Ceturtdien parlamentā galīgajā lasījumā tika skatīti grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Likuma grozījumiem kopumā tika saņemti 22 priekšlikumi, kurus iesniedza pārsvarā opozīcijas deputāti. Kopumā parlamenta ceturtdienas ārkārtas sēdes darba kārtībā bija paredzēti 26 likumprojekti. Ceturtdien tika plānota Saeimas sēde, lai skatītu novadu reformu.
Sēdes laikā opozīcijas deputātiem vairākkārt radās jautājumi par procedūru un jauno e-Saeimas darbības kārtību. Tāpat atsevišķi deputāti ieslīga savstarpējos apvainojumos un kritikā.
Balsojot ar 53 balsīm ''pret Saeimas deputātu vairākums noraidīja Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikumu ikvienam nodokļu maksātājam, par kuru iesniegts pieteikums dīkstāves pabalsta saņemšanai, maksāt dīkstāves pabalstu ne mazāk kā 180 eiro mēnesī. Deputāte uzsvēra, ka šādu pabalstu iepriekš atbalstījusi Labklājības ministrija.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Dana Reizniece-Ozola debatēs uzsvēra, ka trīs Latvijas nodokļu maksāšanas režīmos strādājošie nesaņem nekādu pabalstu, kā rezultātā daudziem nodarbinātajiem nav iztikas līdzekļu.
Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") debatēs noraidīja pārmetumus par kavēšanos ar pabalsta ieviešanu, sakot, ka pirms divām nedēļām šādi grozījumi tika iesniegti Ministru kabineta sēdei, bet tika izņemti no darba kārtības. "Mēs neesam tie, kuri nosaka darba kārtību," pauda Petraviča. Viņa arī paskaidroja, ka ministrija ir izveidojusi krīzes pabalsta mehānismu, kas pieejams cilvēkiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem.
"KPV LV" līderis Atis Zakatistovs tikmēr debatēs klāstīja, ka Latvijas nācijas dzīvesziņa ir bijusi tāda, ka, ja cilvēks strādā, tad dzīvo labāk nekā tie, kuri nestrādā. "Manuprāt, būtu labi, ja mēs no krīzes iemācītos – tie, kuri ir strādājuši, tie, kuri strādā, tie, kuri nākotnē strādās, dzīvos labāk nekā tie, kuri nestrādā. Tik vienkārši būtu jābūt," teica Zakatistovs.
"Vai atbalsts pienākas tiem, kuri strādā, ir strādājuši un strādās, vai atbalsts pienākas katram, kurš elpo? Un šis mums kā sabiedrībai būs lielais jautājums. Vai mēs iznāksim no krīzes, saprazdami to, ka darbs nes labumus caur nodokļu sadalījumu valstij? Vai mēs iznāksim cauri, saprotot, ka, ja vien tu elpo, tevi vienalga atbalstīs? Mēs negribam, lai tie, kas maksā nodokļus, pēkšņi uzdod jautājumu: “A kāpēc es tos nodokļus maksāju?”," tā Zakatistovs.
Valdošās koalīcijas deputāti noraidīja arī priekšlikumu Latvijas valstspiederīgos, kurus skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, 2020. gadā atbrīvot no mācību maksas un studiju maksas izdevumus augstskolai segt no budžeta līdzekļiem. Tāpat atbalstu neguva opozīcijas priekšlikums palielināt stipendijas līdz 200 eiro mēnesī pamatstudiju līmenī un līdz 300 eiro - augstākā līmeņa studijās.
Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems debatēs par priekšlikumiem norādīja, ka pēc kāda laika tie, kas balsojuši "pret", nāks un stāstīs, cik ļoti atbalsta izglītību. Gobzems studentus aicināja to neaizmirst un parakstīties par Saeimas atlaišanu. Parakstīties par parlamenta atlaišanu Gobzems aicināja vairākas reizes, arī skatot citus priekšlikumus.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija) debatēs paskaidroja, ka ministrija jau izstrādājusi regulējumu studentu atbalstam, tostarp arī stipendiju jautājumā. Tomēr Reizniece-Ozola vērsa uzmanību uz to, ka Saeimai būtu jānodrošina papildu minimālā palīdzība studējošajiem.
Deputātu vairākums ceturtdien vēl citu starpā atbalstīja priekšlikumu Covid-19 pandēmijas ārkārtējās situācijas laikā par 50% samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām, bet nepiekrita rosinājumam ļaut dīkstāves pabalstus izmaksāt arī pašnodarbinātajiem un saņemt papildu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta.
Likmprojekts 2. galīgajā lasījumā tika atbalstīts ar 78 balsīm "par".
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
