2015. gada aprīlī kvotu sistēma Eiropas Savienībā (ES) tiks pilnībā atcelta un, tuvojoties šim datumam, zemnieki arvien kāpinājuši ražošanu, kā arī modernizējuši saimniecības. Saimniecības atšķiras: vienas kvotas rēķina, citas paļaujas uz to, ka kopējā kvota netiks pārsniegta.
Bažās par bargiem sodiem kvotu pārsniegšanas rezultātā dalībvalstu lauksaimniecības pārstāvji cenšas pārliecināt Eiropas Parlamentu par iespēju mīkstināt kvotu nosacījumus pēdējā gadā.
Cer uz jauniem tirgiem
Palēnām aizrit kārtējais piena kvotu gads, un, līdzīgi kā pērn, arī šogad piena lopkopji bažījas par kopējās kvotas pārpildi, kas valstij nozīmētu sodu. Piemēram, zemnieku saimniecības ''Mežacīruļi'' vadītājs Juris Cīrulis stāsta, ka savu kvotu jau šobrīd ir pārpildījis, lai arī atlicis vēl viens mēnesis. „Šobrīd saimniecībā izpildīta kvota par 102% un līdz 1.aprīlim prognozējam, ka būs izpilde par 112-115%. Kvotu pārpildei par labu nāk gan tas, ka ģenētikā ir sperti milzīgi soļi valstī, gan arī ganāmpulku lielumi un izslaukuma pieaugums. Arī mums ir palielinājies ganāmpulks par 50 govīm, kas arī ir saistīts ar drīzumā gaidāmo kvotu sistēmas atcelšanu. Pastāv bažas, ka, ja ganāmpulks ir mazāks par 300 govīm, kuras ražo pienu, saimniecības izdzīvošana varētu būt ļoti skaudra tādos mežonīgā tirgus konkurences apstākļos,” saka Cīrulis.
Papildu kvotas iegādāt vai nomāt zemnieki gan vairs neredz jēgu un sauc to par mirkļa vērtību, jo bez šīs palikusi tikai vēl viena piena kvotu sezona, līdz to pilnīgai atcelšanai ES. Kas attiecas uz 2015. gada aprīlī, Cīrulis atzīst, ka aktuāls jautājums ir - vai jēlpienu būs iespējams realizēt. „Un es domāju, ka vienalga visas cerības liekamas uz eksportu, uz tiem pasaules apgabaliem, kur varbūt ne tik labi prot nodarboties ar lopkopību, bet kuriem sāk iegaršoties piens un piena produkti. Tie varētu būt Austrumu apgabali, Ķīna, Koreja, kas nu jau kļuvuši dinamiski attīstoši sektori,” norāda Cīrulis.
Dusmojas uz ES birokrātiju; samazinās saimniecību
Savukārt lopkopis Alojas pusē Dainis Kreišmanis stāsta, ka ar savu 65 govju ganāmpulku jau aizpildījis 90% kvotas un arī to pārsniegs. Zemnieks pienu nodod kombinātam tepat Latvijā. „Protams, kvotu mēs saimniecībā arī pārsniegsim par pārdesmit procentiem, izejot no tā, ka šobrīd taču ir tas piena tirgus Latvijā, tāpēc jau lauksaimnieki apvienojās kooperatīvā un radīja paši savu rūpnīcu, lai tās problēmas nebūtu. Tad, lai Eiropa mums noargumentē, kā tas tā var būt, ka pie situācijas, kad ražotājiem trūkst piena kā izejvielas, kāds apgalvo, ka ir jāierobežo ražošana ar soda sankcijām par kvotām,” norāda Kreišmanis.
Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa skaidro, ka no 9800 piegādes kvotas īpašniekiem, kuri reāli nodod pienu, 3000 pārsniedza savu kvotu jau janvārī. Katrs kilograms, ko ražotājs pārsniedz, var draudēt ar 28 centu soda naudu. Tādēļ, ja Zemkopības ministrija un lauksaimnieku organizācijas nepanāks atvieglotus nosacījumus, nākamo piena kvotas gadu nosakot par pārejas periodu, būšot ļoti daudz lopkopju, kuriem jādomā, kā nomaksāt sodu un jācīnās par izdzīvošanu. „Piemēram, mana saimniecība ik gadu no 2000. gada lēnām ir attīstījusies no „padsmit” govju ganāmpulka līdz šobrīd 90 slaucamo govju ganāmpulkam. Un ik gadu mēs esam pieprasījuši no valsts rezerves piena kvotas sakarā ar ganāmpulka palielināšanos, tomēr tās nekad nav iedalītas tik, cik nepieciešams. Ja šogad, nedod Dievs, valsts pārsniegtu kvotas un man būtu pilnā apmērā jānorēķinās ar ES, tad summa man sastādītu aptuveni 70 000 eiro, kas līdzinās aptuveni četru mēnešu piena naudai. Tā priekš saimniecības nav samaksājama summa, tā ka iespējams - nākamgad mēs pat meklēsim iespēju sašaurināt un samazināt ražošanu saimniecībā,” norāda Alpa.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka gan norāda, ka zemniekiem tomēr ir vēl jācenšas iekļauties kvotās un jāmeklē kādi risinājumi, lai vismaz šo gadu varētu noslēgt bez kopējās kvotas pārpildīšanas. Savukārt par bažīgo nākamo gadu lauksaimniecības ministri cenšas vienoties diskusijās Eiropadomē. „Šobrīd valsts kvota ir izpildīta par gandrīz 84% un līdz kvotas gada beigām aizpildīt varētu 99.9% un ļoti ceram, ka 100% robeža netiks pārsniegta. Šajā pirmspēdējā kvotas gadā mums vēl nāk klāt papildus 1% pie kvotas apjoma, bet nākamgad šis procents nav paredzēts. Mēs neesam vienīgie, kam draud kvotas pārpilde, Eiropā ir vairāk kā 10 tādu valstu. Tāpēc nolemts diskutēt, kā mīkstināt šo pāreju pēdējā kvotas gadā, ņemot vērā tauku korekciju pienam, kā arī atkal pieliekot 1% papildus,” saka Līdaka.
Atceļot kvotas, Baltijā pieaugs konkurence
Raugoties uz kvotu atcelšanu 2015. gadā no pārstrādes iespējām, piena kombinātos Latvijā jaudas vēl ir pietiekami daudz. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks stāsta, ka valstī ir 29 piena pārstrādes uzņēmumi, taču zemnieki trešdaļu izejvielas eksportē uz Lietuvu. Pēc kvotu atcelšanas noteikti pastiprināsies konkurence Baltijas valstu vidū, un piena iepirkuma cena, kas šobrīd ir 24 santīmi jeb 34 centi par kilogramu, varētu pazemināties, vērtē Šolks.
Latvijas zemnieku kooperatīviem piederošā uzņēmuma "Latvijas piens" vadītājs Raimonds Freimanis apstiprina, ka jūtams izslaukuma palielinājums. Pērn pārstrādāts 55 tūkstoši tonnu piena, bet šogad plānots pārstrādāt jau 75 000. Taču primāri šim kombinātam nav pārstrādāt pēc iespējas vairāk piena, bet gan ieviest kādu produktu, ko ražot no izejvielas veiksmīgāk un celt tā pieprasījumu.
„Es pat to jautājumu tā nestādītu, vai pietiks pārstrādes jaudas pēc kvotu atcelšanas. Tas ir pirmkārt tā produkta pieprasījums, jo ir noteikti pietiekami daudz piena produktu pārstrādātāju, kuri rudens-ziemas mēnešos varētu pieņemt daudz vairāk piena, nekā to dara šobrīd. To tā nevar nomērīt, ir vai nav jauda, var jau tā jauda būt un sabūvēt, bet jautājums, vai ir produkcijas pieprasījums un kādā cenā ir pieprasījums,” saka Freimanis.
Bez iepriekšminētajiem faktoriem, piena iepirkuma cenas svārstībām, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe min vēl arī pirktspēju.
Zemkopības ministrijā vēl norādīja, ka ir grūti prognozēt, kā piena kvota nākamgad pildīsies un vai papildu procents ko līdzēs. Nākamā sēde Eiropas Komisijas lauksaimniecības ministru padomē plānota marta nogalē.
