Panorāma

KP pārbaudīs mobilo sakaru tarifu celšanu

Panorāma

Stingrāku pašvaldību konkurences uzraudzību arvien atliek

Nodokļu reformas pamatnostādnes apstiprina

Valdība tomēr panāk vienošanos par nodokļu reformu

Valdība otrdien, 9.maijā, tomēr panāca vienošanos par nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam, iekļaujot programmā arī partijas “Vienotība” iepriekš izvirzītās prasības, bet sola turpināt diskusijas par atsevišķiem jautājumiem.

Par veselības finansējumu vēl diskutēs

Ministru kabineta sēdē valdība tomēr panāca vienošanos un konceptuāli pieņēma valsts nodokļu reformu ar noteikumu rast risinājumu veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim, ievērot strukturālā deficīta mērķi, kā arī, izveidojoties papildus fiskālajai telpai budžeta veidošanās procesā, finansējumu novirzīt prioritārajiem mērķiem.

Jautājums, par kuru iepriekš raisījās vislielākās diskusijas un kurš bija klupšanas akmens, lai "Vienotība" pamatnostādnes atbalstītu, bija risinājumu paredzēšana veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Viens no ierosinājumiem ir no 2020. gada atvēlēt veselības nozarei 4% no IKP, bet nav zināms, kur ņemt finansējumu.

Valdība vienojās par finansējumu veselības nozarei vēl diskutēt speciāli izveidotā padomē premjera vadībā. Finansējuma avots padomei jārod līdz 30. jūnijam.

Eksperti ir kritiski

Fiskālās disciplīnas padome gan paziņojumā medijiem norādīja, ka pamatnostādnēs paredzētie pasākumi būs dārgi un to rezultātā paredzētā nevienlīdzības mazināšana nebūs efektīva. Kopumā šobrīd šādu reformu īstenot neesot droši - ''stāvam uz plāna ledus, jo Latvijai nav izveidots ekonomiskais drošības spilvens''.

Padome piekrīt, ka nodokļu sistēmas reforma ir nepieciešama, taču padziļināti šo jautājumu analizēs 17. maija sēdē, kad būs iepazinusies ar detalizētu aprēķinu metodoloģijas izklāstu.

Padomes loceklis Andžs Ūbelis norāda, ka nodokļu reformas salikšanas kopā ar citām reformām nav labākais variants.

"Kas notiks, ja šie deficīta mērķi netiks ievēroti? Kas notiks? Kā mēs to glābsim? Tagad viss ir uzzīmēts ļoti skaisti: samazināsim nodokļus, ir ekonomiskais uzrāviens... viss notiek! Bet, ja nu nenotiek? Ko tad mēs darīsim? Kāds ir scenārijs? Mēs no valdības gribam redzēt rūpīgu un godīgu analīzi," saka Ūbelis.

Savukārt Latvijas Bankas iebildumi tiek saistīti kā reiz ar koalīcijas kompromisā ietverto reformas saistīšanu ar veselības aprūpes finansēšanas avotiem. Tam būtu jābūt atsevišķam jautājumam, līdzīgi, kā piemēram, minimālās algas celšanai.

"Fiskālais deficīts - tie ir vairāki simti miljoni, to palielinot, kas ir jāaizņemas, pretī mums ir, piemēram, algas mediķiem.

Tādā gadījumā varbūt algas mediķiem ir jāmaksā parādzīmes, nevis īstā naudā, jo aizņemties naudu, lai izmaksātu algas, nav ilgtspējīga politika. Mēs vēlētos redzēt tādu politiku, kur ieņēmumi un izdevumi ir sabalansēti vismaz ekonomiskās izaugsmes apstākļos," saka Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Tomēr premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka neko nedarīt arī nevar un reforma ir jāīsteno.

"Tieši diskusijās jau var nonākt pie optimāla rezultāta. Ja kādam ir bažas tad mēs pārtraucam strādāt – tad jau es būtu pārtraucis pirmajā mēnesī, kopš te sāku (..) Konceptuāli jau arī Latvijas Banka un pārējie ir par to, lai reformas būtu.

Tālāk mēs gatavojam otro etapu, un otrajā etapā jau runāsim par detalizētu piedāvājumu un diskusijas būs atkal, tā tas no paša sākuma jau arī bija domāts," norāda Kučinskis.

Kučinskis neslēpa, ka šajās diskusijās, meklējot, piemēram, naudu veselības aprūpei, nav izslēgti arī jauni maksājumi, piemēram, par veselības apdrošināšanas polisi. Tomēr tas vēl esot sarunu jautājums. Apņemšanās ir atbildi par finanšu avotiem rast līdz 1. jūnijam.

Paredzētās reformas skars gan darba ņēmējus, gan darba devējus

Nodokļu reforma paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogu, lielajām algām saglabājot šā brīža likmi, kā arī neaplikt ar nodokli peļņu, kas atstāta uzņēmuma rīcībā. Plānots arī palielināt neapliekamo minimumu un minimālo algu. Lai sabalansētu budžetu, iecerēts palielināt akcīzes nodokļus, taču nevarēs izvairīties arī no budžeta deficīta pieauguma.

Reforma paredz ieviest divas IIN pamatlikmes, kura pašreiz ir 23%:

  • 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā;
  • 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.

Būtiski iecerēts paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz:

  • 250 eiro mēnesī ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī,
  • ienākumiem no 440 līdz 1 000 eiro mēnesī (2019.gadā) neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, sasniedzot 0 ienākumiem virs 1 000 eiro mēnesī.

Paaugstināt paredzēts:

  • atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī,
  • neapliekamo minimumu pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā,
  • minimālo mēneša darba algu varētu palielināt no 380 eiro uz 430 eiro.

Plānots arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) sistēmu, nosakot, ka:

  • UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu (pašreiz likme ir 15%, ko piemēro ar nodokli apliekamajam ienākumam) – piemērojot 20% likmi,
  • mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksni varētu samazināt līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro gadā,
  • mikrouzņēmumu nodokļa dividendes tiek apliktas ar 20% IIN likmi.

Pieaugs arī akcīzes likmes:

  • iecerēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro,
  • likmes varētu pieaugt arī tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, arī alum.

Paredzams, ka nodokļu reformu rezultātā Latvijā samazināsies ēnu ekonomikas apjoms par apmēram 1% gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 60 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdība atlika balsojumu par nodokļu politikas pamatnostādnēm, kas ietver Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās nodokļu reformas pasākumus, jo "Vienotība" vēlējās pamatnostādnes papildināt ar vairākiem punktiem.

Bez "Vienotības" atbalsta nodokļu reformu ieviest nevarētu, tādēļ pat radās jautājumi par valdības stabilitāti. Iepriekšējā valdības sēdē Vienotības ministri nāca klajā ar vairākiem nosacījumiem, lai vismaz pamatnostādņu dokumentu "Vienotība" varētu atbalstīt.

"Vienotība" paziņoja, ka tai nav pārliecības par nodokļu reformas piedāvājuma kvalitāti. Partijai bija daudz neskaidru jautājumu un iebildumu, galvenokārt par veselības aprūpi. "Vienotība" norādījusi, ka reformas sākotnējais mērķis ir bijis rast papildu finansējumu veselības aprūpei, bet iepriekšējā piedāvājumā šis jautājums netiek risināts.

“Vienotības” līderis Andris Piebalgs izteicās, ka partijas prasības ir loģiskas, jebkurai nodokļu reformai jāpalīdz tautsaimniecībai, bet galvenā jēga – nodrošināt valsts funkcijas, kas ir izglītība, drošība, veselība, valsts aizsardzība.
 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti