Iepriekš ceļu uzturēšanu konkursa kārtībā uzticēja privātuzņēmumiem, bet 2013.gadā Satiksmes ministrija nolēma uz septiņiem gadiem ceļu uzturēšanu nodot valsts uzņēmumam “Latvijas ceļu uzturētājs”.
Ābrama atgādināja, ka jau 2013.gadā Konkurences padomē pauda viedokli, ka ir jāizvērtē, vai rīkot konkursu nebūtu efektīvāk. Protams, būtu jānosaka saprātīgas prasības par ceļu uzturēšanas kvalitāti, bet, iespējams, privāto uzņēmumu iesaistīšana būtu efektīvāka.
Savukārt, ja līdz 2020.gadam ceļus uztur valsts uzņēmums, jābūt arī stingrai uzraudzībai, vai šīs ekskluzīvas tiesības neļauj valsts uzņēmumam izmantot savu stāvokli un valsts iegādāto tehniku un garantētos ienākumus, lai piedalītos citos komerciālajos iepirkumos, un tādā veidā kropļojot konkurenci.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Pēteris Salkazanovs savukārt norādīja, ka ceļus var uzturēt kā valsts, tā privātie uzņēmumi, bet galvenā problēma ir naudas trūkums.
“Krustpunktā” diskusijā arī no citiem dalībniekiem vairākkārt izskanēja, ka lielāka problēma ir tieši naudas trūkums, kā arī brīdinājumi, ka valstij vieglāk noteikt jaunas prasības un kvalitātes standartus valsts uzņēmumam, jo privātuzņēmums var atteikties pildīt to, kas nav iekļauts līgumā, un tad sabiedrība var palikt bez pakalpojuma vispār.
