Iepriekš noteiktie mizgraužu ierobežošanas pasākumi ir atcelti no 2.septembra.
Tomēr vēl divus mēnešus līdz 31.oktobrim ir noteikti aizsardzības pasākumi mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir egle. Konstatējot bojājumus, meža īpašniekiem jāvēršas Valsts meža dienestā, kas paātrinātā kārtībā piecu dienu laikā izsniegs apliecinājumu koku ciršanai.
"Visi iepriekšējie ierobežojumi atceļas ar 2. septembri, proti, kokus mēs cērtam atbilstoši koku ciršanas noteikumiem. Bet klāt nāk tas, ka šos divus mēnešus mēs varam cirst arī mizgraužu bojātos kokus tieši tajās mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle atbilstoši atvieglotajiem nosacījumiem, respektīvi, ja mēs konstatējam 10 bojātus kokus uz hektāru. Mēs šajā gadījumā runājam jau par 2023.gada veģetācijas sezonā mizgraužu bojātiem kokiem," skaidroja dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.
Meža dienestā tieši šobrīd arī pieaudzis pieprasījums pēc bojāto koku ciršanas apliecinājumiem. Purs norādīja – tas saistīts ar to, ka kopš jūlija pagarināts ciršanas apliecinājuma termiņš no diviem mēnešiem līdz diviem gadiem.
Dienests arī vērsa uzmanību, ka augusta vētrās tika nogāztas arī daudzas egles vērtīgajās audzēs, kurās ir lieli mizgraužu bojājumu riski. "Tas, kas šobrīd rada tos riskus, ir vēja gāztie koki, kas ir novājināti un egļu mizgrauzim tie ir vieglāk paņemami.
Šim kaitēklim arī vairāk interesē vējā nolauztie koki, un tos tiešām vajadzētu pēc iespējas ātrāk izstrādāt.
Mēneša laikā tie sagatavotie kokmateriāli ir jāizved no meža ārā," norādīja Purs.
Mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits norādīja, ka mizgraužu uzlidojumi eglēm vēl ir iespējami, ja būs silta atvasara. Kopumā gan kaitēkļu aktīvā sezona ir noslēgusies.
Vairāk vai mazāk tā sezona ir beigusies, un vizuāli šķiet, ka šogad tie bojājumi ir mazāki. Bet mizgraužu sakarā lielāka uzmanība jāpievērš mežaudžu apsaimniekošanai.
"Nopostītās audzes ir laikus jānocērt, kas palīdz saglabāt koksnes vērtību un samazināt mizgraužu izplatību.
Laikus atjaunojam mežaudzi ar to pašu egli, un tā atkal augs, jo jaunām eglēm mizgrauzis nekaitē.
Manuprāt, vasaras pirmajā pusē bija pārāk liels uzsvars uz sargāšanu un ierobežojumu cirst egles un pārāk mazs uzsvars uz to, ka jāatrod tieši tās bojātās audzes un maksimāli to mizgrauzi vākt ārā no meža," sacīja Šmits.
Meža dienests apsekojis aptuveni 12% no vērtīgajām egļu mežaudzēm Latvijā. Kopējās postījumu aplēses tiks apkopotas gada beigās.
Valsts meža dienestā arī norādīja, ka mizgraužu bojātas egles ir ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem (ieskrejām) koka stumbrā; pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti. Tās var būt arī egles ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu, kurā konstatējama vaboļu, kāpuru vai kūniņu klātbūtne. Mizgraužu bojātas ir arī kaltušas egles, kuru vainagi ir ar brūnām, dzeltenzaļām skujām vai bez skujām, bet ar vainaga smalkiem zariņiem; miza daļēji atlupusi; uz koka mizas redzamas mizgraužu izskrejas.
KONTEKSTS:
Egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai šovasar visā Latvijas bija noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, bet no 2.septembra tie atcelti.
VMD dati liecina, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022. gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.
