Tā viņi atzina otrdien notikušajā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, bet deputāti gan tam nepiekrita.
Pirmo reizi uzņēmumu par maksātnespējīgu atzina 2013.gadā. Tam sekoja investoru meklējumi. Kopumā „Prudentia” uzrunāja 160 investorus no visām pasaules malām. 10 no viņiem nāca klajā ar konkrētiem piedāvājumiem. Savukārt no šī desmitnieka izvēlējās divus vislabākos.
Uzņēmumu konkurencē uzvarēja ukraiņu kompānijas “KVV Group” piedāvājums. 2015.gada sākumā oficiāli tika atsākta rūpnīcas darbība. Taču nepilnu gadu pēc tam uzņēmumu piemeklēja jaunas nedienas. Visbeidzot šoruden “Metalurgu” atkārtoti pasludināja par maksātnespējīgu.
Neskatoties uz to, “Prudentia” vadītājs Kārlis Krastiņš uzskata, ka darījums ar ukraiņu KVV esot bijis „izcils”.
“Tērauda ražošana ir smaga nozare, pārdot nestrādājošu metalurģijas rūpnīcu ir grūti, un tas ir izcils rezultāts,” sacīja Krastiņš.
Tautas kalpi gan nesteidzās tam piekrist. Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Guntis Kalniņš vispār šaubījās, vai valsts spēs atgūt "Metalurgā" ieguldīto naudu.
“Man šis darījums neliekas izcils; neapšaubu darbības, bet diemžēl rezultāts ir tāds, kāds ir, un ir bažas, ka Finanšu ministrija neatgūs savus līdzekļus,” sacīja Kalniņš.
Arī pēc opozicionārās partijas „No sirds Latvijai” deputātes Ingunas Sudrabas domām darījumu nevar uzskatīt par veiksmīgu, ja uzņēmums jau otro reizi atzīts par bankrotējušu.
Pagājušonedēļ Saeimas Sarkanā zāle, kur norisinājās komisijas sēde, burtiski uzliesmoja no deputātu emocijām. Vairāki tautas kalpi bija nemierā ar to, ka “Metalurga” bijušais maksātnespējas administrators Haralds Velmers par saviem pakalpojumiem saņēmis vairāk nekā miljonu eiro lielu atlīdzību. Pats Velmers ir pārliecināts, ka samaksa bija samērīga ar padarīto darbu.
“Atlīdzību saņem ne tikai par līgumu, par kreditoru prasījumu apmierināšanu, šī atlīdzība ne tikai par āmuriņa uzsišanu, bet par reālu darbu, tā atkarīga no rezultāta. Manuprāt, darījums bija labs no struktūras viedokļa,” sacīja Velmers.
Vienlaikus Velmers uzskata, ka būtu pareizi, ja turpmāk maksātnespējas administratoru atlīdzību noteiktu pēc savstarpējas vienošanās ar kreditoriem atkarībā no konkrētā darījuma grūtības pakāpes.
Savukārt “KVV Liepājas metalurgs" neveiksmes cēloņus viņš sasaistīja ar sarežģīto situāciju pasaules metalurģijas tirgū un ar to, ka pircējs esot „pārrēķinājies”. Tomēr Velmers pieļāva, ka "Metalurgu" potenciāli ir iespējams vēlreiz pārdot kā vienotu ražotni un atjaunot uzņēmuma darbību. Savukārt pārdot rūpnīcu pa daļām kā lūžņus vienmēr var paspēt, sacīja administrators.
Otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde beidzās bez konkrētiem rezultātiem. Taču, ņemot vērā to, ka “Metalurga” aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk par 2017.gadu, šis jautājums, visticamāk, paliks parlamenta dienas kārtībā.
Jau ziņots, ka Liepājas tiesa septembra vidū apmierināja "KVV Liepājas metalurgs" kreditoru prasījumu un pasludināja uzņēmuma maksātnespējas procesu. Par “Metalurga” maksātnespējas administratoru iecelts sertificēts administrators Guntars Koris.
Tiesa iepriekš pieņēma lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, tomēr līdz noteiktajam termiņam - augusta beigām - tā arī netika iesniegts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.
Prasību atzīt uzņēmumu par maksātnespējīgu uzturēja divi kreditori – apsardzes firma “G4S” un līzinga kompānija “TGD līzings”. Apsardzes firmai “G4S” “Metalurgs” nav samaksājis vairāk nekā 113 000 eiro, savukārt līzinga kompānijai “TGD līzings” palicis parādā 144 000 eiro.
Tāpat vēstīts, ka Ukrainas investori 18.martā paziņoja par pieņemto lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju. Vēlāk investors Ukrainas "KVV Group" paziņoja, ka plāno par Latviju sūdzēties Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās.
