Lai gan Latvijas ekonomika pašlaik ir straujāk augošā Eiropas Savienībā, arī bezdarbs saglabājas piektais augstākais - pēc „Eurostat” datiem, bez darba ir apmēram 14% Latvijas iedzīvotāju.
Starptautiskā valūtas fonda pārstāvis Deivids Mūrs iepriekš Latvijas Radio prognozēja, ka bezdarbs Latvijā saglabāsies augsts vēl vairākus gadus, pat par spīti ekonomikas atveseļošanās procesam, jo zudušas daudzās trekno gadu pagaidu darba vietas būvniecības un nekustamo īpašumu jomā: „Bet otra būtiska problēma ir prasmes - vai ilgstoši bez darba esošajiem ir nepieciešamās prasmes, ko pieprasa darba devēji? Te mēs atgriežamies pie profesionālās izglītības- lai cilvēki, kuri vēlas apgūt jauns prasmes, to var izdarīt.”
Valūtas fonda viedoklim nepiekrīt Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors a Mihails Hazans un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju politikas centra direktors Alfs Vanags. Viņi analizējuši brīvo darba vietu līmeni, bezdarbnieku struktūru un nonākuši pie pretēja secinājuma - Latvijas bezdarbnieki ar savām prasmēm ir derīgi un spēj pielāgoties darba tirgum, taču trūkst pašu darba vietu. Mihails Hazans:
„Mūsu stāsts ir par šodienas bezdarba līmeņa iemesliem – SVF apgalvo, ka tas ir strukturāls. Mēs apgalvojam, ka tas tā nav – ja piedāvātu vēl trīs reiz tādas pašas vakances, kas piedāvātas taga, tās visas tiktu aizņemtas.”
Hazans uzskata - ja ekonomika turpinās attīstīties, arī bezdarbs varētu kristies straujāk nekā prognozē Starptautiskais Valūtas fonds, ja vien pieaugošajiem ražošanas apgriezieniem sekos arī vairāk jaunu darba vietu. Pētnieks arī nepiekrīt, ka viņa secinājumi netieši rosina saglabāt esošo situāciju un neķerties pie reformām: „SVF dokumentos diemžēl salikts kopā tā, lai dabūtu vajadzīgos secinājumus – ka mums vajadzīgas izglītības reformas, jā, vajadzīgas, bet tam nav tieša sakara ar šodienas darba tirgus izmaiņām. Trūkumi augstākās izglītības sistēmā nav tie iemesli, kuru dēļ mums ir augsts bezdarbs šobrīd – nav jājauc divas dažādas lietas.”
Pētnieku secinājumi par bezdarbu Latvijā uzņemti pretrunīgi - prezentācijas laikā par metodoloģiju iebilda gan Starptautiskā Valūtas fonda, gan Latvijas Bankas pārstāvji. Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņgelsone stāsta, ka viņas pieredze ir pilnīgi pretēja Hazana un Vanaga secinājumiem - joprojām ļoti tiek meklēti gan augstas kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālisti un inženieri, gan vidējas kvalifikācijas darbinieki apstrādes jomā un arī vienkāršo darbu veicēji, īpaši reģionos: „Es tam varu nepiekrist, jo darba devēji joprojām meklē šāda griezuma speciālistus. Par to mēs vairākkārt esam runājuši gan ar Izglītības ministriju, gan ar Labklājības ministriju, ka šeit ir visiem kopā jāskatās uz nodarbinātības politiku, kas būtu gan prognozēšana, gan Izglītības ministrijas sistēmas radītais rezultāts – speciālists, kas ir vajadzīgs darba tirgum.”
Labklājības ministre Ilze Viņķele pētnieku secinājumus pagaidām atturas komentēt, norādot, ka vispirms vēlas padziļināti iepazīties ar pētījuma saturu.
