Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija norāda, ka martā ekonomikas lejupslīde padziļinājusies, februārī IKP, izslēdzot sezonālo ietekmi pēc kalendāri neizlīdzinātiem datiem saruka par 0,3%, bet martā par 1%.
Martā IKP dinamiku negatīvi ietekmēja tirdzniecības apjomu samazinājums, būvniecības darbu apjomu kritums un gāzes eksporta samazinājums, norāda ministrija.
Savukārt nodokļu ieņēmumi no importa produktiem martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, samazinājās par 5,3%. Sarukušas arī investīcijas kapitālā un mazumtirdzniecības apgrozījums.
Saskaņā ar ministrijas aplēsēm 2015.gada pirmajā ceturksnī Krievijas ekonomika sarukusi par 2,2%. Pozitīva dinamika gan bija vērojama lauksaimniecības un derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā.
Jau ziņots, ka Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau iepriekš atzinis, ka IKP sasniedzis 2%, bet pašlaik situācija stabilizējas. Pirmo reizi kopš 2009.gada, kad arī Krieviju skāra globālā finanšu krīze, Krievijas ekonomika sākusi sarukt.
Vairākas starptautiskās kredītreitingu aģentūras samazinājušas Krievijas valsts obligāciju reitingu no Baa3 līdz Ba1 ar negatīvu prognozi, līdz ar to Krievijas obligācijas iekļautas spekulatīvajā jeb „atkritumu zonā”, kurā nonāk vērtspapīri, kuros nav vērts investēt. Arī kredītreitingu aģentūras prognozē, ka šogad Krievijas ekonomiku sagaida dziļa recesija, turklāt ekonomikas lejupslīde turpināsies arī 2016.gadā.
Krievijas rubļa vērtības straujo krišanos ietekmēja gan Eiropas Savienības un citu valstu sankcijas, lai apturētu Maskavas agresiju Austrumukrainā, gan naftas cenu samazināšanās pasaules biržās.
