Vēstulē, ko atbalstīja Bulgārija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija, mudina rīkot debates nākamā mēneša ES samitā.
“Arī Eiropas Komisijas nostāja “Nord Stream 2” projektā būtiski ietekmēs ES kopējo drošības un ārpolitiku ar galvenajiem sabiedrotajiem un tradicionālajiem partneriem,” norādīts vēstulē.
Jau iepriekš Polija aicina ES aizliegt gāzes vada “Nord Stream” otrās kārtas būvniecību Baltijas jūrā. Arī Eiropas politiķi jau bija pauduši bažas par projektu, un nesen izskanējušajā Eiropas Parlamenta diskusijā izskanējuši aicinājumi likt lietā politiskus un juridiskus ieročus, lai projektu apturētu.
Eiropas Komisija līdz šim ir ieņēmusi piesardzīgu nostāju pret projektu, nesolot to apturēt, bet uzsverot, ka stingri uzraudzīs to, lai projekts pilnībā atbilstu visām Eiropas Savienības normām. Pēc komisijas domām, projekta lietderība tomēr kopumā ir apšaubāma, jo pat esošā gāzes cauruļvadu infrastruktūra no Krievijas uz Eiropu tiek izmantota tikai ar 50% jaudu.
Ziņots, ka Krievijas valsts uzņēmums “Gazprom” vienošanos ar vairākām Rietumeiropas kompānijām par cauruļvada otrās kārtas būvi parakstīja septembra sākumā. Tā jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
