(Nav) dārgi. Kāpēc (nav) vērts pirkt Alūksnes olu ražotāja akcijas, kuras sāks tirgot biržā

Parakstīšanās uz "APF Holdings" vērtspapīriem turpināsies līdz pirmdienai, 30. oktobrim, ieskaitot. Vienas akcijas cena – 6,81 eiro.

Sprīdītis un vieglā nauda purvā. (Nе)pavisam (ne) nopietns ievads

Ja nopietns uzņēmums, kas piesaista investorus ar reklāmu, nekautrējas ekspluatēt zelta olas tēlu – mītisku, no pasakām un "mēmisku", tad arī mums nav ko kautrēties, nosprieda Rus.LSM.lv, lasot "APF Holdings" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO – initial public offering) prospektu, kurā ir 544 lappuses.

Tie "īstie" investori, kuri studē šādus prospektus, nonākot līdz 23. lappusei, varēja pasmaidīt, bet māņticīgie – saskatīt zīmi. Jo tur, kur norādīta emitenta adrese, lasāms: Mārupē, Malduguņu ielā.

Maldugunis agrāk naktīs redzēja purvos un kapos. Tagad zinātnieki teic, ka tā ir dabas gāzu oksidēšanās, nieki, parasta lieta,

taču dažādu tautu mitoloģijā, arī latviešiem un slāviem, tādas uguntiņas ir parādība no viņpasaules. Tās ir viltīgas – retos gadījumos var norādīt, kur ir apslēpti dārgumi, taču lielākoties liks maldīties un ievedīs purvā.

Prototips biržas blogeriem ar viņu tipiskajiem virsrakstiem "Kāpēc es uzskatu, ka "Bērziņa motori" ir nākamā "Tesla"".

Ja kāds atceras padomju un čehoslovāku filmu par Sprīdīti ar Imanta Kalniņa mūziku un Māras Zālītes dziesmu tekstiem, tajā ir epizode ar maldugunīm (lūk, tās sākums), kas daudz ko var izskaidrot. Mazais varonis, devies meklēt apslēptas bagātības, ir nedaudz kariķēts iesācēja investora tēls, kādu to nereti  mēdz redzēt arī tagad. Ieraudzījis naktī purvā izkaisītās uguntiņas, kas šķietami ir nauda, Sprīdītis iesaucas:  "Žāvējas gan nauda! Un daudz!" Un tā vietā, lai analizētu, vai šis purvs nav bīstams (un vai patiešām tur ir nauda), skraida pakaļ uguntiņām ar lāpstu un mēģina tās noķert ar cepuri. Taču tās dzied Kalniņa mūzikas pavadījumā "nāc, nāc, nāc, ķer, ķer, ķer" un vilina muklājā.

Alkatība vai bailes ir divi hrestomātiski motīvi biržas spēlēs, no kuriem jāuzvar vienam; par to sarakstīts daudz grāmatu un rakstu.

Puisēns izvēlas alkatību.

No reālas nāves (protams, ar precizējumu, ka šī realitāte ir pasakas) viņu glābj cita latviešu mītiskā varone – Vēja māte. Atbildot uz Sprīdīša jautājumu, kā viņš bez uguntiņām atradīs apslēpto bagātību, viņa Sprīdīti nosauc par gudrinieku, kas iedomājies bez darba tikt pie bagātības. Kaut ko tādu vismaz reizi gadās dzirdēt jebkuram iesācējam investoram vai biržas spekulantam.

Ja nu jūs neticat zīmēm un mistikai, emitenta adrese Malduguņu ielā jūs nemulsina un līdz šai vietai esat izlasījis,  pāriesim pie nopietniem jautājumiem.

Atpakaļ uz sākumu

Kas tas par uzņēmumu

"APF Holdings" galvenais aktīvs ir Alūksnes lielo vistu olu ražotne, kuras produkcija sastopama Latvijas tirdzniecības tīklos (gan ar savu zīmolu "Olūksne", gan veikalu tīklu privāto zīmolu iepakojumos). Ražotne dibināta 1961. gadā, vēlāk tā novecoja, degradējās, bet 2011. gadā vispār pārtrauca darbu. 2016. gadā pamesto ražotni nopirka privātais investors – no banku jomas nākošais Jurijs Adamovičs, kurš specializējas "problemātisko" aktīvu restrukturizācijā (viņam pieder arī "Industra Bank" un virkne citu uzņēmumu).

Jaunajā ražotnē – trīs angāros, kuros tiek turētas vistas, tika ieguldīti apmēram 15 miljoni eiro, turklāt vienā no tiem putni tiek turēti sprostos (tas ir ekonomiski efektīvāk), bet divos – brīvākos apstākļos. Tas ir svarīgi, jo Eiropas prasības dzīvnieku turēšanai kļūst stingrākas, bet no 2025. gada daudzi tirdzniecības tīkli (arī Latvijā) plāno vispār atteikties no tādu olu pārdošanas, ko izdējušas sprostos turētas vistas. Lai uzbūvētu vēl divus angārus (t.i., ceturto un piekto), kā arī biogāzes un mēslojuma "blakus" ražotnes, uzņēmums plāno ieguldīt vēl 16,7 miljonus eiro, un septiņus no tiem domāts piesaistīt caur biržu.        

Skaitļos plāns ir šāds: 2025. gadā olu ražošana pieaugs no pašreizējiem 113 miljoniem līdz 178 miljoniem olu gadā. Apgrozījums – no 11,2 miljoniem līdz 25,6 miljoniem eiro gadā, EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) – četras reizes, no 2,1 līdz 8,5 miljoniem eiro gadā (detalizēti šeit). Adamovičs paskaidro, kāpēc viņš tic šai nozarei. Pirmkārt, olas, tāpat kā vistas gaļa, ir dzīvnieku izcelsmes proteīns, kura ražošana prasa vismazākās izmaksas, tātad pieprasījums būs vienmēr. Otrkārt, lielā daļā Eiropas Savienības valstu, arī Baltijas valstīs, ir olu ražošanas jaudu deficīts, īpaši "brīvo" (to, kuras netiek turētas sprostos) vistu segmentā, un šis deficīts nekur nepazudīs arī pēc 2025. gada. 

Uzņēmums izlaidīs gandrīz vairāk nekā vienu miljonu jaunu akciju, un pēc IPO biržas investoriem piederēs apmēram 20% visa kapitāla. Lielākais līdzīpašnieks paliks Adamovičs, kurš neplāno aiziet no šī biznesa un sola, ka, sākot no 2026. gada, akcionāri saņems dividendes, un tajās tiks izmaksāta līdz pusei gada peļņas. 

Atpakaļ uz sākumu

Ko saka vietējie investori

"Ja būtu lēti, es paņemtu vairāk. Taču pagaidām nolēmu, ka tagad paņemšu nedaudz un paskatīšos, kas tālāk būs. Ja līdz 2025. gadam, kamēr viņi īstenos savu projektu, tirgū būs svārstīgums un cenas "nosēdīsies", tad droši vien vēl paņemšu klāt," par savu personīgo investīciju portfeli saka "INVL Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs.

Par cenu viņš teic tā: nav lēti (sīkāk par to, kas ir "lēti" un "dārgi", šī raksta beigās). Tomēr jāvērtē ne tikai tie (biznesa) rādītāji, kas ir tagad, bet arī tie, kas var būt pēc diviem gadiem, paskaidro Martinovs: "Ņemot vērā perspektīvu, cena izskatās normāla – ja attīstība notiks pēc plāna. Taču riski ceļā uz viņu gaišo nākotni arī ir redzami, un par tiem, es uzskatu, varētu būt lielāks diskonts (no akciju cenas – S.P.)"

Galvenie riski pat nav putnu gripa, par kuru tradicionāli ir satraukti žurnālisti (un kura Latvijas putnu fermās kopš 1991. gada ne reizi nav konstatēta), bet enerģijas un barības cenas, kuras neviens nevar ne uzminēt iepriekš, ne kontrolēt. "Ja abiem šiem parametriem būs negatīva ietekme, ja sāc iepirkt graudus un elektrību divas reizes dārgāk, nekā bija rakstīts biznesa plānā, peļņa izrādīsies ne tāda, kā biji cerējis," spriež Martinovs.

Viņam patīk, ka tā būs vismūsdienīgākā olu ražotne Baltijas valstīs, – protams, ja viss notiks pēc plāna. Patīk komanda: "Viņiem uzņēmuma attīstība notiek kā pēc labas ārzemju mācību grāmatas."

Vairākums investoru ir vienisprātis par divām lietām. Pirmkārt, akcijas nav lētas vai pat ir dārgas (kā pajokoja kāds igauņu investors – par katru vistu IPO gaitā grib savākt 103 eiro). Otrkārt, menedžments ir labs.

Taču no šiem izejas punktiem, spriežot pēc publicētajiem viedokļiem, var nonākt pie diviem savstarpēji pretējiem lēmumiem:

• Cena ir paaugsta, taču menedžments ir labs – tāpēc nopirkšu akcijas tagad.
• Menedžments ir labs, bet cena paaugsta – tāpēc tagad nepirkšu.

Droši vien visoptimistiskāko vērtējumu publicējuši "Enlight Research" analītiķi, pēc kuru domām, bāzes scenārija (ne visoptimistiskākā un ne vissliktākā) gadījumā uzņēmuma tā dēvētā taisnīgā cena ir 51 miljons eiro jeb 8,92 eiro par akciju. Tātad par 31% vairāk nekā IPO cena.

Atpakaļ uz sākumu

Vai pieaugs akcijas cena

"Vai vajag pirkt APF akcijas?  Vai cena ir laba? Vai tā pieaugs? " jautā paziņa, kas parasti ar interesi seko gadījumiem, kad Latvijas uzņēmumi iziet biržā.

Uz visiem trim jautājumiem ir viena īsa atbilde: patiesībā neviens to nezina.

Nopietnu tirgus dalībnieku vērtējums par "lēti" un "dārgi", tāpat kā paša Adamoviča paziņojumi, ka cena ir "taisnīga", var neko nenozīmēt attiecībā uz spēju nopelnīt ar šīm akcijām, un, ja nopelnīt, tad cik daudz un cik ātri. 

Kādai akcijai, kas, pēc vairākuma domām, ir "dārga", cena biržā pēc nedēļas var pieaugt par 20%, citai, kas "nav lēta", tā var palikt tajā pašā līmenī vai pat kristies.    

2017. gadā biržā izgājušās "Madara Cosmetics" akcijas daudzi vietējie investori un eksperti arī uzskatīja par pārāk dārgām, taču pirmajā tirdzniecības dienā šīs akcijas cena pieauga vēl par 20%, ļaujot spekulantiem ātri nopelnīt. Četrus gadus vēlāk, 2021. gadā, kad kļuva skaidrs, ka biznesa plāns strādā, akcijas cena biržā bija jau četras reizes augstāka par IPO līmeni (bet pēc tam, kad pieaugums gandrīz apstājās, tā salīdzinājumā ar maksimālo līmeni kritās divas reizes).

Anekdotisks piemērs ir Igaunijas "zaļās" enerģētikas līdera "Enefit Green" iziešana biržā 2021. gadā. Kādas lielas Igaunijas bankas meitasuzņēmums, kas specializējas investīcijās "zaļajā" enerģētikā, toreiz nolēma nepirkt šīs akcijas, savā apskatā rakstot: cena (2,9 eiro)  ir pārmērīga, Eiropā daudzi nozares kolēģi tiek vērtēti zemāk. Mēnesi pēc IPO biržas tirdzniecībā "Enefit Green" akcija maksāja jau ne vairs 2,9, bet četrus eiro. Savukārt šā gada pavasarī maksimālā cena tuvojās jau pieciem eiro (cena 20. oktobrī bija jau daudz zemāka, 3,86 eiro, tomēr augstāka nekā IPO).  

Uz jautājumu, vai ir vērts pirkt vai nav, kas pavada uzņēmuma iziešanu biržā, gandrīz nekad nav tādas precīzas atbildes kā "jā, noteikti vajag" (par emocijām  un ažiotāžu kā par cenas virzītājspēkiem mēs jau rakstījām šeit). Jeb kā reiz konstatēja kāds liels vietējais treideris: biržas tirgu tikai 20% laika var prognozēt ļoti viegli, savukārt 80% atlikušā laika kaut ko prognozēt ir ļoti grūti. 

Tā pati mana paziņa 2021. gada rudenī ieguldīja nelielu summu vietējā degvielas uzpildes staciju tīkla operatora "Virši-A" akciju IPO laikā. Tāpat kā daudzi toreiz nopirka nedaudz, 100 akcijas par 4,49 eiro gabalā. Par tādu akciju paketi uzņēmums deva "akcionāra karti" ar lojalitātes programmu – bezmaksas bonusiem un atlaidēm.

Vai viņa ir laimīga tagad, ka nopirka šīs simt akcijas? Jā, jo aizvadītajos divos gados kā akcionāre labi ietaupīja, pērkot kafiju (atlaide 30%) un degvielu (mīnus septiņi astoņi centi par litru). Vai viņa būtu laimīga, ja pirms diviem gadiem būtu nopirkusi nevis simt, bet tūkstoš akciju, – nevis mazliet atlaižu kartes dēļ, bet lai vairotu kapitālu? Atbilde ir "jā", bet tikai tad, ja pēc IPO būtu paspējusi akcijas pārdot tālāk biržā, kur "Virši-A" akcijas cena pāris nedēļu laikā pieauga gandrīz līdz sešiem eiro. Un "nē" – ja toreiz nebūtu paspējusi pārdot: pēdējā pusotra gada laikā akcijas cena visbiežāk bija zemāka nekā IPO laikā (piemēram, cena 20. oktobrī – 4,38 eiro).     

Līdzīgs stāsts ir par pensiju pārvaldnieka "Indexo" akcijām. IPO laikā 2022. gada vasarā viena akcija tika piedāvāta par 14 eiro. Kādā brīdī tās cena pieauga līdz 17 eiro, bet kopš šā gada jūlija viena akcija maksā mazāk par sākotnējo IPO cenu (20. oktobrī – 13,65 eiro). 

Iespējams, ka atbilde uz jautājumu, kāpēc vērtējumi par lētumu un dārdzību ļoti bieži nesakrīt ar turpmāko dinamiku tirgū, ir tajā, ka tie ir vērtējumi.

Parasti šos vērtējumus sniedz investori un eksperti Latvijā. Tomēr jautāt ir loģiskāk tiem, kuri maksā. Bet tie Latvijas IPO gadījumā nereti vairāk ir igauņi.

"APF Holdings" Igaunijas forumos tiek apspriests maz. Uzņēmuma pārstāvji parakstīšanās laikā aizbrauca uz investīciju prezentāciju Tallinā un mēģināja pārliecināt kaimiņus ieguldīt "zelta olās" no Alūksnes – jokojot, ka tas ir gandrīz Igaunijas uzņēmums, jo atrodas tikai 15 kilometrus no robežas.

Rezultātu drīz redzēsim.

Atpakaļ uz sākumu

Nopietns pēcvārds. Kas ir "dārgi" un "lēti"

"Dārgi!" vai "Noteikti nav lēti!" – gadījumā ar Latvijas IPO šādi vērtējumi gandrīz vienmēr dzirdami no potenciālajiem pircējiem. Un tas ir loģiski, jo neloģiski būtu pretējais, kad uzņēmums (tā īpašnieki) pārdotu savas akcijas lēti. Pēdējo reizi Latvijā tā notika šī gadsimta sākumā, kad noslēdzās "Latvijas gāzes" un "Latvijas kuģniecības" privatizācija par sertifikātiem un pārdevējs bija Latvijas valsts.

Te jāprecizē tiem, kas vēl nav investējuši akcijās: "dārgi" (un "nav dārgi") – te runa nav vienkārši par cenas skaitli. Praksē vērtspapīrs par desmit eiro reizēm var tikt uzskatīts par lētu, bet par pieciem eiro – par dārgu.

Svarīgs ir kas cits – kāda ir cenas attiecība pret virkni citu uzņēmuma finanšu rādītāju. Piemēram, pret tīro peļņu.

Pret EBITDA. Pret "tīro" naudas plūsmu. Pret bilances vērtību. Dažos gadījumos pret akcijas ienesīgumu, saņemot dividendes.

"Tautas" investoru aprindās vispopulārākais orientieris, uz kuru raugās visbiežāk, ir rādītājs P/E (price/earnings), kad vienas akcijas cena tiek salīdzināta ar uzņēmuma tīro peļņu, kas gūta uz vienu akciju. Piemēram, ja investors dzirdēs, ka biržā tirgotai akcijai P/E ir līdzvērtīgs septiņi (tātad vienas akcijas cena līdzinās septiņām gada peļņām, rēķinot uz akciju), viņš nodomās, ka tas acīmredzami ir lēti un neuzticīgi meklēs riskus biznesā, uzņēmuma ņemtajos kredītos vai sliktā attieksmē pret mazākuma akcionāriem, kuras dēļ tiem nav kvēlas vēlēšanās par šiem vērtspapīriem pārmaksāt. Bet, ja dzirdēs, ka P/E ir 50 vai 100, aizdomāsies, kāpēc gan tik dārgi (iespējams, ka uzņēmums ir izaugsmes posmā un ir cerība uz peļņas daudzkārtēju pieaugumu nākotnē).

Gadījumā ar "APF Holdings" akcijām par 6,81 eiro gabalā P/E rādītājs, pēc 2022. gada peļņas rezultātiem, ir 96,7, taču nākotnē, peļņai pieaugot, šis koeficients samazināsies, un 2025. gadā tas gaidāms 10,4 (peļņa uz vienu akciju 0,65 eiro), norādīts "Enlight Research" aprēķinos. Pēc Baltijas mērauklas, pēdējais skaitlis nav dārgi. Tomēr šis scenārijs īstenosies, ja piepildīsies 2025. gada peļņas prognoze. Pagaidām tā ir skaistā nākotne – uz papīra, bet seko jautājums investoriem: ticēt biznesa plānam vai ne.

Atpakaļ uz sākumu