Valdība devusi atļauju slēgt līgumu arī par pamata trases iepirkumu. Konkursa summa milzīga – 3,7 miljardi eiro.
Līgumā ir iekļauta "Rail Baltica" pamattrases būvniecība ārpus Rīgas posmos Igaunijas robeža–Vangaži, Vangaži–Salaspils–Misa, Misa–Lietuvas robeža, kā arī dzelzceļa līnijas posms, kas ietver Rīgas pilsētas šķērsojumu un savienojumu ar lidostu "Rīga" divos atzaros, tostarp lidosta "Rīga"–Misa. "Rail Baltica" pamattrases ārpus Rīgas būvdarbi ietvers dzelzceļa apakšbūves (uzbērumu, ceļa pārvadu) un dzelzceļa virsbūves (sliežu ceļu) infrastruktūras izveidi. Minētie darbi aptuveni 230 kilometru (km) garumā ir sadalīti divos reģionos: dienvidu (aptuveni 130 km garumā) un ziemeļu (aptuveni 100 km garumā), kuri savukārt sadalīti īsākos posmos jeb būvatļaujās.
Tomēr, kā norāda valdībā, valsts pagaidām uzņemas saistības tikai par to daļu 165 miljonu eiro apmērā, par ko jau saņemts Eiropas finansējums.
Katru nākamo darbu uzsākšanai būs jāsaņem jauna valdības atļauja, un
būvdarbu posmus paredzēts pasūtīt atbilstoši finansējuma pieejamībai.
"Tas notiek tikai tajā brīdī, kad ir saņemtas būvatļaujas, kad ir atsavināti īpašumi, kad ir pārliecība par finansējuma pieejamību," sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Šobrīd jau noslēgti arī citi līgumi būvniecībai, tomēr kopējās izmaksas joprojām neskaidras.
"Protams, mums ir jāvērtē, ko valdība var vai nevar atļauties. Jāsaka, visus šos gadus nav nākusi uz [Ministru] kabinetu un nav pieteikusi, kādas citas izmaiņas, kā tikai tas, ka man liekas ap 2016. gadu... Var atrast dažādos dokumentos, bet ne kabineta ziņojumos, ka tas maksātu 1,9 miljardus. Šobrīd ir skaidrs, ka tas tā nebūs," sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Briškens ("Progresīvie") norādīja, ka līdz šim saņemtā nauda bijusi ar 85% Eiropas līdzfinansējuma likmēm. "Neviens ne Latvijai, ne pārējām Baltijas valstīm nav garantējis, ka nelimitētā apjomā būs pieejams 85% ļoti augsta līmeņa Eiropas Savienības finansējums," sacīja politiķis.
Līdz ar to pašlaik esot aktīvi jāmeklē alternatīvi finansēšanas avoti: gan Eiropas Savienības fondu programmas, gan jādomā par privātās–publiskās partnerības iespējām un priekšfinansēšanas aizņēmumiem, ko nākotnē varētu atmaksāt no fondu līdzekļiem.
Runājot par kopējām projekta būvniecības izmaksām, Briškens Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka vēl nav noslēgusies iespējamo projekta pirmās fāzes scenāriju izdevumu–ieguvumu analīze.
"Ilgtermiņā vēlamies izveidot infrastruktūru pilnā tvērumā, tostarp divus sliežu ceļus, pilnvērtīgu Rīgas integrāciju, arī kravu apvedceļu ar Saulkalnes multimodālo tiltu. Aplēses ir lielas un atkarīgas no scenārija, bet pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada 1,9 miljardu aplēsēm, ir vairākkārtīgs," pauda Briškens, precīzu ciparu nosaukt gan atturoties.
"Precīzu ciparu nosauksim tajā brīdī, kad būs skaidrība, kādu scenāriju Latvijas valdība izvēlēsies."
Ministrs skaidroja, ka liela daļa scenāriju paredz, ka pirmajā fāzē tiks izbūvēti nevis divi sliežu ceļi, bet viens, kā arī netiek izbūvētas reģionālās stacijas.
"Mana personīgā izvēle būtu, ka Latvija primāri virzās pa pasažieru pamatlīniju, kas iet cauri gan Rīgas Centrālajai stacijai, gan Rīgas lidostai, bet paralēli es noteikti apsvērtu arī variantu, ka tiek būvēts arī kravu apvedceļš un nodrošināts ievads Rīgas lidostā par Eiropas finansējumu, bet mēs paralēli meklējam vai nu ar privātās–publiskās partnerības starpniecību vai citos veidos variantu, kā savienot lidostu ar reģionālo pamattrasi."
Tikmēr finanšu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka projektā gadiem ilgi nav bijis neviena atbildīgā. To valdība apņēmusies mainīt. Satiksmes ministrs līdz pavasarim sola nākt klajā ar konkrētiem risinājumiem.
"Būs sakārtota un mainīta "Rail Baltica" projekta vadības shēma, pārvaldība. Gan arī tiks noteikts, kas par ko atbild. Un arī tiks noteikti termiņi, līdz kuram mēs ejam ar šiem "Rail Baltica" jautājumiem uz priekšu," sacīja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet daļai būs jāmeklē citi avoti.
