Ukrainas valdība turpina saskarties ar ievērojamiem izaicinājumiem politikas veidošanā un strukturālo reformu īstenošanā, ņemot vērā valsts sektora institucionālos un cilvēkresursu kapacitātes ierobežojumus cilvēku dislokācijas un tiešo zaudējumu dēļ. Lai palīdzētu stiprināt Ukrainas valdības kapacitāti, ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) starpniecību Latvijas valdība nodrošinās četru miljonu eiro finansējumu.
Šī gada martā SVF apstiprināja četru gadu aizdevuma programmu Ukrainai 15,6 miljardu ASV dolāru apmērā, lai celtu Ukrainas valdības kapacitāti tādās politikas jomās kā makrofiskālā un fiskāli strukturālā politika, monetārās, valūtas kursa un finanšu sektora politika, kā arī juridiskā ietvara, pārvaldības un pretkorupcijas reformas.
Ukrainas valdība ir sākusi īstenot apjomīgus politikas veidošanas un strukturālo reformu pasākumus, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti, īstenotu ilgtspējīgu pēckara rekonstrukciju un pievienotos Eiropas Savienībai.
Apjomīgās SVF programmas īstenošanai nepieciešama atbilstoša Ukrainas publiskā sektora institucionālā un cilvēkresursu kapacitāte, kas kara apstākļos ir ierobežota.
Tādēļ SVF aizdevumu programmu īstenos ar Ukrainas Kapacitātes attīstības fonda atbalstu. Latvija pievienosies šim daudzpusējam donoru fondam, veicot iemaksu divu miljonu eiro apmērā.
Savukārt ERAB atbalsts Ukrainas ekonomikai kopš Krievijas iebrukuma kopumā ir sasniedzis trīs miljardus eiro, primāri investējot enerģētikas drošībā, kritiskajā infrastruktūrā, pārtikas drošībā, tirdzniecības finansēšanā. Papildus ERAB nodrošina tehnisko palīdzību Ukrainas valdībai privātā sektora noturības stiprināšanai, tostarp īstenojot reformas restrukturizācijas, tirdzniecības finansēšanas, ārkārtas likviditātes finansēšanas jomā.
Šo pasākumu īstenošanā ERAB izmanto Ukrainas Stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes daudzpusējo donoru kontu, kas nodrošina papildinošu lomu ERAB investīcijām Ukrainā.
Latvija pievienosies šim daudzpusējam donoru līdzfinansētajam tehniskā atbalsta mehānismam, veicot iemaksu divu miljonu eiro apmērā.
Minētie SVF un ERAB kapacitātes attīstības atbalsta pasākumi tiks īstenoti ciešā sadarbībā ar pārējiem starptautiskajiem partneriem, kas sniedz atbalstu Ukrainai.
Dalībvalstu eksperti var pieteikties dalībai SVF un ERAB kapacitātes stiprināšanas pasākumu īstenošanai atbilstoši SVF un ERAB ekspertu atlases un iepirkumu procedūrām.
Latvijas iemaksa ERAB un SVF kapacitātes attīstības mehānismos tiks klasificēta kā oficiālā attīstības palīdzība (OAP), tādējādi palielinot kopējo Latvijas OAP apjomu 2023. gadam, lai sasniegtu valdības noteikto mērķi 0,15% no nacionālā kopienākuma.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
