Kad Latvijas Televīzija šeit jūnija sākumā bija pirmoreiz, ziemas kviešu laukā vēl vietām bija manāmas zaļas vārpas, taču šoreiz lauks iekrāsojies spilgti dzeltens.
“Mēs redzam, ka kvieši ir nodzeltējuši, vārpiņas maziņas, ražas potenciāls nebūs, un lietavas, kas uznāca uz Jāņiem, vairāk neko neglābj,” saka Salgales pagasta zemnieks Gundars Liepa.
“Tad, kad būs jākuļ, vārpiņas vēl būs saliekušās uz zemi, un mēs nevarēsim ar tās paņemt. Tā kā zudumi būs ne tikai tāpēc, ka vārpiņa maza, bet ka nevarēs to paņemt,” atzīst Liepa.
Pretstatā vasaras kviešu lauks izskatās zaļš – tur ir mālaināka augsne, tādēļ arī lietus devis nelielu veldzi. Taču lielām izmaiņām lietus ir bijis trīs nedēļas par vēlu. Vārpas nav vienmērīgas - jābūt vārpiņai pie vārpiņas, bet tagad tās ir vairākos augstumos – centrālā vārpa gara, pārējās īsiņas.
“Šajā laukā mēs kūlām 6 tonnas, tagad būs trīs, uz pusi mazāk. 45 dienas nelija, un karstums pieturējās virs 20 grādiem,” norāda Liepa.
“Ārkārtas situācija ir jāizsludina, un nedrīkst no mums pieprasīt ražas pieaugumu šajā gadā. Arī attiecībā pret bankām un kredītiem būtu jābūt prasībai, ka nedrīkst piespriest maksātnespēju. Pamatsummas atlikt līdz nākamajam gadam. Protams, procentus maksāsim, nesakām, ka vispār nebūtu jāmaksā,” spriež zemnieks.
Cietušas arī augļu dārzi un dārzeņu platības. Kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” laukos pēc lietus esot uzdīguši burkāni, kas no zemes nelīda ārā veselu mēnesi, bet audzētāji saka, ka esot stipri par vēlu, lai būtu kvalitāte. Arī kartupeļu bumbuļi būšot maziņi, bet kāpostiem nelielais lietus neesot palīdzējis.
KONTEKSTS:
Ilgstošā sausuma sekas lauksaimniecībā Krīzes vadības padome atzina par valsts mēroga dabas katastrofu. Sausumā cietušajiem valsts iestādes nepiemēros sankcijas par saistību neizpildi. Krīzes vadības padome aicinās arī bankas būt pretimnākošas pret zemniekiem, un valdība lūgs EK atļauju atbalstā rudenī izmaksāt vairāk un atkāpes no zaļināšanas prasībām.
Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji. Situāciju neesot uzlabojis arī pēdējo dienu lietus.
