ĪSUMĀ:
- Bankas "Citadele" ekonomists: Saišu saraušana ar Krieviju – gads bez ekonomikas izaugsmes.
- Būtu vienreizējais šoks, taču Latvijas ekonomika varēs eksistēt bez tirdzniecības ar Krieviju.
- Eksperti: Visvairāk tas ietekmētu transporta sektoru – dzelzceļš un daļa ostu strādāja ar Krievijas kravām.
- SM ir dati, kādu iespaidu atstātu tirdzniecības izbeigšana ar agresoru, taču tos vēl neatklāj.
- Ja tirdzniecības saites ar Krieviju sarausim pilnībā, darbu varētu zaudēt līdz 20 000 cilvēku jeb 2% nodarbināto.
- "Luminor" ekonomists: Uz darbiniekiem lielākā ietekme būtu Ventspilī, Daugavpilī un mērena ietekme – Rēzeknē.
Latvija kā koridors starp Rietumiem un Austrumiem – jo īpaši transporta nozarē šāda vīzija par valsts attīstību gadiem ilgi bija noteikusi mūsu politiku. Sākoties karam Ukrainā, tapa skaidrs, ka starp mums, Eiropas Savienību, un Krieviju tiks novilkts dzelzs priekškars un nekāda ilgstoša attīstība sadarbība ar agresoru nav iedomājama.
Aktīvāka uzņēmēju norobežošanās pērn fiksēta importā, kur 2023. gadā sasniegts zemākais rādītājs kopš 2006. gada. Eksportā gan joprojām naudas izteiksmē skaitļi pietiekami augsti un pērn pārsniedza 1,3 miljardus eiro. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, pagājušā gada importa rādītājs veidoja 1,6% no kopējās tautsaimniecības, savukārt eksports – 3,1%.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentēja, ka gadījumā, "ja būtu pilnīgs, pilnīgs attiecību pārrāvums viena gada laikā, tad droši vien mums atkal būtu gads bez izaugsmes ekonomikā. Šogad mēs nelielu, bet tomēr izaugsmi gaidām – pusotrs, divi procenti".
"Kā vienreizējs šoks ekonomikai tas, protams, būtu jūtams. Bet vai tas ir absolūti kritiski, bez kā Latvijas ekonomika nevar eksistēt – nu nē.
Mums tomēr pamatā eksporta tirgi ir Rietumu tirgi. Tie arī ir tie tirgi, kur mums notiek izaugsme, uz ko mums ir jāorientējas un kur mums ir jāattīstās," uzskata Āboliņš.
Krietni ievērojamāku ietekmi nekā uz citām jomām komercijas izbeigšana ar Krieviju atstātu uz transporta sektoru, norādīja eksperti. Gan dzelzceļš, gan liela daļa ostu gadiem ilgi bijušas atkarīgas no Krievijas kravām.
Satiksmes ministrijā jau esot apkopots, cik lielu iespaidu atstātu tirdzniecības izbeigšana ar agresoru, taču ministrija šos datus tagad nevēloties atklāt.
Savu ietekmi tirgošanās pārtraukšana ar Krieviju atstātu arī uz citām jomām, taču ne tik lielu kā satiksmē.
"Ostas, dzelzceļš ir pats nozīmīgākais. Tad atsevišķi rūpniecībā vai tirdzniecībā – tās jau ir uzņēmumu līmeņa ietekmes. Gan farmācijas uzņēmumi, gan šis tas rūpniecībā, kur vēl nav sankcijām pakļauto preču, kur mēs vēl eksportējam," par ietekmi sacīja Āboliņš.
Pēc LTV "Panorāmas" aptaujāto ekonomistu prognozēm, gadījumā, ja tirdzniecības saites ar Krieviju sarausim pilnībā, darbu varētu zaudēt līdz 20 000 cilvēku jeb ap diviem procentiem no kopējā Latvijā nodarbināto skaita. Taču nebūtu tā, ka iespaids viscaur Latvijai būtu vienmērīgs.
"Tā ietekme būtu jūtama divās vietās. Vai divarpus. Ventspilī – Ventspils ostai, tai vēl ir kaut kāda loma pilsētas ekonomikā. Un tāpat šī ietekme būtu jūtama Daugavpilī, kur dzīvo liela daļa "Latvijas dzelzceļa" darbinieku," norādīja "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Vēl mērena ietekme varētu būt arī Rēzeknē, kas arī ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kravu pārkraušanas vieta vai kravu apstrādes vieta. Ja mēs skatāmies uz Latviju kopumā, tās "Latvijas dzelzceļa" darbavietas ir relatīvi izkaisītas. Rīgā arī ir diezgan liels ar tranzītu saistīto darbavietu skaits, bet uz Rīgas ekonomikas fona tas neradītu milzīgas problēmas," uzskata Strautiņš.
Runājot par komercdarbības izbeigšanu ar Krieviju, svarīgs noteikti būs arī aspekts – cik daudz aizliegt varam paši un cik daudz regulē, piemēram, Eiropas Savienības noteiktās normas. Konkrētu atbilžu uz šiem jautājumiem pašlaik nav. Taču labākās iespējas ierobežošanai ir valstij piederošajiem uzņēmumiem.
Uz to, ka Krievijas virziens nav perspektīvs, LTV raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja ekonomists Ģirts Rungainis. "Ņemot vērā, ka Krievija neslēpj, ka tai ir plāni Baltijas iekarošanai un rekolonizācijai, ja šāda iespēja radīsies, un daļa no šīm kravām tiek tieši izmantota militārās tehnikas un munīcijas ražošanai, tad jautājums, vai mēs varam atļauties piedalīties mūsu ienaidnieka, kurš eventuāli var slepkavot, izvarot un laupīt Latvijā, tāpat kā to dara Ukrainā, vai varam atļauties bezrūpīgi tirgoties ar šo ienaidnieku."
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju. Latvijas valdība aicina šo jautājumu risināt Eiropas Savienības (ES) līmenī – iekļaut mangāna rūdu nākamajās ES sankcijās pret Krieviju.
Tikmēr Saeimā iesniegta 10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvā iniciatīva "pārtraukt maksāt Krievijas militārajā budžetā". Šajā iniciatīvā rosināti pasākumi maksājumu uz Krieviju apjoma samazināšanai.
