Piedāvājot no nākamā gada samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3% Latvijas valdība sper soli pareizajā virzienā. Tomēr reformas ietvaros netiek risināti daudzi citi būtiski jautājumi, piemēram, nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un kapitālu, savos ieteikumos Latvijai norāda EK. Sevišķu satraukumu rada mazturīgāko iedzīvotāju stāvoklis, uzsver Dombrovskis.
“Viena no rekomendācijām ir novirzīt nodokļu slogu no zemu atalgotā darbaspēka uz citām nodokļu bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Vērtējot šo reformu mēs redzam, ka tur ir ļoti daudz elementu, kuri ne visi iet šajā virzienā,”
pauž Dombrovskis.
Tāpat EK uzsver, ka jaunā nodokļu reforma nesniedz atbildi uz sen sasāpējušo jautājumu par to, kā palielināt kopējo budžeta apmēru attiecībā pret IKP. Satraucošs ir arī piedāvātais budžeta deficīta palielinājums. “Tiek plānots, ka ievērojami varētu palielināties deficīts - no 0,8% šogad līdz 1,8% nākamgad. Tas arī ir viens no faktoriem, uz kuru mēs vēršam Latvijas uzmanību savās rekomendācijās. Līdz ar to ir jāvērtē, kā tiek nodrošināta budžeta atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam,” norāda EK priekšsēdētāja vietnieks.
Tomēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), kura pirmdien arī bija Briselē, vismaz ārēji nebija satraukta par izteikto kritiku. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijas ierēdņiem un politiķiem izdosies pārliecināt Briseli par reformas pamatotību.
“Deficīta palielinājums ir īslaicīgs, uz nodokļu reformas īstenošanas brīdi,” atzīmē Reizniece-Ozola.
“Bet mēs redzam, ka jau dažu gadu laikā gan uz ekonomiskās izaugsmes, gan cīnoties ar ēnu ekonomiku, (kur arī Komisija prasa no mums aktīvākus soļus spert un mums vēl būs diskusija, kur mēs skaidrosim kādus tieši soļus mēs gatavojamies spert) gan ar nodokļu sloga pārnešanu, mēs deficītu izlīdzināsim. Un tas nozīmē, ka mēs nekādu papildus slogu neizliksim ne mūsu bērniem, ne mazbērniem,” stāsta finanšu ministre.
Pēc Briseles domām, tik pat būtiski būtu spert taustāmus soļus ienākumu nevienlīdzības samazināšanai. Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem un nodokļu sistēma dara maz, lai izlīdzinātu dzīves līmeni starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Tomēr arī te finanšu ministre uzskata, ka piedāvātā reforma vismaz daļēji palīdzēs atrisināt arī šo problēmu.
“Jā, Komisija gribētu, lai mēs to darītu vēl aktīvāk, straujāk. No iepriekšējām diskusijām mēs zinām, ka komisija gribētu, lai mēs vēl 0,5% no IKP, kas ir aptuveni 140-150 miljoni eiro, papildu nodokļu slogu uzliktu nekustamajam īpašumam. Bet, manuprāt, tas ir labs piemērs, kas parāda, ka mums ar savu galvu ir jādomā. Mēs, esot savā valstī, redzam, ko ir reāli izdarīt un ko ne,” pauž ministre.
Tāpat ieteikumos vairākkārt tiek uzsvērta nepieciešamība beidzot pabeigt iesāktās reformas gan profesionālās izglītības jomā, gan pētniecības institūtu reorganizācijā, gan veselības aprūpē. Rindas pie ārstiem un to dārdzība arī tiek uzsvērta kā būtiska problēma. Tomēr kopumā makroekonomiskā situācija Latvijā, atšķirībā no vairākām citām ES valstīm, tiek vērtēta kā stabila.
Jau ziņots, ka pirms lēmuma par nodokļu reformu pamatnostādnēm savas bažas par tās iespējamo negatīvo fiskālo ietekmi pauda Latvijas Banka, mudinot pieņemt pašu nodokļu reformu, bet par izdevumu palielināšanu, tostarp tādu, kas vērsta uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, lemt vēlāk.
Pirms nedēļas valdība pamatnostādnes atbalstīja, paredzot arī minimālās algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma celšanu.
Daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai Eiropas Komisija (EK) atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro. No EK lēmuma par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru būs atkarīga minimālas algas un neapliekamā minimuma celšana.
FM izstrādātajā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
