Pie lielākajiem zaudētājiem pašlaik, pēc ekspertu domām, ir jāpieskaita autobūves un enerģētikas sektori. Savukārt par dzīvi nevar žēloties pārtikas, elektronikas un medicīnas preču ražotāji. Tāpat, pandēmijas laikā durvis slēdzot daudziem veikaliem, būtiski mainījušās daudzu uzņēmumu tirdzniecības stratēģijas. Virkne ražotāju, kuri iepriekš rūpes par savu preču izplatīšanu uzticēja starpniekiem, tagad ir iemācījušies ar saviem gala patērētājiem komunicēt tieši, izmantojot elektroniskās tirdzniecības platformas.
Bez jauniem auto var iztikt
Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) dati liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) janvārī–augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājās par 32%. Turklāt kritums tika fiksēts pilnīgi visās Eiropas valstīs. Straujākais kritums janvārī–augustā fiksēts Horvātijā (-47,4%), Portugālē (-42%) Spānijā (-40,6%), Lielbritānijā (-39,7%), Grieķijā (-39,1%), Itālijā (-38,9%). Uz šī fona Latvija ar 28% kritumu pat izskatās pieklājīgi.
Dati nav liels pārsteigums. Par to, vai tiešām vajag jaunu auto jeb labāk iztikt ar esošo, līdz būs lielāka drošība par naudu makā, krīzes laikā aizdomājas gan cilvēki, gan uzņēmumi. Turklāt
aizdomājas ne tikai par auto, bet par ļoti daudzām ilglietošanas precēm, kuras ir salīdzinoši dārgas un kuru iegādi ļoti bieži var arī atlikt uz gadu vai diviem, iztiekot ar esošo.
Vienlaikus arī šajā jomā ir gaidāma atkopšanās. Pasaules Tirdzniecības organizācija norāda uz Ķīnas datiem, kura pandēmijai izgāja cauri pirmā. Piemēram, februārī automašīnu tirdzniecības apjomi Ķīnā saruka par 79%, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada. Tomēr jau maijā auto pārdošana bija vairs tikai par 5% mazāka nekā pirms gada.
Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati liecina, ka mašīnu un citu transportlīdzekļu eksports ārpus ES robežām septiņu mēnešu laikā ir sarucis par 18% un ir ienesis par 91 miljardu eiro mazāk nekā pērn šajā laikā.
Faktiski visi slavenie Eiropas auto zīmoli ziņo par kritumu darbības rezultātos. „BMW Group Automotive” pārdošanas apjomi pirmajā pusgadā kritušies par 23%, „Mercedes-Benz” – par 17,6%, „Audi” – par 21,9% un tā šo sarakstu varētu turpināt.
Vēl viena joma, kur redzams ievērojams kritums, ir enerģētikas produktu starptautiskā tirdzniecība. „Eurostat” dati liecina, ka šā gada septiņos mēnešos enerģētikas produktu eksports ārpus ES sarucis par 38%. Viens iemesls ir daudzu ražotņu un industriālo objektu darbības apturēšana, kas samazināja pieprasījumu gan pēc elektrības, gan siltuma, gan degvielas. Taču sava loma ir arī tam, ka šajā laikā būtiski kritās naftas un gāzes cenas, jo eksporta vērtība tiek uzskaitīta naudā.
Bez pārtikas nekādi
Tomēr ir virkne preču, kuru tirdzniecībā Covid-19 laiks ir radījis pieaugumu – gan iekšējā, gan ārējā tirdzniecībā. Viena no šādām precēm ir pārtika. Varam atcerēties kaut vai to, kas notika Latvijas pārtikas veikalos pēc tam, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija. Lai gan citur varbūt nebija redzama tik izteikta vājība uz griķiem kā Latvijā, taču pēc būtības notika tas pats – cilvēki iepirka pārtiku, lai varētu pavadīt laiku mājās un nesatraukties par to, ka jau pēc dažām dienām būtu jātiek uz veikalu.
„Eurostat” dati liecina, ka Eiropas pārtikas ražotāji laikā līdz jūlijam savu eksportu ārpus ES robežām ir palielinājuši par 3%.
Vēl viena preču grupa, kuras starptautiskās tirdzniecības apjomos Covid-19 deva plusus, nevis mīnusus, ir elektronika un dažādas sakaru iekārtas. Cilvēkiem masveidā pārejot uz attālinātu darbu, bet skolām uz attālinātām mācībām, tika atjaunoti un iegādāti no jauna gan datori, gan telefoni, gan televizori, gan citas elektroniskās iekārtas. Tās bija vajadzīgas gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem tagad daudzus procesus nācās padarīt digitālus.
Palielinājās pieprasījums arī pēc noteiktām medicīnas precēm. Teju deficīts sākotnēji bija aizsargmaskas un dezinfekcijas līdzekļi. Turklāt pamatīgas problēmas radīja tas, ka teju pusi no pasaulē lietotajām aizsargmaskām iepriekš ražoja Ķīnā, kura no sākuma pati saskārās ar milzīgu nepieciešamību pēc tām, bet pēc tam situācijai nepalīdzēja problēmas ar preču transportēšanu.
Vienlaikus visdrīzāk ar laiku visu minēto preču tirdzniecības apjomi atgriezīsies ierastajās sliedēs. Tie, kuri domāja par jaunas automašīnas iegādi, pie šīs domas atgriezīsies. Bet tie, kuri bija sapirkuši makaronu krājumus visam gadam, pamazām tos ēdīs un pēc jauniem uz veikalu tik drīz neies.
Uz to norāda kaut vai tas, kā pamazām mainās ES tirdzniecības apjomi ar galvenajām partnervalstīm. Piemēram, aprīļa beigās ES eksports uz Ķīnu bija nokrities par teju 6%, bet jūlija beigās ir redzam sarukums tikai par nepilniem 2%. Vienlaikus pandēmijai virzoties uz rietumiem, dziļāks robs pašlaik ir iecirsts ES eksportam uz ASV: aprīļa beigās kritums bija vien 3%, bet jūlija beigās tas sasniedzis jau 10%.
