Pašvaldību ieņēmumi
Faktiski ikvienas pašvaldības budžeta mugurkauls ir valstī iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa – pašvaldības no valsts budžeta saņem 75% no savā teritorijā dzīvojošo cilvēku samaksātā IIN.
Pašvaldību budžetus papildina arī daļas no Azartspēļu nodokļa un Dabas resursu nodokļa, kā arī dažādas vietējās nodevas (par reklāmas izvietošanu vai suņu turēšanu).
Tāpat pašvaldības saņem valsts mērķdotācijas, kas tiek tērētas konkrētiem mērķiem, piemēram, skolotāju algām un ceļu uzturēšanai.
Ir arī mainīga vienība – piesaistītais Eiropas projektu finansējums.
Un ir arī pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kas dažām turīgajām pašvaldībām gan budžetā ir ar mīnusa zīmi, bet citām dod piešprici.
Pašvaldību izdevumi
Vairumā pašvaldību vislielākie izdevumi, citviet pat puse no budžeta, ir izglītības vajadzībām. Tajā skaitā gan skolotāju algām, gan skolu uzturēšanai, iestāžu būvniecībai.
Tāpat pašvaldības tēriņi ir teritoriju labiekārtošanai, sociālajai palīdzībai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, ielu un ceļu uzturēšanai, sabiedriskajai drošībai.
Kādēļ pašvaldībām šogad ir tik grūti?
Kādēļ pašvaldībām šogad ir grūtāk? Pirmkārt, IIN sadaļa pašvaldībām 2021. gadā tika samazināta no 80% uz 75%, bet, lai šo samazinājumu kompensētu, valsts vairākus gadus pēc kārtas piešķīra speciālu dotāciju.
Šī valsts dotācija laika gaitā sarukusi.
2021. gadā tā bija aptuveni 163 miljoni eiro, bet šogad sākotnēji nebija plānots necik, un tikai pēc īpašiem pašvaldību cīniņiem tika panākti vismaz 7 miljoni eiro, kas tiks sadalīti pašvaldībām, kurām iet visgrūtāk.
Bet tas nav vienīgais iemesls. Pašvaldībām šogad nākušas klāt jaunas funkcijas, bet bez attiecīga finansējuma, piemēram, jāveido un jānodrošina atskurbtuves. Minimālās algas pieaugums līdz 700 eiro nozīmē algu fonda pieauguma pašvaldības darbiniekiem, piemēram, sētniekiem un apkopējiem. Līdzīgi arī bērnudārzu skolotāju algas pieaugums par 23%.
Savukārt procentu maksājumi par Valsts kases izsniegtajiem aizdevumiem dažviet esot pieauguši pat desmitiem reižu.
Palielināti sociālie pabalsti – garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsts. Un visbeidzot tā sauktie deinstitucionalizācijas projekti – rūpes par bērniem ārpus ģimenes, šos pienākumus tagad pilnībā uzņemas pašvaldības.
Pašvaldību savienība: Situācija ir kritiska
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis situāciju vērtēja kā kritisku. "Mēs redzam, ka atalgojums tiek samazināts, mēs redzam, ka ir problēmas ar investīciju piesaisti," norādīja Kaminskis.
"Samazinātais IIN daudzums no 80 uz 75% ir atstājis savas sekas, un acīmredzot jārisina jautājums par finanšu nepieciešamību, par pašvaldību finanšu nodrošinājumu," uzsvēra Kaminskis.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") savukārt pauda, ka "pašvaldību situācija nekā būtiski neatšķiras no kopējās valsts situācijas. Pašvaldību budžeta pieaugums plānots tāds pats kā valstij – 8% kopumā. Ļoti labi decembrī un janvārī pildās IIN un sociālā nodokļa ienākumi. Tas ir apmēram vēl 100 miljoni eiro".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") savukārt stāstīja, ka ir redzējums, kas prezentēts pašvaldībām, "tā ir valsts investīciju programma, kas tiktu īstenota nevis viengadīga, bet sākot no 2024. gada. Tā būtu vērsta uz valsts atbalstu pašvaldībām nozīmīgu prioritāru pasākumu īstenošanai."
2025. gadā pašvaldībām šajā programmā varētu būt pieejami 75 miljoni eiro.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda "donori" neapmierināti
Viens no mehānismiem, lai no šādām situācijām izvairītos, ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Tas ir mehānisms, kā turīgās pašvaldības no sava budžeta padalās ar trūcīgākajām. Dzīvē gan tas izpaužas tādējādi, ka iemaksas šajā fondā veic tikai valsts un dažas pašvaldības, būtībā – Rīga, Jūrmala un Pierīgas novadi. Visas pārējās pašvaldības tikai saņem.
Pērn šajā fondā visvairāk iemaksāja Rīga – 125,5 miljonus eiro, Mārupes novads – 12 miljonus eiro, Jūrmala – 8,9 miljonus eiro, Ropažu novads – 7,3 miljonus eiro, Ķekavas novads – 4,8 miljonus eiro, Ādažu novads – 4,4 miljonus eiro.
Bet dažas pašvaldības 2023. gadā visvairāk saņēma no izlīdzināšanas fonda, piemēram, Daugavpils saņēma 26,1 miljonu eiro, Rēzeknes novads – 11,4 miljonus eiro, Jēkabpils novads – 10,8 miljonus eiro, Talsu novads – 9,9 miljonus eiro.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) norādīja, ka "Daugavpilī teju trešdaļu budžeta veido ieņēmumi no citu pašvaldību iedzīvotāju nodokļiem. [..] Tajā pašā laikā Rīgai nepietiek naudas gan ceļiem, gan skolām, gan bērnudārziem. Mūsuprāt, tas nav taisnīgi!"
Finanšu ministrija sagatavoja jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, bet pašvaldības cer uz lielāku naudas pārdali no valsts puses, nevis tikai starp pašvaldībām.
Nākamnedēļ pašvaldību delegācija dosies uz tikšanos pie Valsts prezidenta, lai runātu par savām finanšu problēmām, bet 13. martā par to pašu runās arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
KONTEKSTS:
Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas. 2024. gadā pašvaldībām kārtējā gada budžeti bija jāpieņem līdz 21. februārim. Vienīgā, kas to nav izdarījusi, ir Rēzeknes valstspilsētas dome.
Likums noteic, ka budžetā ir jāparedz un jāpamato, kādi līdzekļi nepieciešami pašvaldībām to funkciju izpildei, nodrošinot, ka izdevumi tiek segti ar ieņēmumiem.
