Fondā norādīja, ka šo 18 gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu – 2023. gadā vairāk nekā 410 000 stundu mūsu planētai veltīja šīs akcijas atbalstītāji 190 valstīs un teritorijās, aptverot 90% planētas un kopā radot vērienīgāko stundu Zemei.
Aicinājums "Velti stundu Zemei" mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis pauda: "Šogad Zemes stundā Pasaules Dabas fonds īpaši vēlas uzsvērt līdzdalības nozīmi vides un klimata krīzes risināšanā. Katrs mazais solis ir svarīgs, tomēr tikpat svarīga ir spēja un drosme skaļi iestāties par svarīgo un iesaistīties – indivīda, apkaimes vai valsts līmenī. Šogad ir īpašs gads dabas un klimata jomā, jo norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Vēlēšanu rezultātiem būs liela loma ne tikai dalībvalstu un Eiropas līmenī, bet arī globālā mērogā."
Zemes stundas vakarā 23. martā Pasaules Dabas fonds organizēs šim notikumam īpaši veltītu pasākumu, kura laikā tiks apbalvoti šī gada klimata vēstnieki un klimata un dabas krīzes tiks aplūkotas neierastā skatījumā.
KONTEKSTS:
Zemes stunda aizsākās Sidnejā 2007. gadā. Tās laikā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar "Londonas aci" Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā. Latvijā katru gadu gaismas tiek izslēgtas vai samazināts apgaismojums Rīgas pilij, Brīvības piemineklim, Vanšu un Dzelzceļa tiltiem, Melngalvju namam un daudzām citām sabiedriskajām ēkām.
