Šī gada trešajā ceturksnī piedzīvots straujākais uzņēmumu kreditēšanas apjoma pieaugums pēdējo divu gadu laikā. Latvijas Komercbanku asociācijas aplēses liecina, ka salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni kopējais banku izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 22%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni pieaugums sasniedzis 6%.
Lielāko īpatsvaru uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelī vēl arvien veido kredīti, izsniegti uzņēmumiem, kas darbojas nekustamo īpašumu nozarē. Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs par vienu no iemesliem šai tendencei min tiesiskās vides nepilnības.
„Tas iemesls ir nedaudz saistīts ar Latvijas tiesisko vidi un statusu valstu attīstības skalā,” saka Danēvičs. „Respektīvi, jo mazāk attīstīta valsts, jo mazāk ir iespēja paļauties uz tiesisku un labu biznesa vidi, jo vairāk tiek finansēti tādi aktīvi, kas nekur nevar aizbēgt, kas stāv un vietas un nekustas, uz kuriem var uzlikt hipotēku,” uzsver eksperts.
Atsevišķos uzņēmumu kreditēšanas segmentos gan novērots kritums. Proti, neraugoties uz kreditēšanas apjomu pieaugumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu par 35% ir samazinājies apstrādes rūpniecībā strādājošajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu kopapjoms. Sarukusi arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu rentabilitāte, tomēr viens no galvenajiem iemesliem, kas izraisījis kreditēšanas apjomu kritumu, esot pārrāvums Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvē. „Diemžēl apstrādes rūpniecībā mēs redzam, ka gads ir bijis salīdzinoši izaicinošs. Ir ieguldīti 12% no kredītportfeļa, kas ir daudz, bet no jauna piešķirtais finansējums ir krities un samazinājies. Un, prasot uzņēmējiem, kas ir tie iemesli un kāpēc uzņēmēji šajā sektorā ir investējuši mazāk, minētais struktūrfondu faktors tiek minēts kā iemesls Nr.1,” norāda Danēvičs.
Ekonomikas ministrijas ES struktūrfondu ieviešanas departamenta pārstāvis Gatis Silovs gan uzskata, ka šāda tendence izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. „Pirms gada, pagājušā gada trešajā ceturksnī mēs palaidām pēdējās, bet ļoti lielās programmas vēl no pagājušā plānošanas perioda naudām – tā sauktās „Augstas pievienotās vērtības investīciju” programmas – trešo un ceturto kārtu,” saka Silovs.
„Un pagājušā gada trešajā ceturksnī tieši šo projektu īstenošana sākās un šo projektu īstenošanai tika piešķirti kredīti. Jāņem vērā, ka tā latiņa pirms gada tika uzstādīta ļoti augstu un mēs nevarēsim katru gadu tik apjomīgas programmas palaist. Otrkārt, ir jāņem vērā, ka šīs investīcijas, kas tika uzsāktas pirms gada un šobrīd tiek pabeigtas, bija ļoti apjomīgas. Mēs te runājam par 300 līdz 500 miljoniem eiro, par ko šajā īsajā laika posmā tika paņemti kredīti,” norādīja Silovs.
Viņš uzsver, ka jaunajā ES fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrija vēlas izvairīties no šādām situācijām. „Mēs pārveidojam šīs te programmas no principa, ka pāris reizes perioda laikā ir milzīgi uzsaukumi par desmitiem un pat simtiem miljonu, uz to, ka naudai ir jābūt pieejamai visu laiku,” skaidro Silovs.
Atsevišķās Eiropas Savienības fondu līdzfinansētās programmās projektu pieņemšanu esot plānots uzsākt jau tuvākajā laikā.
