Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finanšu stabilizācijas komisija aizvien gaida no finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes pilsētas pašvaldības šī gada sabalansēto, bezdeficīta budžeta projektu, lai lemtu par valsts atbalstu vietvaras iepriekšējo saistību segšanai. Domes lēmumu gaida līdz 15. februārim.
Komisijas vadītāja, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja, ka iepriekš komisijai iesniegts "labi sagatavots dokuments" – domes budžeta projekts, taču tajā netika atbalstīti pasākumi, kas ļautu sabalansēt budžetu.
Finanšu ministrija ir izvērtējusi pašvaldības iesniegto 2024. gada budžeta projektu, kurā paredzēts kopējais ieņēmumu apjoms 49,2 miljoni eiro, kopējais izdevumu apjoms 50,6 miljoni eiro un 1,3 miljonu eiro liels pamatbudžeta deficīts.
Uzdevums par bezdeficīta budžetu Rēzeknes pilsētas domei paliek, un, tā kā pašvaldībām budžeti jāpieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc valsts budžeta izsludināšanas, vēl ir laiks līdz 21. februārim, norādīja komisijas vadītāja.
Nākamā komisijas sēde plānota 15. februārī, un Ploka pauda cerību, ka pašvaldība iesniegs budžetu bez deficīta, tad varēs runāt, ka domes iepriekšējā gada saistību segšanai piešķirs valsts līdzekļus.
Finanšu ministrija paziņojumā medijiem savukārt informēja, ka ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pēc komisijas sēdes norādījis: "Nākamie soļi Rēzeknes pašvaldībai ir pilnībā izstrādāt un apstiprināt budžetu bez deficīta, lai neradītu turpmāku apdraudējumu pašvaldībai pildīt uzņemtās saistības un spētu nodrošināt visu pašvaldības autonomo funkciju izpildi."
Pašvaldībai bija uzdevums iesniegt Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgajai komisijai sabalansētu 2024. gada budžeta projektu, kurā paredzēts, ka šī gada izdevumi tiek nosegti ar šī gada ieņēmumiem.
FM gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalsta pasākumiem, kas nodrošinātu ilgtermiņa finanšu stabilitātes atjaunošanu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā.
Īsi pirms Ziemassvētkiem Ašeradens situāciju ap Rēzeknes finanšu stāvokli zīmēja drūmu – šā gada budžetā plānotais deficīts 20 procentu jeb desmit miljonu apmērā mirklī, kad tam būtu jābūt apaļai nullei. Mēnesi vēlāk situācija ir uzlabojusies. Tomēr vēl ne ideāla. Pašvaldībai mēneša laikā jāatrod veids, kur ietaupīt vēl.
Un gadījumā, ja tas izdosies, valsts būs gatava piešķirt pašvaldībai aizdevumu līdz 5 miljoniem eiro iepriekš uzņemto saistību izpildei.
"Kopumā es gribu teikt, ka virzība ir pozitīva. Ja pašvaldība tiks galā ar šo uzdevumu, tad tā pašvaldības situācija, varētu teikt, tiks stabilizēta tādā līmenī, ka pašvaldība spēj funkcionēt un pildīt savas nepieciešamās saistības," norādīja Ašeradens.
Lai samazinātu izdevumus, Rēzeknes dome jau šobrīd sašaurinājusi sabiedriskā transporta atvieglojumus, pašvaldības sociālos pabalstus, noņemts finansējums nevalstiskajām organizācijām, samazināts štata darbinieku skaits pašvaldībā, kā arī visdrīzāk tiks slēgta viena skola. Tomēr, lai nonāktu pie bezdeficīta budžeta, izdevumi jāierobežo vēl vairāk.
"Ja mēs runājam par iztrūkstošo daļu, kas ir pāri diviem miljoniem eiro, droši vien tā būs diskusija starp deputātiem. Un es domāju, ka jau piektā darba grupa, kas skar šā gada budžeta sagatavošanu, tiks organizēta vai nu šonedēļ piektdien vai nu nākamnedēļ pirmdien. Jo laika tiešām nav daudz," atzina Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai").
Gadījumā, ja esošā vietvara tomēr neatradīs veidus, kā ekonomēt, pašvaldību ministre Inga Bērziņa nav izslēgusi iespēju domi arī atlaist.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Rēzeknei ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības. Turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi trīs mēnešiem 8,68 miljonu apmērā.
