Par atteikšanos no viena un divu eiro centu monētām runā jau vairākus gadus. Latvijas Banka izstrādājusi likuma projektu, kas paredz, ka, maksājot ar skaidru naudu, pirkuma gala summu noapaļos līdz 5 centiem. Tas attiektos tikai uz skaidras naudas maksājumiem un, jāņem vērā, ka uz kopējo pirkumu, nevis precēm atsevišķi.
Tas nozīmē, ka, ja pirkuma gala summa ir 92 centi, būtu jāmaksā 90 centi, bet ja gala summa būtu 93 centi, tad pie kases jāmaksā 95 centi.
"Tuvāko, cerams, nedēļu laikā mēs būsim gatavi iet uz Saeimu un iestartēties, bet, protams, mēs arī nerunājam, ka tagad būs jau no rītdienas vai no 1. janvāra šis spēkā," skaidroja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Iniciatīvu atbalsta lielākā sabiedrības daļa, bet pārsvars ir neliels. Augstas inflācijas apstākļos iedzīvotāji ir piesardzīgi jaunu ideju atbalstam, kas saistītas ar naudu. Latvijas Banka saskata ieguvumus no idejas ieviešanas.
"Cilvēkiem kļūs vieglāki maki, nebūs ņemšanās ap mazajām monētām," skaidroja centrālās bankas pārstāvis.
Tāpat samazināsies resursu un izmaksu patēriņš, kaļot šīs monētas, un, protams, ka būtiski tiks atvieglots kasieru darbs veikalos, strādājot ar šīm mazajām monētām."
LPTA piedāvājumu uzskata par loģisku. Vienlaikus asociācija sagaida, ka Latvijas Banka sarunās ar Finanšu ministriju atradīs veidus idejas efektīvai ieviešanai – tā, lai sertifikācija nebūtu ilga un visas izmaksas negultos uz tirgotāju pleciem. Taču LTA ir pretējs viedoklis.
"Tad ar šo iniciatīvu jāiet uz Frankfurti [Eiropas Centrālās bankas mītni] un tad jāpiedāvā, lai visas eirozonas valstis apspriež un izlemj, kā rīkoties.
Vai nu izņemam no aprites to 1 un 2 eiro centu monētas, vai rīkojamies kaut kā savādi, bet visi vienādi,"
sprieda LTA valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.
Sistēmas ieviešana nozarei izmaksātu ap 800 000 eiro. Vairums cilvēku maksā ar kartēm, un sīknauda viņiem neparādās. Taču 1 un 2 centu monētas ir problēma tikai mazos veikalos un tādos, kur iepērkas skolēni.
"Ja Latvijas Banka grib kaut ko ieviest, tad vajadzētu ar nozari izrunāt un izpētīt šo situāciju, izrēķināt, kādas ir izmaksas un uzzināt gan iedzīvotāju viedokli, gan nozares viedokli," norādīja Danusēvičs.
Patlaban notiek pēdējie likuma saskaņošanas darbi ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu.
