Meteoroloģiskais pavasaris Kurzemē un Zemgalē jau iestājies. No laukiem pazudusi sniega sega, un vairumā gadījumu arī ūdens. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norādīja, ka vismaz pagaidām izskatās – ziema ziemājiem bijusi labvēlīga.
"Nebija kailsalu, nebija ļoti lielas temperatūras. Nebija arī ilgstošs sniegs, milzīga kārta, kas saglabājās, un tai apakšā augi nezin kā jūtas, – tas arī jau laicīgi nokusa," stāstīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Arī uzrunātie zemnieki ar lauku stāvokli pašreiz ir apmierināti, bet pirmie darbi uz laukiem sāksies marta nogalē vai aprīlī atkarībā no laika apstākļiem. Straujais cenu kāpums gandrīz visam liekot krietni rēķināt, ko un kā darīt. Vislielākais cenu kāpums esot minerālmēsliem. Viens 500 kilogramu maiss, ar kuru var apstrādāt ap trīs hektāriem lauksaimniecības kultūru, tagad maksājot jau ap 400 eiro.
"Salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir četras reizes [vairāk]," par palielinājumu stāstīja zemnieku saimniecības ''Lazdiņi'' īpašnieks, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš arī satraucas, vai vispār minerālmēsli būs pieejami, jo piegādes un attiecības ar Austrumu bloka valstīm ir pasliktinājušās.
Šī gada sezonai minerālmēsli gan iegādāti, bet jau šogad tikšot samazināts to lietošanas daudzums, jo minerālmēslu cenas esot viena no lielākajām ražošanas izmaksu sadaļām. Lazdiņš norādīja, ka savā saimniecībā minerālmēslu patēriņu šogad samazināšot par 15–20%. Cenas kāpušas arī dīzeļdegvielai, bez kuras nav iedomājama lauku apstrāde, kā arī elektroenerģijai, kas nepieciešama kaltēm. Tas, vai sezona būs izdevusies vai ne, visvairāk gan esot atkarīgs no graudu iepirkuma cenām.
"Graudiem šobrīd kāpums ir, un, ja tas tāds pieturēsies, kā šobrīd cenas pieaugums kviešiem un miežiem, tad viss būs kārtībā. Bet, ja būs kaut kāda cenu šūpošanās, ko mēs esam piedzīvojuši jau 2009. gadā, tad, protams, ir daudz cītīgāk jārēķina izmaksu pozīcija, kas šobrīd ir ļoti augsta," stāstīja zemnieku saimniecības "Vilciņi 1" īpašnieks Arnis Burmistris.
Lazdiņš, kurš vada arī "Zemnieku saeimu", norādīja, ka graudaudzētāji, visticamāk, pārdzīvos arī šo krīzi, bet citām lauksaimniecības nozarēm tas varētu būt sarežģītāk.
"Protams, ir tādas nozares kā segtās platības – siltumnīcas, kur jau šobrīd būtiski izjūt to ietekmi, piena lopkopība, kur gotiņas ir jāslauc katru dienu. Un tur šī problēma ir daudz, daudz aktuālāka," stāstīja Lazdiņš.
Tomēr vairāk par ražošanas izmaksām zemnieki bažījas par zaļās lauksaimniecības kursu, ko Eiropā plānots ieviest 2027. gadā. "Tas būtiskākais laikam ir par 5% [atstāšanu] papuvei, kas liks Zemgales auglīgos laukus neapsēt un audzēt nezāles," norādīja zemnieks Vilciņš.
