Pārsteidz PVD un VID attieksme
Pirms nepilniem diviem gadiem kuldīdzniece Anda Pileniece sāka apmeklēt konditorejas meistarklases. Sākotnēji gatavotos produktus devusi izmēģināt draugiem un kolēģiem, kas iedrošinājuši uzsākt arī produktu tirdzniecību. Un nu, kopš šī gada februāra, Pileniece ir oficiāla mājražotāja – gatavo konditorejas izstrādājumus, proti, cep kūkas, tortes, makarūnus un kēksiņus.
"Varbūt es to būtu sākusi darīt jau agrāk, jo vienmēr tas bubulis likās Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet nē, biju patīkami pārsteigta, bija diezgan viegli un sakarīgi, diezgan ātri tika veikta reģistrācija, man pat [atbildīgās iestādes] deva padomus, kā labāk," klāstīja Pileniece.
Viņa stāstīja, ka mājražošana pašlaik viņai ir kā papildu darbs vai hobijs, jo paralēli viņa turpina pilnveidot savas konditores prasmes dažādos apmācības kursos, kā arī strādā pamatdarbu. Līdz ar to pieņem tik pasūtījumu, cik spēj vai grib veikt, un, kā norādīja pati – ar finansiālām vai citāda veida grūtībām nesastopas.
"Par laimi, pagaidām tiem produktiem, kurus tieši man vajag, cenas nav pārāk pieaugušas, nu mazliet. Arī tajās vietās, kur es iepērkos, lietas nav pārāk dārgas. Protams, es arī skatos, kur ir lētāk, piemēram, mani draugi visu laiku ziņo, ka tur sviests lētāks, tur cukurs," sacīja Pileniece.
Viņa atzina, ka mājražošanu šobrīd ir ne tikai viegli uzsākt, bet tajā ir iespējams arī veiksmīgi darboties un pat labi nopelnīt.
"Ja tas patīk – iespējams tas ir, protams, ir jārēķinās, ka tas prasa laiku, spēkus un ir ļoti jārēķina līdzi, bet ir iespējams. Protams, tam ir jāpatīk un jābūt labai kvalitātei, jo cilvēki novērtē individuālo darbu, ir pieprasījums, bet kvalitāte noteikti ir pirmajā vietā," norādīja Pileniece.
Latvijā kopumā 1900 mājražotāju
Arī PVD, kas uzrauga mājražotāju darbību, piekrīt Andas teiktajam.
"Latvijā mājražotāju daļa vienmēr ir bijusi diezgan liela, proporcionāli no visiem produktu ražotājiem," norādīja PVD pārstāve Ingrida Sproģe.
Viņa stāstīja, ka ne visi topošie uzņēmēji spēj atļauties telpas ražošanai, savukārt mājražošana ir iespējama cilvēka dzīvesvietā – mājas apstākļos, tāpēc to ir daudz vienkāršāk uzsākt.
Jaunākie dati liecina, ka Latvijā šobrīd ir 1900 mājražotāji, pērn to bija 1857, bet 2021. gadā 1680. Kā norādīja Sproģe, Latvijas mājražotāji nodarbojas ar ļoti dažādu produktu izveidi, taču dominējošā nemainīgi ir gaļas, zivju un piena produktu ražošana.
"Visu laiku kopējais mājražotāju skaits pieaug un pieaug, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem. Kaut vai tas brīdis, kad bija Covid-19 laiks – mazliet pacēlās mājražotāju skaits, jo droši vien, ja tev ir uzlikti kaut kādi ierobežojumi pārvietoties, tad savās mājās noteikti ir vieglāk strādāt, un no kaut kā jau bija jāiztiek arī tajā laikā. Pēc tam, kā iesākās šis Covid-19 laiks ar zināmu mājražošanas pieaugumu, tā tas turpinās arī līdz šim brīdim," atzina PVD pārstāve.
Tāpat esot novērojama tendence, ka vairums Latvijas mājražotāju, redzot, ka viņu produkti ir gan veiksmīgi, gan ienesīgi, pēc laika izvēlas savu ražošanu attīstīt.
"Īpaši tas ir vērojams tieši dzīvnieku izcelsmes produktu apstrādes jomā, jo tā ir joma, kur droši vien šis ieskriešanās periods ir ļoti, ļoti būtisks, un ir diezgan daudz tādu, jo tad seko nākamais, – ja viņi ir izlēmuši, ka viņiem ir jāpāriet uz īsto ražošanu, tad viņiem ir jāmeklē vai jābūvē atbilstošas telpas, tālāk ir jāiet atzīšanas process, kas tomēr prasa pietiekami daudz naudas līdzekļu, laika," atzina dienesta pārstāve.
Savukārt tādu cilvēku, kas, darbojoties mājražošanā, pēc laika saprot, ka ar to nevēlas nodarboties vai arī rodas finansiālas vai cita veida problēmas, un tāpēc pārtrauc ražošanu, esot maz.
