Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu, savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai nekustamo īpašumu tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. Projektētās kadastrālās vērtības jau ir pieejamas Valsts zemes dienesta portālā "kadastrs.lv". Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests ir izstrādājis projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Pirmdien diskusijā vairāki eksperti vērtēja un analizēja Valsts zemes dienesta piedāvāto metodiku kadastrālo vērtību noteikšanā un atzina, ka tā nav pilnīga. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs Artūrs Žuromskis norādīja - ar tiem instrumentiem un tādu metodisko bāzi, kāda ir Valsts zemes dienestam, masveida īpašumu vērtēšanas uzdevumu nemaz nevar kvalitatīvi veikt. Proti, dienests savā aprēķinā izmanto datus, kurus apkopo kadastrs, kā arī tos datus, kurus iegūst no darījumiem. Žuromskis akcentē, ka par šo problēmu jau runāts vairāk nekā desmit gadus un virzība pareizā virzienā nav notikusi. Viņš norādīja, ka dienestam trūkst informācijas par ēku apdari, renovāciju. Vēl viena problēma ir atteikšanās no drošības spilvena. Tas notika pagājušā gadā.
“Normatīvā bāzē atsakoties no drošības spilvena 85% no vidējām tirgus cenām, un tika pieļauta atbilstība 90 - 110% vidējām tirgus cenām. Trešā problēma ir metodiski jautājumi, kas attiecas uz komercīpašumiem, tātad naudas plūsmas objektiem, kur Valsts zemes dienests neizmanto ieņēmumu pieeju.
Nerēķina šo vērtību pēc ienesīguma - kaut vai masveidā, kaut vai pēc vidējām vērtībām. Tā ir lielākā kategorija, kur mēs redzam izkliedes problēmas,” sacīja Žuromskis.
Arī zvērināts advokāts Māris Meļķisis kritizēja esošo metodiku un to nodēvēja par postpadomju laikam atbilstošu, kas tika izstrādātā laikā, kad notika nekustamo īpašumu privatizācija un ēkas bija nodalītas no zemes.
“Tad, kad privatizācija tika pabeigta, tika paspriests variants, ko igauņi izdarīja un kas no viņiem prasīja politisko drosmi. Viņi pārgāja vērtēt nekustamo īpašumu, par pamatu nekustamā īpašuma vērtībai ņemot zemi,” norādīja Meļķisis.
Skeptisks par esošo kārtību ir arī nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, norādot, ka patlaban nekustamā īpašuma nodoklis nepilda savu funkciju. Viņš modelēja situāciju, kādā nonāk cilvēki, kuri vēlas iegādāties īpašumu:
“Jums ir labs darbs, un jūs gribat kaut ko vairāk par māju Mārupē pļavā par 150 tūkstošiem eiro. Jūs vēlaties smuku mājiņu, teiksim, Jūrmalā, kas maksā 300 - 400 tūkstošus eiro.
Jūs neko nevarat nopirkt, jo cilvēki Jūrmalā 30 gadus nepārdod savu mantoto īpašumu un gaida miljonu. 90% Jūrmalas nav tirgū, 90% Āgenskalna nav tirgū.
Te ir jautājums, vai politiķiem ir dūša teikt, ka situācija mainīsies un mēs vēlamies iekasēt nekustamā īpašuma nodokli. Gribat dzīvot Āgenskalnā? Mīlīši, saprotiet, ka tas ir dārgi,” klāstīja Šīns.
Savukārt Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags norādīja, ka Valsts zemes dienesta lēmums publiskot jaunās 2022. gadam projektētās kadastrālās vērtības jau ir radījis kaitējumu nekustamo īpašumu investīciju videi. Viņš to nodēvēja par sava veida šoku. Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere nekustamā īpašuma vērtēšanas sistēmu nodēvēja par brāķi. Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvis Aleksandrs Eļkins skaidroja, ka dienesta uzdevums bija aktualizēt visas kadastrālās vērtības, lai tās atbilstu 2019. gada tirgus līmenim. Pēc viņa teiktā, ir teritorijas, kurās vērtība ir pieaugusi, un arī tādas, kur tā ir samazinājusies.
KONTEKSTS:
Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai tirgū uz 2019. gada 1. jūliju.
Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tādējādi novērsts nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums tuvākajos gados, bet 2022. gada sākumā lielākajai daļai īpašumu Latvijā pieaugtu kadastrālā vērtība. Visstraujāk vērtība augtu lauksaimniecības zemei un dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā. Tas nozīmētu, ka vairākas reizes var pieaugt arī nekustamā īpašuma nodoklis.
Saeima vērtē divus likumprojektus, kas paredz atlikt kadastrālo vērtību pārrēķināšanu. Tieslietu ministrijas izstrādātās aprēķina metodikas projekts daudziem īpašumiem kadastrālo vērtību 2022. gadā celtu vairākas reizes. Tāpēc opozīcijas deputāti rosina pašreizējās vērtības iesaldēt līdz 2023. gadam. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas Saeimai iesniegtais likumprojekts vērtību pārrēķinu atliktu uz vēl ilgāku laiku – līdz 2026. gadam.
Kadastrālo vērtību jautājums radījis nesaskaņas starp valdošajām partijām, kuras nespēj vienoties par veidu, kā nekustamajam īpašumam nākotnē piemērot nodokli, jo pašlaik kadastrālo vērtību kāpums radītu iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu.
