Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra – optiskie kabeļi, elektroapgāde, videonovērošana.
Lai to varētu ieviest ātrāk, ar likuma izmaiņām plānots mainīt procedūras.
Pašlaik visas darbības jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirza nesamērīgus nosacījumus vai arī nesaskaņo plānoto būvniecību vispār.
Tāpēc ar izmaiņām Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā paredzēts, ka turpmāk ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus nesaskaņos, bet informēs par plānotajiem darbiem un izmaksās atlīdzību.
Likuma izmaiņas arī noteic, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti ir jāizdod saīsinātā termiņā.
Savukārt vēl neesošo žogu atsevišķos posmos ierīkos arī Nacionālie bruņotie spēki.
Līdz šim Latvijas armija varēja veikt būvniecību tikai Aizsardzības ministrijai piederošajos īpašumos. Nacionālie bruņotie spēki iesaistīsies 20 kilometru gara žoga būvniecībā uz Latvijas-Krievijas robežas, iepriekš norādījuši Valsts nekustamie īpašumi.
Izmaiņas arī paredz, ka, ja ārējās robežas infrastruktūras būvdarbu laikā vienojas par izmaiņām būvprojektā, darbi nav jāaptur un būvprojekta izmaiņas jāpabeidz līdz būves nodošanai ekspluatācijā.
Ar šīm likuma izmaiņām tādējādi paredzēts novērst dažādus birokrātiskus šķēršļus robežas infrastruktūras izbūvē, ko prasa izvērstais Baltkrievijas hibrīdkarš ar migrantu virzīšanu uz valsts robežas. Precizētais žoga izbūves laiks ir līdz 2024. gada beigām.
Žoga būvniecībai paredzēts vēl nākamais gads, taču papildu tehniskā aprīkojuma ieviešanai vajadzēs vairāk laika.
Uzņēmums "Valsts nekustamie īpašumi" atklāja, ka pašlaik uz robežas ar Krieviju ir izbūvēti 99 kilometri žoga, bet vēl jāizbūvē apmēram 180 kilometri žoga. Ap 20 kilometru trūkstošā žoga posma izbūvē iesaistīs Nacionālos bruņotos spēkus.
Savukārt uz robežas ar Baltkrieviju līdz šā gada beigām jāizbūvē 112 kilometri un šobrīd pabeigti ir aptuveni 90 kilometri, tātad līdz gada beigām vēl jāizbūvē 22 kilometrus garš žoga posms. Nākamgad uz robežas ar Baltkrieviju izbūvēs žogu vēl 30 kilometru garumā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija (IeM) 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijai, kas atbalstīja vairākas IeM piedāvātās darbības.
