Pēc viņas sacītā, pēc tam, kad Krievija 2014.gada augustā ieviesa embargo ES ražotajiem pārtikas produktiem, Latvijas svarīgākajām lauksaimniecības produktu eksporta nozarēm ir radīti milzīgi zaudējumi. Piemēram, Latvijas piensaimnieku zaudējumi pašlaik sasnieguši 104 miljonus eiro.
Krieviņa teica, ja Krievija nolems līdz nākamā gada beigām pagarināt noteikto embargo ES lauksaimniecības produktiem, tad Latvijas lauksaimnieku zaudējumi var sasniegt 230 miljonus eiro. Lielāki zaudējumi būs piensaimniecībā, mazāki - apmēram 20 miljonu eiro apmērā - cūkkopības jomā.
ZM pārstāve atzina, ka līdz šim no Latvijas valsts budžeta piena ražotāju atbalstam izmaksāti kopumā 13,8 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības kopējā budžeta Latvijas piensaimniekiem piešķirti 15 miljoni eiro, lai stabilizētu situāciju piena nozarē un lai ražotāji spētu izdzīvot. Pašreizējā piena iepirkuma cena - 18 eiro centi par litru - ir krietni zem pašizmaksas.
Krieviņa atzina, ka atbalsts Latvijas lauksaimniekiem nav pietiekams, taču tas vismaz daļēji stabilizē situāciju nozarē, ļauj piena ražotājiem izdzīvot un "pārdzīvot šo laiku, kamēr [Krievijas] tirgus ir slēgts". Situācija piena nozarē ir smaga visās ES dalībvalstīs, teica ZM pārstāve, norādot - Latvija turpinās prasīt Eiropas Komisijai papildu ES atbalstu piena ražošanas nozarei.
Līdz šim zaudējumu kompensēšanai nozarē jau izmantoti vairāki atbalsta pasākumi, tie ražotāju ieņēmumu kritumu kompensē tikai daļēji un finansiālo situāciju būtiski neuzlabo.
Zemkopības ministra ieskatā efektīvākais risinājums būtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana Latvijā ražotiem piena produktiem.
No valsts budžeta papildu atbalsts lauksaimniekeim pagaidām netiks prasīts, jo vēl nesen piena ražotāji kompensācijās saņēma vairāk nekā sešus miljonus eiro.
Lauksaimniekiem gan var palīdzēt ne tikai finansiāli - ražotāju organizācijas iesniegušas daudzus priekšlikumus, kuru iedzīvināšana atvieglotu nozarē strādājošo situāciju. Piemēram, lauksaimnieki prasa samazināt PVN likmi svaigpienam un piena produktiem, ieviest papildu valsts atbalstu tiem saimniekiem, kas nolemtu ražošanu pārtraukt vai to samazināt uz laiku, piebilda ZM pārstāve.
Viņa atzina, ka ik gadu Latvijā apmēram 2000 saimniecību patrauc piena ražošanu. Aizvadītajā gadā piena ražošanu pārtrauca apmēram 1700 saimniecību. "Taču ne vienmēr ir teikts, ka tās saimniecības bankrotē. Tās varbūt pārorientējas uz citu ražošanas nozari un turpina saimniekot, ja piens nav bijis izdevīgs," norādīja Krieviņa.
ZM pārstāve atzīmēja, ka šogad to saimniecību skaits, kas pārtrauks piena ražošanu, varētu būt mazliet lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kāda būs piena iepirkuma cena.
