Zemkopības ministrija (ZM) informēja par Eiropas Komisijas (EK) plānu Baltijas jūras valstīm, tai skaitā Latvijai, 2024. gadā būtisku samazinājumu vairāku zivju sugu zvejā. Reņģei Baltijas jūrā nozvejas samazinājums paredzēts 60%, reņģei Rīgas jūras līcī – 20% un brētliņai – 23%, salīdzinot ar 2023. gadu.
ZM šādam plānam nepiekrīt, uzsverot, ka tas atstātu graujošu ietekmi uz Latvijas zvejniecību un zivju apstrādi, kura ļoti lielā mērā ir atkarīga no šiem zivju resursiem.
ZM neatbalsta nepamatotos EK priekšlikumus, to saucot par pārspīlētu un pieprasot EK nesamazināt reņģu un brētliņu zvejas iespējas Latvijas zvejniekiem 2024. gadā vairāk, nekā to prasa zivju krājumu stāvoklis.
Līdzās plānam par vairāku sugu zvejas mazinājumu iecere paredz samazināt arī atļauto piezveju, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja Kurzemes zvejnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Stankevičs.
"Mums arī būtu praktiski jāpārtrauc brētliņu zveja. Reāli nevar nozvejot brētliņu, ja nav piezvejā reņģe.
Katru gadu ir bijis Baltijas jūrā no 5 līdz 6% piezvejā reņģe kā limits. (..) Bet, ja tas mērķis ir samazināt vai vispār liegumu uztaisīt, mēs vairs nevarēsim zvejot brētliņas," sacīja Stankevičs.
Viņa vērtējumā – tādējādi Latvija pazaudēs 6–7 šprotu rūpnīcas. "Un visa zvejniecība ar to arī beigsies," piebilda zvejnieku asociācijas vadītājs.
"Ne mūsu viedoklī ieklausās, ne arī zinātnes viedoklī ieklausās. Vienkārši pieņems tik drakonisku lēmumu, visticamāk, ar mērķi slēgt Baltijas jūru zvejai; izvietosim šeit vēja parkus tikai," sacīja Stankevičs.
