Gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un plašie zemnieku protesti Eiropā daudziem politiķiem liek izvēlēties starp atbalstu Ukrainai un tās graudu importam vai atbalstu saviem zemniekiem, kuri pret to iebilst.
ĪSUMĀ:
- ES plāno atjaunot muitas tarifus Ukrainas olām, putnu gaļai, cukuram, kukurūzai, auzām, putraimiem un medum.
- Šīm precēm noteiks kvotas, līdz kurām tās var pārdot ES bez muitas nodevas.
- Kvotas pārsniegšanas gadījumā atkal stāsies spēkā muitas nodeva.
- Atcelta muitas nodeva arī turpmāk attieksies uz kviešu importu.
- Saskaņā ar provizorisko vienošanos šie noteikumi būs spēkā līdz 2025. gada jūnijam.
- Ievedmuitas atjaunos, pakļaujoties spiedienam, ko radījuši lauksaimnieku protesti ES.
- Asociācija: Latvijā Ukrainā ražotās olas tirgo mazie veikali.
Par muitas tarifu atjaunošanas plānu otrdien vienojās sarunu dalībnieki no ES Padomes un Eiropas Parlamenta.
Vienošanās attiecas uz olām, putnu gaļu, cukuru, kukurūzu, auzām, putraimiem un medu. Nākotnē šīm precēm tiks noteikta kvota, līdz kuras sasniegšanai tās var pārdot ES bez muitas nodevas, bet kvotas pārsniegšanas gadījumā atkal stāsies spēkā muitas nodeva.
Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā pēkšņi nobalsoja par vēl vairākiem papildu ierobežojumiem Ukrainas importam. Starp balsotājiem bija deputāti gan no Tautas partijas grupas, gan konservatīvie no Polijas un Francijas. Pagājušās nakts sarunās izdevās no poļu un franču spiediena nosargāt galveno – Ukrainas graudus. Latvijas deputāti EP sola šo trauslo kompromisu atbalstīt, bet grūti pateikt, vai tam pietiks balsu.
Atcelta muitas nodeva arī turpmāk attieksies uz kviešu importu. Saskaņā ar provizorisko vienošanos šie noteikumi būs spēkā līdz 2025. gada jūnijam.
Lēmums pēc sarunām Briselē tika pieņemts, pakļaujoties spiedienam, ko radījuši lauksaimnieku protesti ES valstīs.
ES 2022. gadā atcēla tarifus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, šādi izrādot solidaritāti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma. Tarifi tika atcelti līdz 2024. gada jūnijam. ES sākotnēji plānoja pagarināt šo termiņu līdz 2025. gadam, neraugoties uz domstarpībām ar lauksaimniekiem, kuras saistītas ar graudu un citu preču eksportu no Ukrainas uz ES.
ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis toreiz paziņoja, ka šī termiņa pagarināšana "rada pareizo līdzsvaru" starp atbalstu Ukrainai un ES lauksaimnieku interešu aizsardzību.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem šie muitas tarifi tiek aprēķināti, pamatojoties uz eksporta no Ukrainas uz ES pieaugumu laikā no 2022. līdz 2023. gadam.
2022. gadā, pirmoreiz atceļot ES tarifus solidaritātē ar Ukrainu, tika noteikti ierobežojumi Ukrainas graudu produkcijas eksportam uz Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Rumāniju pēc šo valstu lauksaimnieku protestiem.
Šie ierobežojumi tika atcelti 2023. gada septembrī, bet Polija, Ungārija un Slovākija pašas noteica Ukrainas produkcijas importa aizliegumus.
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals vērtēja, ka muitas nodevu atcelšanas "lēmuma mērķis ir cēls, bet pats mehānisms nevar dot praktisku rezultātu".
"Kad bija atcelta ievedmuita un importa apjomi bija pieauguši 17 reizes, tad var iedomāties, kāds tas ir papildapjoms, kad Eiropas tirgū kopumā ieplūst lēta produkcija bez ievedmuitas un atstāj ietekmi uz tirgu kopumā. Fakts ir tāds, ka mērķis bija palīdzēt Ukrainai, bet ar šo mehānismu nekādi nav iespējams palīdzēt Ukrainas valdībai tāpēc, ka tie līdzekļi, ieplūstot lētai produkcijai Eiropas Savienībā, visa virspeļņa, kas tiek gūta, nenonāk Ukrainas valdības rīcībā," pauda Gaigals.
Gaigals uzskata, ka šī virspeļņa nonāk privāto uzņēmumu īpašnieku kontos. Lielāks labums būtu tad, ja ievedmuitu noteiktu tādā apjomā, kas līdzsvaro reālās izmaksas. Tā būtu godīga konkurence uz līdzvērtīgiem spēles noteikumiem, un visi ieņēmumi no šīs ievedmuitas būtu jāatdod Ukrainas valdībai, kas būtu reāla palīdzība Ukrainai. Šobrīd tas izskatoties pēc vienkāršota risinājuma, neiedziļinoties reālajā situācijā.
Gaigals piebilda – lielais olu imports ietekmē eksportspējīgāko lopkopības nozari un vietējos ražotājus. Pērn un aizpērn olu ražotājiem atsevišķos mēnešos nācies realizēt produkciju zem pašizmaksas vai tuvu tai. Savukārt lielu peļņu uzrādot tie uzņēmumi, kas olas importē Latvijā. Ukrainā labturības prasības nav tik stingras kā Eiropas Savienībā un ražošanas izmaksas ir pat 2,5 reizes mazākas, un tas arī atstāj ietekmi uz produkcijas cenu.
Asociācija: Latvijā Ukrainā ražotās olas tirgo mazie veikaliņi
Pašlaik daudzos Latvijas veikalu plauktos Ukrainas olas ieņēmušas stabilu vietu, bet Latvijas olu ražotāji ir bažīgi par konkurences apstākļiem.
Pagājušajā gadā Latvijā no Ukrainas ievestas olas vairāk nekā astoņu miljonu eiro vērtībā, un tas ir rekordliels apjoms. Kopš 2017. gada Ukrainas olu imports pieaudzis četras reizes, un veikalos tās aizņēmušas lielu daļu plauktu.
Vai iedzīvotāji veikalos pamanījuši Ukrainas olas un tās pērk?
Neesmu pamanījis, vienkārši neesmu pievērsis uzmanību. It kā vajadzētu atbalstīt ukraiņu ekonomiku, bet varbūt varētu neievest citas [olas], bet ukraiņu ekonomiku šajā grūtajā brīdī it kā vajadzētu [atbalstīt].
Es pērku, bet neskatījos, kam tās pieder.
Ja tas ir vitāli svarīgi Ukrainai, tad mums viņiem ir jāpalīdz.
Es par to ļoti priecājos. Ja ir izvēle un redzu Ukraina, tad ņemu.
Pērku Latvijas olas, brīvās turēšanas. Tas ir duālas dabas jautājums. Tas ietekmē viennozīmīgi, jo skaidrs, ka Eiropas kopējā politika uz ievedmuitām Ukrainas lauksaimniecības precēm dod lielākas priekšrocības, līdz ar to perspektīvā var samazināt mūsu ražotāju iespējas pārdot savu produkciju.
Līdz šim lielākais Ukrainas olu importa pieaugums bijis Lieldienās, kad daļa iedzīvotāju grib pirkt tieši baltās olas.
Latvijas Pārtikas Tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis norādīja, ka viņa vadītās asociācijas biedru veikalos šīs olas ir tikai daži procenti un tirgotājiem neesot iemesla ko pārmest, jo šo olu tirdzniecība ir atļauta. Turklāt Pārtikas un veterinārais dienests veic visas nepieciešamās pārbaudes.
Krūzītis norādīja, ka galvenokārt Ukrainā ražotās olas tirgo mazie veikaliņi un tie tīkli, ko asociācija nepārstāv.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šo produkciju vairs neieved caur Krieviju un Baltkrieviju, bet tā Latvijā nonāk caur Poliju vai citām Eiropas Savienības valstīm un tās pārbaude notiek parastajā kārtībā, pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.
Tagad Eiropas Savienība plāno atjaunot muitas tarifus olām un citiem Ukrainas lauksaimniecības produktiem. Šos tarifus ES atcēla 2022.gadā, izrādot solidaritāti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma.
EP vēlēšanas tuvojas, zemnieku protesti turpinās
Politiskais kompromiss par muitas tarifu atjaunošanu panākts tikai dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Atsevišķi politikas vērotāji norāda, ka tajās ir sagaidāms atbalsta pieaugums politiskajām partijām, kas ir spējušas uzklausīt lauksaimnieku neapmierinātību un veidot savu kampaņu uz tā.
Atbildīgā Eiropas Parlamenta ziņotāja, deputāte no "Jaunās Vienotības" Sandra Kalniete norādīja, ka panāktā vienošanās stiprina Eiropas Savienības apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Vienlaikus tiks pastiprināti mehānismi, kas mazinās spiedienu uz Eiropas lauksaimniekiem, ja tos pārslogos pēkšņs Ukrainas importa pieaugums.
Vienošanos atzinīgi vērtē arī Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Par spīti šiem soļiem lauksaimnieki daudzviet Eiropā turpina protestēt. Trešdien Polijā notiek zemnieku masveida protests, kurā iesaistīti 70 000 dalībnieku vairākos simtos vietu.
Akcijas notiek gan uz Polijas robežas ar Ukrainu, gan arī uz robežas ar Vāciju. Satiksme tiek bloķēta kā uz lielceļiem, tā arī pilsētās.
Arī Čehijā lauksaimnieki protestē ne tikai pret lētas Ukrainas lauksaimniecības produkcijas importu, bet arī pret pieaugošajām energoresursu izmaksām un Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku kopumā.
"Zemnieki to nedara tāpēc, ka viņiem ir garlaicīgi vai viņi grib pavadīt laiku. Viņi to dara, jo atrodas uz ceļiem, lai pievērstu uzmanību faktam, vai Čehijā vispār pastāvēs lauksaimniecība," klāstīja Dienvidmorāvijas lauksaimniecības kameras vadītājs Vāclavs Hlavāčeks.
"Šīsdienas notikumam ir apakšvirsraksts un zemteksts, kas mums bijis ilgu laiku. Un tas ir, ka mēs vēlamies kvalitatīvu Čehijas pārtiku no Čehijas sastāvdaļām šīs valsts pilsoņiem. Es domāju, ka pārtikas ražotāji mūs atbalsta, un esmu gandarīts, ka organizāciju skaits, kas mūs atbalsta, pieaug," pauda Čehijas lauksaimniecības kameras vadītājs Jans Doležals.
Tiek lēsts, ka protestā piedalās vairāk kā 1600 zemnieku. Daļa no tiem ir devušies uz robežšķērsošanas punktiem, kur satiekas ar protestētājiem no citām valstīm.
