Panorāma

Sarūk finansējuma avotu skaits latgaliešu valodas mācīšanai

Panorāma

Panorāma

Sadales tarifs mājsaimniecībām – lielākais Baltijā

Labi uzņēmējiem, bet ne mājsaimniecībām. Latvijā sadales tarifs mājsaimniecībām – lielākais Baltijā

Labi uzņēmējiem, bet ne mājsaimniecībām. Salīdzinot jaunos elektrības sadales un pārvades tarifus starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, redzams, ka kaimiņvalstīs gan dzīvokļos, gan privātmājās par pieslēgumu jāmaksā mazāk. "Sadales tīkls" (ST) gan aicina šādi nesalīdzināt, norādot, ka trīs Baltijas valstīs būtiski atšķiras gan iedzīvotāju blīvums, gan elektroenerģijas patēriņš, tomēr eksperti un arī enerģētikas ministrs atzīst – šāda situācija izveidojusies, cenšoties padarīt konkurētspējīgākus mūsu uzņēmumus.

"Atkarībā no uzņēmuma izmēra jaunais tarifs dos no vairāku simtu līdz pat 400 000 ietaupījumu gada laikā," norāda enerģētikas konsultants Gatis Ābele, vienlaikus atzīstot – pavisam citā situācijā pēc jauno elektrības sadales un pārvades tarifu apstiprināšanas ir iedzīvotāji. 

"Latvijas mājsaimniecības šobrīd maksās vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā," atzīst Ābele. 

Un to apliecina arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadales operatoru sniegtie dati: dzīvoklī ar vienas fāzes pieslēgumu un, pēc "Sadales tīkla" paustā, tipisku patēriņu – 100 kilovatstundām mēnesī – par sadali nu jāmaksā 12 eiro ar PVN, kamēr Igaunijā tie ir aptuveni 10 eiro, ieskaitot nodokļus, bet Lietuvā – astoņi ar pusi eiro – par trešdaļu mazāk nekā Latvijā.

Vēl lielāka atšķirība, kad salīdzinām privātmājas: par 3 fāzu 25 ampēru pieslēgumu pie tipiskā patēriņa – ap 275 kilovatstundām – Latvijā nu jāmaksā 41 eiro, Igaunijā – 30, bet Lietuvā – divreiz mazāk nekā pie mums – 20 eiro. 

"Katrā valstī elektrotīkla parametri ir atšķirīgi, klientu skaits, patēriņš," min ST komunikācijas direktore Gunta Līne.

Tā "Sadales tīkls", sakot – tarifus tieši salīdzināt nav korekti.

"Ja mēs paraugāmies uz Igauniju un Lietuvu, Lietuvā ir izteikti īsāks tīkls uz vienu klientu. Savukārt Igaunijā patēriņš ir krietni lielāks nekā Latvijā," skaidro ST pārstāve.

"Rīgā mums ir milzīgs dabasgāzes zirneklis, liela daļa iedzīvotāju Latvijā pamatā koncentrējas Rīgā, kas izmanto dabasgāzi, līdz ar to ēdiena sagatavošanai netiek izmantota elektrība – tā ir mūsu atšķirība ar tikpat zema blīvuma Igauniju. Savukārt Lietuvā, jā, mēs redzam, ka nav izteikta metropole, ir vairākas pilsētas, reģionālie centri attīstīti, attiecīgi kilometrāža līnijās un lietotāju skaits tur ir atšķirīgs," norāda Ābele. 

Lai arī enerģētikas eksperts apstiprina ST skaidrojumu, vienlaikus viņš atzīst – ne jau tikai tāpēc kaimiņos tarifi ir mazāki. Būtisku lomu spēlē tieši Latvijas nesenais lēmums mainīt tarifa struktūru.

"Latvija ir pirmā gājusi ar šo reformu, līdz ar to sekas ir ne tikai no mūsu mazā blīvuma, bet arī modernāka, uzņēmējdarbībai izdevīgāka tarifa ieviešana. Lietuva un Igaunija nav pārgājusi, viņām ir vecā sistēma – ja tu esi uzņēmējs, tu, visticamāk, esi pietiekami turīgs, un tu vari [segt] ne tikai savas tīkla izmaksas, bet arī tuvumā esošo privātmāju izmaksas," turpina enerģētikas eksperts.

Eksperts gan domā, ka drīzumā pie izmaiņām būs jāķeras arī kaimiņiem, un arī enerģētikas ministrs apstiprina – jaunā sistēma ir uz palikšanu.
 
"Lielāks uzsvars tiek likts uz lielākiem patērētājiem, kas ir energoefektīvie uzņēmumi, nevis uz mājsaimniecību daļu, bet es minēju – ja mēs vēlamies izrāvienu tautsaimniecībā, tas ir izšķiroši, lai nosacījumi investīcijām būtu labvēlīgi," norāda klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").

Atbalsts šajā situācijā tiek solīts aizsargātajiem lietotājiem, kas jau saņem valsts palīdzību elektrības rēķinu nomaksai – daudzbērnu ģimenēm līdzšinējais atbalsts tiks palielināts no 20 uz 25 eiro, trūcīgajiem un citiem, kam līdz šim bija 15 – uz 20 eiro. Pārējiem pieaugums jāsedz pašiem vai, ja iespējams, jāmazina pieslēguma jauda.

ST aicinājumam pieslēguma jaudu pārskatīt kopš aprīļa atsaukušies aptuveni 15 000 klientu, lielākoties mazinot ampēru skaitu, retāk pārejot no trīs uz vienas fāzes pieslēgumu.

Līdz šim, ja izrādījās, ka ar mazāk jaudīgu pieslēgumu tomēr nepietiek, to atjaunot bija maksas pakalpojums, bet tagad, pārejas periodā līdz nākamā gada jūlijam vienu reizi to varēs izdarīt par brīvu.

KONTEKSTS:

"Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" (ST) pērn izstrādāja tarifu projektus. Atbilstoši plānotajiem kopējiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārvades tarifu projektā bija plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt ST plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu vidēji par 75%.

Valdība un Saeima uzdeva uzņēmumiem tarifus pārstrādāt. Ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā tika noteikts, ka uzņēmumi šogad izstrādātajos tarifu projektos nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus.

Taču 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, kas augustā saņemtajos rēķinos par jūliju pārsteidz iedzīvotājus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija solījusi tarifus pārskatīt decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti