Pēc sākotnējām aplēsēm, projektam bija jāizmaksā ap 28 miljoniem eiro, taču šoreiz izdevies nedaudz ietaupīt – kopumā iztērēts nedaudz virs 26 miljoniem eiro. Viens no iemesliem ir tas, ka sākotnēji projekta izmaksas aprēķinātas aptuveni, taču, veicot precīzākus aprēķinus, izmaksas samazinājās. Ietaupījums radies arī projekta salāgošanas procesā ar lielo "Rail Baltica" projektu.
Izrakumu vietā – gluds asfalts un raita satiksme
Ar aizsargķiverēm un spilgtām atstarojošām vestēm piektdien, 3. novembrī, uz jaunā spirālveida gājēju un velobraucēju tilta pievada pulcējās Rīgas domes, "Rail Baltica" būvnieku un arī "Rīgas satiksmes" pārstāvji, lai atzīmētu būtisku būvdarbu posmu noslēgumu. Tagad Ģenerāļa Radziņa krastmalā izrakumu un norobežojumu vietā atrodas gluds asfalts un raiti rit satiksme.
Rīdzinieki var izmantot arī jaunās platākās ietves un divvirzienu velojoslas. Tāpat ir arī apzaļumots skvērs, kurā nupat iestādīti jauni kociņi. Skvēra vidū – vides instalācija, kuru veido dažādos virzienos salikti baļķi. Rīdzinieki kādu laiku jau prātojuši, ko īsti tā nozīmē. Skaidroja Rīgas publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Slimbahs:
"Pētot vēstures faktus, konstatējām, ka 19. gadsimta vidū šajā vietā bija vieta, kur pa Daugavu pludināja baļķus, dažāda veida kokmateriālus un krāva ārā.
Principā šis bija neliels centrs, kur notika materiālu apmaiņa. Šis vides elements bija izvēlēts kā optimālākais veids, kā simbolizēt šo izkraušanas vietu."
Pārdesmit metru tālāk izbūvēts arī spirālveida gājēju un velobraucēju tilta pievads jeb rampa, kas pievedīs pie jaunā "Rail Baltica" dzelzceļa tilta, kura būvniecību uzsāks decembrī – uzreiz pēc tam, kad rekonstruētā krastmala tiks nodota ekspluatācijā šī mēneša beigās.
"Tilts pār Daugavu nav tas vieglākais objekts, domāju, kādi 2–3 gadi vēl paies, kamēr to uzbūvēs," piebilda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Ātrāks tramvajs, raitāka satiksme
Vērienīgus uzlabojumus piedzīvojis 13. janvāra ielas un krastmalas krustojums. Tur satiksme padarīta drošāka visiem dalībniekiem, tostarp arī sabiedriskajam transportam.
"Šobrīd šī krustojuma rekonstrukcijā ieguldītie divi miljoni vistiešākajā mērā dos pozitīvo efektu attiecībā uz tramvaju kustību. Ir iebūvētas gan sliežu automātiskās pārmijas, gan arī kontakttīklā ir iebūvētas automātiskās pārmijas, kas nozīmē, ka tramvaja vadītājs ļoti viegli spēj šķērsot šo krustojumu un tas notiks daudz ātrāk nekā līdz šim. Un tas nozīmē, ka satiksme kopumā paliks daudz ātrāka, un tas jau ir ieguvums mums visiem," norādīja "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Jānis Golubevs.
Vērienīgo pārbūvi uzsāka šī gada sākumā, taču septembrī gala termiņš tika nedaudz pagarināts, lielākoties vairāku neparedzētu darbu dēļ. Gogoļa ielas tunelis, kas tagad pārbūvēts par velonovietni, tika pabeigts pēdējais. Taču vakar vēl teritorijā stādīti jauni koki.
"Kopumā jāsaka, ka projekts bija visai unikāls sakarā ar to, ka ļoti saspringtos termiņos bija gan jāizprojektē, gan jāizbūvē objekts, kas atrodas faktiski vēsturiskajā centrā,
kur ir daudz ierobežojumu no darbu veikšanas viedokļa. Šis objekts atrodas arī vienā no intensīvākajām satiksmes vietām," atzina būvnieku "RBBL" valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.
Lai mazinātu satiksmes plūsmu caur centru, ieviests arī kreisais pagrieziens no Radziņa krastmalas uz Turgeņeva ielu. Bet paveikta ir tikai daļa no darbiem, kas jāveic, lai "Rail Baltica" projektu integrētu Rīgas centrā. Vēl jāīsteno vairāk nekā 30 dažādu objektu, piemēram, Puškina ielas pārbūve, Turgeņeva ielas pārveide, pie kā jau noris projektēšana. Pavisam drīz tiks pabeigti darbi arī Gogoļa ielā un Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumā.
Biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Armands Būmanis intervijā Latvijas Radio atzinīgi vērtēja paveikto, jo ir divas gājēju ielas, bet daži ieteikumi nav ņemti vērā, piemēram, izbūvētajā posmā ļoti pietrūkst koku, un josla, kur kokus varētu iestādīt, ir ļoti maza.
Būvdarbus 85% finansēja Eiropas Savienība, atlikušos – Rīgas pašvaldība. Šie būvdarbi izmaksāja 23 miljonus eiro bez PVN.
