Vārdi, dažādu cilvēku amati dažādos gados – Viktors Kalnbērzs atceras visu. Viņš atceras arī savus pacientus. Viņu bijis daudz. Viņu vidū ir cilvēki, kas lēma likteņus Latvijā, Padomju Savienībā, sociālistiskajās valstīs. Tie ir gan valstu vadītāji, gan kosmonauti, gan aktieri, gan sportisti. Vienīgi izdibināt no Kalnbērza viņu slimību vēstures nav iespējams. Ārsta noslēpumu viņš prot glabāt.
Miljonus viņš nav sapelnījis. Mājā, kuru Kalnbērzs pats sauc par muzeju, ir daudz fotogrāfiju un suvenīru. Un – liels galds. Cik vien esam atbraukuši pie viņa mājās – uz šī galda vienmēr bijusi garšīga tēja un grauzdētas maizītes. Īpaši mums. Mājās nav nekā pārāk smalka. Un kamīnu pirmajā stāvā kurina tikai tad, kad ierodas viesi. Mājā ir vēsi.
Dokumentālā filma, kas kļuva par iemeslu mūsu sarunai ar Viktoru Kalnbērzu, tika plānota daudz īsāka. Taču izrādījās, ka Kalnbērzam ir liels daudzums unikālu videomateriālu, kurus agrāk neviens, izņemot tuviniekus, nebija redzējis. Pats Kalnbērzs aizrāvās ne tikai ar fotografēšanu, bet arī ar videofilmēšanu, un fiksēja visinteresantākās un sarežģītākās operācijas, svarīgus dzīves brīžus. Kļuva skaidrs – tie ir jāiekļauj filmā.
Starp citu, par Kalnbērzu vajag uzņemt nevis dokumentālās, bet mākslas filmas.
Viņa dzīve bijusi pilna pēkšņu pagriezienu un negaidītu izsaukumu. Piedāvājums veikt plastisko operāciju ASV prezidenta sievai Elizabetei Fordai vien ir ko vērts! Un tas bija Aukstā kara starp PSRS un ASV laikā. Vai stāsts par to, ka viņš veica operāciju Venecuēlas mafijas barvedim un pajokoja, ka tagad viņš aizbēgs. Un aizbēga arī! Vai - kā Kalnbērzam izdevās “atkarot” tiesības veikt fallu protezēšanas operācijas. Sava loma tajā bija Leonīdam Brežņevam un Jurijam Andropovam…
Un jāteic, ka Kalnbērzs ārstēja ne tikai pazīstamus cilvēkus. Viņš vispār nedalīja pacientus pēc amatiem.
Un nekad nedomāja par pozitīvo statistiku. Uzņēmās vissarežģītākās operācijas, tādas, kurās vajadzēja improvizēt un pašam izdomāt, kā atrisināt ķirurgam ļoti smagus uzdevumus. Dažus fotoattēlus ar pacientiem pirms operācijas skatīties ir šausmīgi. Toties, skatoties foto, kas uzņemti pēc operācijas, izskatās - viss ir izdevies.
Protams, visslavenākā Kalnbērza veiktā operācija ir dzimuma maiņa. Sievieti viņš pārvērta par vīrieti. Lai izlemtu, vai veikt šo operāciju, ķirurgs konsultējās ne tikai ar kolēģiem, bet arī ar garīdzniekiem. Un galīgo lēmumu pieņēma pēc sarunas ar pacientes māti. Kalnbērzam uz visu mūžu ir palicis atmiņā, ko viņam teica satrauktā sieviete. Par šo operāciju viņš saņēma autorapliecību un… sodu. Un arī par to viņš mums pastāstīja intervijā.
Šķita, ka Viktors Kalnbērzs bija padomju varas apmīļots. Balvas, cildinoši epiteti. Tie iemūžināti to gadu hronikās. Taču tad sākās Atmoda. Kalnbērzs atbalstīja Latvijas neatkarību. Un 1990.gada 4.maijā nobalsoja par brīvību. Vienīgi jaunajos laikos cilvēki, kuri savulaik viņam pateikušies kā ārstam par to, ka viņš atdevis veselību, tikuši pie varas, novērsās.
Tiesības būt Latvijas pilsonim Kalnbērzam nācās pierādīt tiesā. Viņam pazemojošā latviešu valodas eksāmena procedūra… Jo Kalnbērzs valsts valodā lasīja lekcijas studentiem! Bet alga – 25 eiro mēnesī! Pētnieciskā institūta vadītājam, profesoram!
Taču,
izejot cauri visiem šiem pazemojumiem, Viktors Kalnbērzs nav kļuvis ļauns.
Varbūt tāpēc, ka par galveno profesijā viņš uzskatīja nevis materiālo labklājību un slavu, bet iespēju palīdzēt cilvēkiem. Un es patiesi ticu, ka tā viņam ir bijusi galvenā motivācija dzīvē. Un droši vien tā jābūt ikvienam īstam ārstam.
Ko šodien domā Viktors Kalnbērzs par tiem, kuri viņu nodeva? Viņš atbildēja arī uz šo jautājumu. Mūsu kopīgajā filmā “Latvijas leģendas. Burvis Viktors Kalnbērzs”.