Laika periodā no 2023. gada 2. septembra līdz 31. oktobrim ir noteikti aizsardzības pasākumi mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir egle. Tas nozīmē, ka meža īpašniekiem, konstatējot šī gada augu veģetācijas sezonā mizgraužu bojātus kokus, ir jāvēršas VMD, kas paātrinātā kārtībā izsniegs apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā cirtē.
Sanitārajā vienlaidu cirtē atļauts cirst mizgraužu bojātu mežaudzi vai tās daļu, ja bojāto koku skaits ir vismaz 10 koki uz vienu hektāru.
Nocirstie koki pēc iespējas īsākā laika posmā jāizstrādā un jāizved no meža, lai mazinātu kaitēkļa izplatību nākamgad.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to funkcionālajās zonās VMD apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
"Šī gada augu veģetācijas sezonā mizgraužu bojātas egles ir ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem (ieskrejām) koka stumbrā; pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti. Tās var būt arī egles ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu, kurā konstatējama vaboļu, kāpuru vai kūniņu klātbūtne. Mizgraužu bojātas ir arī kaltušas egles, kuru vainagi ir ar brūnām, dzeltenzaļām skujām vai bez skujām, bet ar vainaga smalkiem zariņiem; miza daļēji atlupusi; uz koka mizas redzamas mizgraužu izskrejas," skaidroja VMD vecākais eksperts meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns.
Lēmums par aizsardzības pasākumu turpināšanu pieņemts, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu.
Tāpat ņemti vērā 2023. gada augustā notikušie vēja postījumi mežos Latvijas teritorijā, kas ievērojami ietekmē egļu astoņzobu bojājumu apjomu.
VMD skaidroja, ka egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Konstatējot mizgrauža strauju pieaugumu, no 2023. gada 1. aprīļa Latvijā izsludināti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, lai aizsargātu vērtīgās egļu audzes.
