ĪSUMĀ:
- PVD: Termins "mini zoo" ir sabiedrības izdomāts; tas nav zoodārzs, bet gan dzīvnieku turēšanas vieta.
- Latvijā oficiāli ir reģistrēti četri zoodārzi, tiem ir stingras prasības un misija sugu saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā.
- Likums šobrīd nenosaka, kādas ir prasības savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās – mini zoo.
- Likuma robus mēdz izmantot savā labā; Latvijā aizvien var ievest un turēt mājās eksotiskus un plēsīgus dzīvniekus.
- Ja atklāj nelikumīgu dzīvnieku turēšanu vai labturības noteikumu pārkāpumus, dzīvniekus var konfiscēt.
- Konfiscēto dzīvnieku saimnieki nesakārtotas likumdošanas dēļ mēdz tiesāties ar valsti.
- Saeimas atbildīgā komisija uzdevusi atbildīgajai ministrijai sešu mēnešu laikā nākt klajā ar risinājumiem.
"Vides fakti" devās uz dzīvnieku patversmi "Ķekavas Zoo", kur tās prezidents Igoris Malinauskas atklāja, kā šī vieta tapusi. Iesākumā Igorim uzdāvināts mērkaķītis, pēc tam truši, un vēlāk paņēmuši Rīgā ārā izmestu pundurcūciņu. Tad uz "Ķekavas Zoo" atceļojuši draugiem uzdāvinātie sunīši, kas izrādījušies Austrālijas savvaļas suņi dingo. Šādā neticamā veidā kolekcija pamazām sākusi augt.
Igoris sacīja, ka ar laiku cilvēki pie vārtiem sākuši atstāt arī savainotus Latvijas savvaļas dzīvniekus: "Mēs nezinājām, ka tie bija vilki. Atradām apavu kastītē divus mazus kucēnus. Es ar viņiem vēl gadu staigāju uz veikalu. Cilvēki sāka zvanīt policijai, ka Igoris staigā ar vilkiem uz veikalu."
Šobrīd te mitinās aptuveni 100 dzīvnieku. Sugu skaits nedaudz virs 20. Neviens dzīvnieks neesot iegādāts.
Un te mēs nonākam līdz Saeimas nepadarītajam darbam.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa uzsvēra, ka "mini zoo" ir sabiedrības izdomāta terminoloģija. "To mēs uzskatām par dzīvnieku turēšanas vietu, kurā tiek turēti dažādu sugu dzīvnieki. Tādas definīcijas kā "mini Zoo" nav. Mums ir zooloģiskie dārzi, un ir šīs dzīvnieku turēšanas vietas," skaidroja Riekstiņa.
Latvijā oficiāli reģistrēti četri zoodārzi, tajā skaitā Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. Viss pārējais ir dzīvnieku turēšanas vietas. Oficiāli reģistrētiem zoodārziem ir ļoti stingras prasības. Piemēram, šī iemesla dēļ Rīgā vairs nav ziloņu, jo, lai uzbūvētu ziloņu mītni, ir jāiegulda daudz naudas. Zoodārza galvenā misija nav izklaidēt apmeklētājus; tas ir rūpīgs darbs ar sugu saglabāšanu, pavairošanu, un, protams, tam ir arī sabiedrības izglītošanas funkcija. Tikmēr uz mini zoo šādas prasības neattiecas.
Lūši Purvciemā
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama apstiprināja, ka "likuma normās nav nekas pateikts, kādas ir prasības, ja dzīvniekus izvēlas turēt šajās savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās". Turklāt par šādu dzīvnieku reģistrēšanu un labturības prasību kontroli atbildīgas ir vairākas valsts institūcijas. Par to visu atkarībā no dzīvnieku sugas var būt atbildīga gan Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), gan Valsts meža dienests (VMD), gan PVD. Orientēties tajā visā ir sarežģīti, un tas rada grūtības visu kontrolēt.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode minēja piemēru, kā cilvēki mēdz izmantot likuma robus savā labā: "Konkrēts gadījums, privātīpašnieks saņem dāvinājumā parastu zalkti, kas tiek piereģistrēts viņa dzīvesvietā, un tā jau ir oficiāli reģistrēta PVD savvaļas dzīvnieku turēšanas vieta. Un pēc tam uz šo vietu tiek atgādāta puma. Un tiek pateikts, ka viss ir kārtībā; valsts taču man ir atļāvusi šādu dzīvnieku turēt, kāpēc jūs man pārmetat, ka es uz lodžijas turēšu pumu."
Konstatējot nelikumīgu dzīvnieku turēšanu vai labturības noteikumu pārkāpumus, dzīvnieki var tikt konfiscēti, bet pēc tam tie kaut kur ir jāizmitina.
Bet nereti saimnieki par šo visu mēdz tiesāties ar valsti, jo likumdošana nav līdz galam sakārtota.
Kamēr norit tiesvedības, dzīvnieki dzīvo Rīgas zooloģiskajā dārzā. "Ja notiek pilnīga atsavināšana, tad viņš kļūst par valsts īpašumu, kurš tiek uzticēts zoodārzam. Un tad jau viņu var dot uz citiem zoodārziem vai rehabilitācijas centriem," skaidroja zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Ne visiem pietiek vietas zoodārzā, tāpēc šiem dzīvniekiem mēģina atrast jaunas mājas arī citās valstīs. Dzīvnieki, kas šādā veidā nonāk Rīgas zooloģiskajā dārzā, ir visdažādākie – sākot ar pitoniem un beidzot ar lūšiem un lāčiem.
Dzīvnieku patversme "Mežavairogi" ir viena no vietām, kur līdzās suņiem tiek izmitināti arī atsavinātie dzīvnieki. Te dzīvo pat lāči. Patversmes vadītāja Danuta Priede atklāja, ka sākumā "Mežavairogi" bijis zooloģiskais dārzs, un tikai pēc tam izveidota patversme: "Ar lāčiem vispār viss tikai sākās. Tas bija 2006. gads, kad lāči atbrauca uz šejieni no Rīgas zooloģiskā dārza filiāles Kalvenē, kur diemžēl otro gadu pēc kārtas kontracepcija nestrādāja uz lāču mammām tā, kā vajag."
"Mežavairogu" vadītāja atzina, ka Latvija ir valsts, kurā relatīvi viegli ievest dažādu sugu dzīvniekus, un izteica cerību, ka ar laiku tas mainīsies.
"Šo dzīvnieku skaits Latvijā tā īsti nemaz nav zināms. Domāju, ka visas turēšanas vietas arī nav zināms. Tam pierādījums ir, ka par krokodila turēšanu mēs uzzinājām tikai tad, kad viņš bija izmucis no akvārija," norādīja Priede.
"Mežavairogos" šobrīd savas mājas raduši divi Eirāzijas lūši. Pirms nonākšanas patversmē lūšu mazuļi kādu brīdi tikuši turēti dzīvoklī Rīgā, Purvciemā.
"Lūšu izcelsme ir tāda pati kā melnajai panterai, ko Skanstes virsotnēs konfiscēja. Importa kompānija ir viena un tā pati. Es saprotu, ka pircējs nolēca no darījuma Krievijā, un lūši iestrēga Latvijā. Latviju izmanto kā tranzītvalsti, vismaz pavisam nesen izmantoja, – kā tranzītvalsti eksotisko dzīvnieku ceļojumiem uz Krieviju," stāstīja Priede.
Patversmē nonācis arī kāds vilks vai vilka krustojums, kam tūlīt sāks būvēt lielu aploku. Dabas aizsardzības pārvalde to izņēmusi no kādām mājām Augšdaugavas novadā. Tiek domāts par to, kā dzīvnieku socializēt, jo vilki ir bara dzīvnieki.
Patversmē arī vērsa uzmanību uz faktu, ka dažu cilvēku vēlme mājas turēt kaut ko lielāku un, viņuprāt, krāšņāku par suni vai kaķi finansiāli skar visus valsts iedzīvotājus, jo konfiscēto dzīvnieku uzturēšana notiek par nodokļu maksātāju naudu.
Meklēs risinājumus
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) Saeimas atbildīgā komisija uzdevusi sešu mēnešu laikā nākt klajā ar risinājumiem un šo visu apspriest ar iesaistītajām pusēm.
"Mežavairogu" vadītāja uzskata, ka kategoriski būtu jāierobežo lielo plēsēju ievešana. Piemēram, šobrīd mazie lūsēni, servelēni un leopardēni tiekot ievesti kā pieauguši kaķi.
Piemēram, citās Eiropas valstīs ir noteiktas dzīvnieku sugu grupas, kuras aizliegts turēt kā mājdzīvniekus. Būs jāizšķiras, vai aizliegt vispār vai mēģināt katram dzīvniekam, ko tomēr būs atļauts ievest, aprakstīt minimālās labturības prasības. Tāpat būs jāmeklē risinājums, ko iesākt ar tā saucamajiem mini zoodārziem.
"Ir divas šausmīgas lietas – dzīvnieku nesankcionēta ēdināšana un kontaktzoodārzi. Tās ir divas sērgas, kas ir jāiznīdē pašos pamatos. Pārbarots dzīvnieks ir ārkārtīgi nelaimīgs dzīvnieks," skaidroja Priede.
Tikmēr mini zoodārzā ir cits viedoklis, uzsverot, ka arī te tiek veikta sabiedrības izglītošanas funkcija, turklāt par to neprasot finansējumu no pašvaldības vai valsts.
"Brauc pie mums cilvēki ar garīgiem traucējumiem. Brauc bērni, brauc skolas, brauc bērnudārzi. Ja nav tas distances dzīvnieks, tad viņu var paglaudīt, paķemmēt, paspēlēties ar dzīvnieku, ja dzīvnieks izrāda vēlmi. Tas bērns citādāks aizbrauc, viņam nebūs agresijas," uzskata Malinauskas.
Savukārt Priede tam nepiekrīt:
"Kāpēc mums ir tādā augstprātīga doma, ka mums ir tiesības ielauzties otra dzīvā organisma privātajā telpā? Aizej mežā, pieskaries briedim! Tas nekad neizdosies, tāpēc ka tas vienkārši nav dabiski."
Noteikti nebūs viegli nonākt līdz pareizākajam risinājumam. Tā saucamie "mini zoo" arī ir dažādi. Ja vienā var strādāt kompetenti speciālisti un profesionāli veterinārārsti, tad kādā citā aina var būt pavisam cita. Tomēr viens ir skaidrs, šī joma steidzīgi prasās pēc sakārtošanas un vienotiem noteikumiem visiem, kas primāri vērsti uz dzīvnieku interesēm.
