Pētījums: Ārvalstu investorus visvairāk satrauc demogrāfiskā situācija un darbaspēka pieejamība

Ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc negatīvās demogrāfiskās tendences valstī un darbaspēka pieejamība. To intervijā Latvijas Radio atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore Marta Jaksona.

Ikgadējais "Ārvalstu investīciju vides indekss" rāda, ka ārvalstu investoru noskaņojums pēdējā gada laikā kopumā ir uzlabojies, ja salīdzina ar 2016. gada datiem.

2017. gadā veiktajās intervijās Latvijas spēja piesaistīt ārvalstu kapitālu novērtēta ar 2,5 ballēm piecu baļļu skalā, savukārt politikas veidotāju darbs ārvalstu investīciju vides veidošanā novērtēts ar 2,9 ballēm. Abi rādītāji gada laikā pieauguši par aptuveni pusballi.

Pērn deviņos mēnešos būtiski pieaudzis ārvalstu tiešo investīciju apjoms - piesaistīti 710 miljoni eiro, kas ir piecreiz vairāk par tiešajām investīcijām attiecīgajā laika posmā 2016. gadā.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā:

Pētnieks arī atgādina, ka Baltijas kontekstā neizskatāmies slikti – 35% investīciju pērn nonāca pie mums. Lietuvā iegulda 36%, bet Igaunijā vismazāk – 29%.   

Latvijā ārvalstu investīcijas vairāk ieplūdušas būvniecības, arī nekustamā īpašuma sfērā. Tāpat ārvalstu investori vairāk iegulda informācijas tehnoloģiju jomā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

ĀIPL izpilddirektore norādīja, ka ārvalstu investorus Latvijā satrauc vairāki problēmu jautājumi, kas, iespējams, kavē lēmumus par lielākām investīcijām Latvijā.

Lielākais satraukums ir par negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm un darbaspēka pieejamību. Investori atzinuši, ka darbaroku trūkums vērojams pilnīgi visos segmentos.

Enerģētikas kompānijas „Fortum” biznesa vadītāja Latvijā Jūlija Sundberga norādīja, ka Latvijas sarūkošajam darbaspēkam ir jākļūst produktīvākam, taču, viņasprāt, neizvairīties arī no imigrācijas.

“Dānija, Zviedrija, Norvēģija un citas valstis ar darbaspēka deficītu saskaras jau ilgstoši, taču tur lielā atšķirība no Latvijas ir imigrācija. Es domāju, ka tas ir neizbēgami, ka Latvijai būs vajadzīgs būtisks imigrācijas pieaugums nākamo 10 gadu laikā,” pauda Sunderberga.

Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no “Vienotības” stāstīja, ka valdībai plānā ir vairāki risinājumi darbaspēka trūkumam arī ārpus imigrācijas. Pirmkārt, tās ir investīcijas mūžizglītībā. Otrkārt – valdība mudinās iedzīvotājus dzīvot tur, kur vajadzīgi darbinieki.

Ārvalstu investorus arvien satrauc arī problēmas maksātnespējas jomā, tiesu sistēmā, veselības aprūpē, kā arī neprognozējamā uzņēmējdarbības vide, tostarp attiecībā uz nodokļiem.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības gan sola, ka pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā plānots galvenās nodokļu likmes negrozīt vismaz trīs gadus.

Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle Ārvalstu investoru padomes rīkotajā diskusijā gan teica, ka vēlēšanu gadā nevar solīt nemainīgas nodokļu likmes, jo tas būs atkarīgs no tiem, kas vēlēšanās uzvarēs.

Daļa ārvalstu investoru uz nodokļu politikas izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada sākumā, raugās cerīgi. Citi savukārt ir piesardzīgi - ir bažas, kā jaunā sistēma darbosies, atzina Jaksona.

Arī ekonomists Pēteris Strautiņš piesardzīgi vērtē iespēju, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma palielinās ārvalstu investīciju apjomu.

“Latvijā arī līdz šim bija stimuli investīcijām, kas daļai uzņēmumu, it īpaši ražotājiem, bija izdevīgāki par to, kas ir ieviests tagad. Tas, kas tagad ir izdarīts, varbūt tas ir izdevīgāk pakalpojumu uzņēmumiem un drīzāk mazākiem, nekā lielākiem. Dzīvosim, redzēsim. Jā, varbūt kaut kāda ietekme ir, bet es negaidītu kaut ko grandiozu,” sprieda Strautiņš.

Pētījums arī liecina, ka investoru norādītas problēmas ir vienas un tas pašas vairākus gadus.  

“Tāpat kā 2015.gadā, tāpat kā daudzus gadus pirms tam, mēs tomēr runājam par vienām un tām pašām problēmām. Mainās tikai uzsvari,” pētījuma veidotājs Arnis Sauka.

Ikgadējais "Ārvalstu investīciju vides indekss" tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas asociēto profesoru Sauku. Indekss parāda, cik viegli investoriem ir strādāt mūsu valstī un kādas ir galvenās problēmas, kas viņus satrauc.

7 komentāri
Jaanus Riiel
Nu, katrām ir tiesības uz savu viedokli. Vienīgais gribētu lai tas balstītu uz argumentiem. Par to demogrāfisku situāciju: es 1997 gadā braucu ar sabiedrisko uz Latviju un autobusā ar mani sāka runāt viens kungs. Es tad biju jauns 22 gadīgs puika ar savām bitēm galvā. Tas pavecs kungs veda ābeles stādu uz ....... pat neatceros, bet ne par to stāsts. Viņš minēja, ka viņām or "ekstrasensoras" spējas. Tas tad bija modē. Uz šitādu paziņojumi es jau neuztveru viņu nopietni, bet tagad atcerējos ka viņš toreiz teica, ka katru gadu piedzimst x% mazāk, tad pēc cik ilga laikā nācija pazūd........ vārdu sakot jāsāk domāt, ka viņam varbūt tiešam bija kādas "spējas".
Juons Grigals
Tikpa kā būtu pateikts "Zinātnieki ir izpētījuši ..."
Juons Grigals
Jau pēc raksta virsraksta var just, ka raksts būs anonīms.
Valdis Bērziņš
90% nodokļu aiziet kropļu kabatās, jo traumētais puisītis esot piedalījies dažos valsts iepirkumos. Spēcīgs pamatojums! LOL Analoģiski: 50% suņu patiesībā ir kaķi, jo traumētais puisītis gadrīz māk aiztaisīt savas zandalītes. Jābūt ļoti traumētam pajolim, lai šādi argumentētu no pirksta izzīstus datus par nodokļu izlietojumu.
Valdis Bērziņš
"90% nodokļu aiziet kropļu kabatās" - cik ļoti traumētam pajolim ir jābūt, lai gvelztu tādus murgus?
Anonīms lietotājs 17725
Piedalies dažos valsts iepirkumos, pajoli, un tad parunāsim. Izlīda no zem sava akmens leiputrijas iemītnieks. :D
Anonīms lietotājs 17725
Nu bet ko tur brīnīties - absurdais nodokļu slogs gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem dara savu. Ja tie nodokļi vēl vismaz par 90% tiktu novirzīti tur, kur tiem pienākas, mēs dzīvotu vismaz kā Igaunijā, bet kamēr 90% aiziet visādu kropļu un viņiem pietuvināto partneru kabatās, tikmēr situācija ir un paliks tādā pašā pakaļā kā līdz šim. Tur ir jānomainās vismaz vienai vai divām paaudzēm pie siles sēdošos, lai kaut kas sāktu uzlaboties.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti