Pērnvasar Eiropas Komisija lēma “Rail Baltica” projektam piešķirt otro maksājumu – 110 miljonus eiro, taču reāli šī summa vēl nav izmaksāta.
Kā Latvijas Televīzijai otrdien, 27. februārī, neoficiāli norādīja avots Eiropas Komisijā, minētās summas izmaksa ir cieši saistīta ar prasību visām trim valstīm nonākt pie kopsaucēja par projekta labāku pārvaldību.
Kamēr tas nenotiks, tikmēr Brisele 110 miljonus eiro nepārskaitīs.
Arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izveidotā kopuzņēmuma “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa iepriekš norādījusi, ka valstīm jau ilgāku laiku ir domstarpības par jaunās dzelzceļa līnijas projekta īstenošanas gaitu. To Rubesa vēlreiz apstiprināja arī Igaunijas žurnālistiem. Turklāt šīs domstarpības novedušas pie situācijas, kurā Rubesai kā kopuzņēmuma vadītājai daļa “RB Rail” padomes izteikusi neuzticību.
Par viņas palikšanu amatā padome balsos nākamajā sēdē 22. martā – tieši dienu pēc termiņa, ko vienošanās panākšanai starp visām Baltijas valstīm noteikusi Eiropas Komisija.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Pērn decembra beigās izsludināti pirmie būvprojektu iepirkumi dzelzceļa līniju izveidei Igaunijā un Lietuvā. Latvijā pirmais konkurss par «Rail Baltica» līnijas būvprojektu izsludināts janvāra beigās.
