EK šajās dienās publicējusi ziņojumu, kā ES dalībvalstīs 2014.gadā iekasēts PVN. Liela uzmanība ziņojumā pievērsta tā sauktajam PVN caurumam (VAT gap – angļu valodā). Pēc EK aplēsēm, tā ir starpība starp reāli iekasējamiem PVN ieņēmumiem un tiem, ko valsts varētu iekasēt ideālā pasaulē.
EK skaidro, ka ir virkne iemeslu, kāpēc nodokļu iekasēšanā nav ideālu apstākļu un ne visi šie iemesli ir skaidrojami ar noziedzīgām darbībām. "PVN cauruma" esamību EK skaidro ne tikai ar nodokļu izkrāpšanu vai to apiešanu, bet arī ar godīgiem bankrotiem, maksātnespējas iestāšanos, kļūdām aprēķinos, kā arī legālu nodokļu optimizāciju.
Kopējie PVN ieņēmumi Latvijas valsts budžetā 2014.gadā pārsniedza 1,5 miljardus eiro, bet "PVN caurums" saskaņā ar EK aprēķiniem bija aptuveni 547 miljonu eiro apmērā. Proti, ideālā situācijā valstī PVN ieņēmumos varētu gūt par 23% vairāk. Salīdzinājumam tanī pašā 2014.gadā pedagogu algām Latvijā valsts budžetā atvēlēti 229,5 miljoni eiro.
Pusei ES dalībvalstu "PVN caurums" nepārsniedz 10,6%. Labāki rezultāti bijuši Zviedrijai, Luksemburgai un Somijai – attiecīgi 1,1%, 3,8% un 6,9%. Savukārt sliktākie rādītāji bijuši Rumānijā, Lietuvā un Maltā – tur ideālos apstākļos šajā nodoklī varētu iekasēt par attiecīgi 37,9%, 35,9% un 35,3% vairāk.
EK vienlaikus atzinusi, ka situācija PVN iekasēšanā Latvijā uzlabojas – 2011.gadā "PVN caurums" Latvijā bija 37% jeb 792 miljoni eiro, kas nenonāca valsts kasē.
Kopuma ES dalībvalstīs "PVN caurums" 2014.gadā sasniedza 159,5 miljardus eiro jeb 14%.