstoši jaunajam dzimumam, ir tāds specifisks."
Dzimtsarakstu departamenta direktore apgalvoja,
ka šāda prakse gan esot paša dzimuma mainītāja interesēs – cilvēkam esot jādod pārdomu laiks, jo varbūt viņš līdz ar dzimumu vēlas pilnībā mainīt visu identitāti.
Esot gadījumi, kad cilvēki vārdu un uzvārdu maina vairākas reizes, jo ar to neesot izdevies harmoniski sadzīvot. Bet kādu varbūt vecais vārds ar jauno galotni pilnībā apmierināšot.
Kā noskaidroja Latvijas Radio, par vārda maiņu ir arī jāmaksā. Dzimuma ieraksta maiņai dokumentos, tam pielāgojot vārda un uzvārda galotnes, valsts nodeva esot 7 eiro, bet vārda vai uzvārda maiņai – par katru pozīciju 71 eiro, tam jāpievieno ar dokumentu maiņu saistītās izmaksas.
Dzimuma maiņas gadījumu skaits Latvijā pieaug
Dzimuma maiņas gadījumu skaitam Latvijā tomēr ir tendence pieaugt. Pirms 10–15 gadiem tie bijuši vidēji četri līdz seši gadījumi gadā, tagad skaits ir trīskāršojies, atklāja Saukuma-Laimere.
"2021. gadā bija 18 gadījumi, kad cilvēks arī juridiski dokumentos mainīja dzimuma ierakstu. Pārsvarā sieviete maina dzimumu uz vīrieša. 13 sievietes ieguva dzimumu "vīrietis", pieci vīrieši mainīja uz sieviešu dzimumu," pastāstīja Dzimtsarakstu departamenta direktore.
Pagājušogad bija 17 gadījumi, šogad pirmajos astoņos mēnešos tie ir jau 14 gadījumi.
Arī LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas) un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina atzina – arvien vairāk transpersonu Latvijā iznāk no skapja.
Gan ierēdņi, gan medicīnas speciālisti ir kļuvuši zinošāki, transpersonas, kas vēlas mainīt dzimumu, tagad arī retāk nekā agrāk izvēlas valsti pamest.
Ja citās valstīs dzimuma pārejai pietiktu, piemēram, ar hormonu lietošanu, Latvijā prasības par ķirurģisko iejaukšanos patiešām ir ļoti striktas, uzsvēra Garina. Transpersonas, kas vēlas mainīt dzimumu, joprojām bieži vien tās nevar izpildīt vai nu veselības stāvokļa, vai finanšu situācijas dēļ. Arī raksta sākumā minētā Olga Kononova pirms dažiem gadiem tā arī nomira – ar vīrieša identitātes dokumentiem, lai gan mūža nogalē ģērbās un izskatījās kā sieviete.
Ļoti iespējams, ka radinieki viņu apbērēja, saucot vīrieša vārdā, jo transpersonu situācija Latvijā joprojām ir samērā kritiska – tā liecina naida uzbrukumi gan internetā, gan arī klātienē.
