Sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā uzraudzīs stingrāk

Lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un stingrāk uzraudzītu sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā, Saeima ceturtdien, 7.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Izmaiņas paredz noteikt stingrākas prasības apsaimniekotājiem, kuri Latvijā ieved sadzīves atkritumus pārstrādei, informē Saeimas Preses dienestā.

Likumā ietvertas normas, ar kuru palīdzību plānots stingrāk kontrolēt to, cik lielā daudzumā dažādi atkritumi tiek ievesti Latvijā un cik liela daļa no tiem patiešām tiek pārstrādāta, norāda atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība).

Būs jāinformē par atkritumu vešanu

Turpmāk par šādu atkritumu ievešanu apsaimniekotājam būs jāpaziņo pirms pārvadājuma uzskaites. Līdz ar to Valsts vides dienests (VVD) varēs laikus uzzināt par šādu atkritumu pārvešanu, kā arī to kontrolēt un uzraudzīt.

"[Lai] trīs dienas pirms atkritumu pārvietošanas Valsts vides dienests saņemtu informāciju par šādu atkritumu pārvietošanu. Savukārt pārstrādātājiem trīs dienas pēc šo atkritumu saņemšanas būs jāinformē vides dienests par to, ka viņiem šādi atkritumi ir pienākuši," norāda Naudiņš.

Tādējādi Latvijā vairs nevarēs ievest atkritumus, kuriem nebūs skaidri noteikta pārstrādes vieta, atzīmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Vajadzēs finanšu garantijas

Tāpat visiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta finanšu garantija. Tā būs obligāta, lai saņemtu atļauju darbībām ar atkritumiem, iepriekš skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Tas nodrošinās līdzekļus gadījumā, ja valstij būs jāiesaistās uzkrāto un nepārstrādāto atkritumu savākšanā un apsaimniekošanas organizēšanā. Līdzīga sistēma darbojas Igaunijā un uzsākta arī Lietuvā, teikts likumprojekta anotācijā.

Līdz šim, ja komersants bija radījis draudus videi, neatbilstoši apsaimniekojot atkritumus, un tajā jāiesaistās arī valstij, naudu pieprasīja no valsts budžeta.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka finanšu garantijas paaugstinās atbildības slogu un no atkritumu apsaimniekošanas jomas izslēgs "gadījuma kompānijas".

Pašvaldībām jāveicina šķirošana

Atkritumu tirgotājs vai starpnieks Latvijā varēs strādāt tikai tad, ja viņam būs noslēgts līgums ar atkritumu pārstrādes iekārtas operatoru. Tirgotājam vai starpniekam būs pienākums ziņot par darījumu atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā.

Atkritumu gala saņēmējs Latvijā pašlaik var būt gan atkritumu tirgotājs, gan apsaimniekošanas starpnieks. Dzīvē šīs personas ne vienmēr veic tālāk atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas darbības, kas noved pie ilgstoši uzkrātiem atkritumiem neatbilstošās vietās un apjomā, teikts likumprojekta anotācijā.

Līdz ar likuma grozījumiem pašvaldībām uzlikts pienākums patstāvīgi vai sadarbībā ar atkritumu vai poligona apsaimniekotāju veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, rīkojot izglītojošus pasākumus un šķirošanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas, skaidro Saeimas Preses dienestā.

Vides aizstāvji: Tas ir mazs solis uz priekšu

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka līdzīgas normas jau daudzus gadus ir spēkā attiecībā uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

Atzinīgus vārdus par stingrākām prasībām sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izteica arī Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme, sakot, ka tas ir "mazs solis uz priekšu".

"Pretējā gadījumā Latvija pārvēršas par starptautisku atkritumu izgāztuvi, jo tās fūres pienāca viena pēc otras ar visāda veida atkritumiem," sacīja VAK vadītājs.

Ulme pauda viedokli, ka atkritumu apsaimniekošanas jomas sakārtošanā arvien ir vajadzīgi uzlabojumi. Viens no veicamajiem darbiem – palielināt VVD inspektoru skaitu, lai tas sasniegtu pirmskrīzes līmeni, un nodrošināt inspektoriem "cienīgu" atalgojumu, lai varētu veikt šo "bieži vien riskanto darbu".

Vasarā izgaismojas problēmas nozarē 

Atkritumu apsaimniekošanas nozares problēmas sabiedrības uzmanības lokā nonāca šovasar. Vispirms – saistībā ar ugunsgrēku, kas izcēlās Slokā, kur nelegāli tika uzglabāti plastmasas atkritumi.

Pēc tam VVD un sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija nolietoto autoriepu uzglabāšanas un pārstrādes jomā.

Šoruden VVD vairākiem komersantiem piemēroja miljonos eiro mērāmus sodus par pārkāpumiem atkritumu, tajā skaitā videi kaitīgu preču, apsaimniekošanas jomā. Dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova toreiz atzina, ka pārbaužu gaitā nācies saskarties ar klaji negodprātīgu uzņēmēju rīcību.

"Vērtēšanas gaitā Valsts vides dienests ir saskāries gan ar apsaimniekotāju sniegtu maldinošu informāciju, gan ar negodprātīgu rīcību. Ekspertiem ir bijušas aizdomas arī par dokumentu viltošanu," atzina VVD vadītāja.

Šodien pieņemtie Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi stāsies spēkā no nākamā gada vidus.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti